0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIPlāno ieviest sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, nosakot 15% nodokļa likmi

Plāno ieviest sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, nosakot 15% nodokļa likmi

Ministru kabinets otrdien, 28. maijā, iepazinās ar Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par samazinātu darbaspēka nodokļu likmju piemērošanu sezonālajos darbos nodarbināto ienākumam". Ziņojumā norādīts, ka esošās situācijas izpētes gaitā dārzkopības un augļkopības nozarē ir identificētas divas galvenās problēmas: 1)    augsts nelegālās nodarbinātības līmenis sezonas laukstrādnieku vidū; 2)    augsts administratīvais slogs, kas saistīts ar šai nozarei raksturīgu nevienmērīgo sezonas darbinieku plūsmu. Augļkopības un dārzkopības nozarē esošās situācijas izvērtējums liecina, ka, saskaņā ar Valsts darba inspekcijas ( VDI) informāciju, nereģistrētā nodarbinātība ir raksturīga vairākās tautsaimniecības nozarēs, tostarp arī lauksaimniecībā. Lielākā daļa no lauksaimniecībā nodarbinātajiem ir tieši sezonas darbinieki. Saskaņā ar Latvijas Augļkopju…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Ministru kabinets otrdien, 28. maijā, iepazinās ar Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par samazinātu darbaspēka nodokļu likmju piemērošanu sezonālajos darbos nodarbināto ienākumam". Ziņojumā norādīts, ka esošās situācijas izpētes gaitā dārzkopības un augļkopības nozarē ir identificētas divas galvenās problēmas: 1)    augsts nelegālās nodarbinātības līmenis sezonas laukstrādnieku vidū; 2)    augsts administratīvais slogs, kas saistīts ar šai nozarei raksturīgu nevienmērīgo sezonas darbinieku plūsmu. Augļkopības un dārzkopības nozarē esošās situācijas izvērtējums liecina, ka, saskaņā ar Valsts darba inspekcijas ( VDI) informāciju, nereģistrētā nodarbinātība ir raksturīga vairākās tautsaimniecības nozarēs, tostarp arī lauksaimniecībā. Lielākā daļa no lauksaimniecībā nodarbinātajiem ir tieši sezonas darbinieki. Saskaņā ar Latvijas Augļkopju asociācijas sniegto informāciju ik sezonu valstī lauksaimniecības nozarē vairāk nekā 400 augļu, ogu un dārzeņu audzētāji nodarbina vismaz 1500 personas sezonas rakstura darbos. Zemkopības ministrija norāda, ka, atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtajai informācijai, 2011.gadā tikai 32 uzņēmēji nodarbināja 232 sezonas darbiniekus, kas varētu liecināt par to, ka tikai 15% sezonas darbinieku, kas būtu jānodarbina sezonas darbos dārzkopībā, tiek nodarbināti legāli un ar lielāko daļu sezonas darbinieku nav noslēgts darba līgums. Pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm ik gadu augļkopības un dārzkopības nozarē kopumā (ievērojot nevienmērīgo nozares nodarbinātības specifiku ar augstāku nodarbināto skaitu ražas novākšanas laikā) ir jānodarbina aptuveni 38 500 sezonas darbinieku. Vēl viena būtiska problēma, ar kuru saskaras augļkopības un dārzkopības nozares uzņēmēji, ir augsts administratīvais slogs, kas saistīts ar šai nozarei raksturīgu specifisko nevienmērīgo darbinieku plūsmu. Piemēram, ražas novākšanas darbos neregulāri (dažkārt vienu vai divas dienas mēnesī) tiek nodarbināti samērā liels darbinieku skaits (tostarp skolēni, pensionāri, personas, kas ir reģistrētas kā bezdarbnieki). Atbilstoši normatīvajiem aktiem minētās personas dienā, kad tās ieradušās darbā, ir jāreģistrē VID, iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem. Ņemot vērā intensīvo neregulāro darbinieku plūsmu, darba devējam sezonas laikā mēneša ietvaros gandrīz katru dienu ir jāiesniedz VID minētā informatīvā deklarācija. Saskaņā ar Darba likuma normām darba līgumu uz noteiktu laiku var noslēgt, lai veiktu noteiktu īslaicīgu darbu, tai skaitā sezonas rakstura darbu. Pašlaik ar personu, kas tiek nodarbināta sezonas rakstura darbos, ir jāslēdz darba līgums uz noteiktu laiku vai uzņēmuma līgums. Lai sekmētu nereģistrētās nodarbinātības mazināšanos, Finanšu  ministrija rosina kā alternatīvu jau esošajiem darbaspēka nodokļiem ieviest sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, nosakot 15% nodokļa likmi. Darba devējs, kura saimnieciskā darbība ir saistīta ar augļu, ogu un dārzeņu audzēšanu (turpmāk – nozares uzņēmums), sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli varēs piemērot  ienākumam, kuru izmaksās personai, kas tiks nodarbināta šādos īslaicīgos sezonas rakstura darbos:
  •  augļkoku, ogulāju un dārzeņu sēja un stādīšana;
  • augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējumu un stādījumu kopšana;
  • augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšana;
  •  augļu, ogu un dārzeņu šķirošana.
Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli varēs piemērot ienākumam, kuru izmaksās personai, kas tieši tiks nodarbināta īslaicīgos sezonas rakstura darbos un veiks šos darbus bez tehnikas palīdzības. Piemēram, minēto nodokli nevarēs piemērot personām, kas apkalpo lauksaimniecības tehniku ražas novākšanas vai sējas laikā (t.i., traktora vadītājam u.c.). Atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1096 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” 2.punktam minimālā stundas tarifa likme ir 1,203 lati. Ja pieņem, ka persona dienā nostrādā vismaz 3 stundas un darba devējs piemēro minimālo stundas tarifa likmi, tad sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksājums būtu 0,54 lata apmērā (1,203 x 3 x 15%). Tādējādi, lai segtu minimālās administratīvās izmaksas un vienkāršotu sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa administrēšanu, kā arī ņemot vērā nozarei raksturīgo nevienmērīgo un īslaicīgo nodarbinātības specifiku, noteikt minimālo sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksājumu 0,50 lata apmērā par katru nostrādāto dienu, ja aprēķinātais sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis no dienā nopelnītās summas ir mazāks par šo minimālo maksājumu. Informatīvajā ziņojumā rosināts noteikt, ka dienu skaits un periods, kādā sezonas darbos nodarbinātā ienākumam var piemērot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, ir ne vairāk kā 65 nostrādātās dienas periodā no taksācijas gada 1.aprīļa līdz 30.novembrim visos nozares uzņēmumos kopā. Ja šajā taksācijas gada periodā sezonas darbos nodarbinātās personas nostrādāto dienu kopskaits pārsniedz 65 dienas, sākot ar nākošo sezonas darbos nodarbināšanas dienu darbaspēka nodokļi ir jāmaksā un pārskati jāiesniedz vispārējā kārtībā, kāda ir noteikta darba devējam un darba ņēmējam. Lai nodrošinātu, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīms netiks izmantots nodokļu optimizācijas nolūkā, paredzēt, ja četrus mēnešus pirms speciālā nodokļa režīma piemērošanas ienākumam no nodarbināšanas nozares uzņēmumā sezonas rakstura darbos ar to pašu nozares uzņēmumu ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības vai ir bijis noslēgts uzņēmuma līgums, sezonas darbos nodarbinātā ienākumam nevar piemērot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli. Šajā gadījumā darbaspēka nodokļi ir jāmaksā vispārējā kārtībā. Maksimālais sezonas darbos nodarbinātā ienākums, kuram var piemērot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa likmi, ir 2000 latu periodā no taksācijas gada 1.aprīļa līdz 30.novembrim. Sākot ar brīdi, kad sezonas darbos nodarbinātā gada ienākumam noteiktais ierobežojums ir pārsniegts, nodokļi ir jāmaksā vispārējā kārtībā, kāda ir noteikta darba devējam un darba ņēmējam. Rosināts ieviest šādu sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa sadalījumu: ja sezonas darbos nodarbinātā ienākumi, kas kārtējā mēnesī gūti visos nozares uzņēmumos kopā, ir līdz 50 latiem, tad nodoklis tiek ieskaitīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontā; ja sezona darbos nodarbinātā ienākumu kopsumma mēnesī pārsniedz 50 latus, tad nodoklis no saņemtās atlīdzības tiek sadalīts un ieskaitīts budžetā šādā proporcijā:
  • 90% - valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā;
  • 10% - iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontā.
Sezonas darbos nodarbinātais būs sociāli apdrošināts, ja viņa ienākumi mēnesī pārsniegs 50 latus. Šinī gadījumā persona tiks pakļauta pensiju apdrošināšanai. Ja sezonas darbos nodarbinātā ienākumi mēnesī būs līdz 50 latiem un ja viņam ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu vai vecuma pensiju priekšlaicīgi, tad viņam saglabāsies tiesības saņemt sociālās apdrošināšanas sistēmas pakalpojumus, jo minētais darbinieks nebūs uzskatāms par sociāli apdrošināto personu. Ja sezonas laukstrādnieka ienākumam tiks piemērots sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīms un sezonas laukstrādnieka ienākumi mēnesī pārsniegs 50 latus, tad sezonas laukstrādniekam nebūs iespējams šajā nodarbināšanas mēnesī saņemt bezdarbnieka pabalstu. Šādos gadījumos bezdarbnieka pabalstu būs tiesības saņemt vēlāk, ja nodarbināšana nebūs ilgāka par diviem mēnešiem. Paredzēts arī noteikt,  ka  dienā,  kad sezonas darbos nodarbinātā persona veic darbu, nozares  uzņēmums LAD datu bāzē, pirms persona ir uzsākusi darbu, reģistrēs katru  nodarbināto,  norādot  tā  vārdu, uzvārdu un personas kodu, ienākuma gūšanas dienu, pazīmi, kas norāda, kāds līgums ir noslēgts ar personu (trīs pazīmes varianti: rakstveidā noslēgts darba līgums vai uzņēmuma līgums, kas noslēgts  rakstveidā  vai  mutiski). Nodarbināšanas dienā (līdz tās beigām) nozares  uzņēmums reģistrēs katra nodarbinātā atlīdzību. LAD datu bāzē tiks nodrošināts automātisks sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa aprēķins. Nozares uzņēmums reizi mēnesī piecu darba dienu laikā, kas seko ienākuma gūšanas mēneša pēdējai dienai, iesniegs VID ziņas par darba ņēmējiem un darba devēja ziņojumu par pārskata mēnesī sezonas darbos nodarbinātajām personām, šo personu ienākumu un aprēķināto sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli un tā sadalījumu pa budžetiem. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu nevarēs piemērot nozares uzņēmums, kas reģistrēts kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, jo minētais uzņēmums jau piemēro atviegloto nodokļu maksāšanas režīmu.