Ministru kabinets 4. jūnijā apstiprinājis grozījumus "Revīzijas pakalpojumu likumā", kas paredz atcelt kriminālprocesuālo imunitāti zvērinātiem revidentiem, kā arī ieviest tiem obligātu civiltiesisko apdrošināšanu. Likumprojekts stāsies spēkā tikai pēc tā pieņemšanas Saeimā.

Ar grozījumiem tiktu mainīts likuma 25. pants, kas runā par zvērināta revidenta neatkarību un objektivitāti. No panta plānots izņemt laukā aizliegumu valsts tiesībaizsardzības iestādēm attiecībā uz zvērinātiem revidentiem veikt tādas procesuālās darbības kā nopratināšanu, informācijas sistēmu, sakaru līdzekļu, pasta un cita veida korespondences, kā arī dokumentu kontrolēšanu, korespondences un dokumentu apskati un izņemšanu, kratīšanas izdarīšanu ar mērķi atrast un izņemt korespondenci un dokumentus, utt. Tāpat paredzēts, ka pieprasīt ziņas no revidentiem varētu arī kriminālprocesa ietvaros, kā arī, ka zvērinātus revidentus varētu nopratināt kā lieciniekus par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, sniedzot profesionālos pakalpojumus.

Izsakot likuma 25.pantu jaunā redakcijā, joprojām tiktu saglabāts zvērinātu revidentu neatkarības garants profesionālajai darbībai - tiek saglabāts aizliegums zvērinātu revidentu komercsabiedrības biedriem, akcionāriem vai dalībniekiem, vadītājam, valdes un padomes (ja padome ir izveidota) locekļiem un citām personām iejaukties zvērināta revidenta profesionālajā darbībā, pieprasīt no zvērināta revidenta ziņas un paskaidrojumus par faktiem, kuri viņam kļuvuši zināmi, sniedzot revīzijas pakalpojumu, pakļaut zvērinātu revidentu jebkādām sankcijām vai draudiem sakarā ar revīzijas pakalpojumu, kuru viņš atbilstoši likumiem sniedz klientam, saukt zvērinātu revidentu pie jebkāda veida atbildības par rakstveidā vai mutvārdos izteiktiem paziņojumiem, kurus viņš sniedzis, likumīgi un labā ticībā pildot savu profesionālo pienākumu, kā arī  pieprasīt no klienta ziņas par zvērināta revidenta sniegto revīzijas pakalpojuma saturu.

Pirms uzņemties sniegt revīzijas pakalpojumus, zvērinātam revidentam ir jāizvērtē, vai nepastāv kāds no likuma 26. pantā minētajiem apstākļiem, kas varētu apdraudēt viņa neatkarību un objektivitāti (finansiālas saistības un līdzdalība klienta darījumos, klienta vadības funkciju pildīšana, esošas vai pēdējo triju gadu laikā pastāvējušas darba attiecības ar klientu u.c.), jo tādā gadījumā zvērināts revidents nav tiesīgs uzņemties sniegt revīzijas pakalpojumus. Savukārt, ja šādus apstākļus zvērināts revidents konstatē revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā, tad tie ir jānorāda revīzijas darba dokumentos un jāveic visi pasākumi, lai šos apstākļus novērstu.

Tāpat likuma grozījumi paredz, ka zvērinātiem revidentiem vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībām turpmāk būs pienākums apdrošināt savas profesionālās darbības civiltiesisko atbildību.