Valsts ieņēmumu dienests (VID) izskatīja SIA “X”, (turpmāk – Iesniedzējs), 2022. gada 12. septembra iesniegumu par uzziņas sniegšanu un sniedzis uzziņu par turpmāko faktu aprakstu.

Iesniedzēja galvenā darbības sfēra ir pieaugušo profesionālā tālākizglītība, pārkvalifikācija, kas ietver dažādu formālo un neformālo izglītības programmu izstrādi, licencēšanu, akreditāciju un realizāciju. 2022. gadā Iesniedzējs piedalījās Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem” atklāta pieteikumu konkursā saskaņā ar projekta nolikumu. Programmas mērķis ir nodrošināt bezmaksas latviešu valodas mācības vismaz 120 stundu apjomā A1 līmenī Ukrainas civiliedzīvotājiem visos Latvijas reģionos.  Konkursu organizē Sabiedrības integrācijas fonds (SIF). Šī konkursa mērķa grupa ir pieaugušie Ukrainas civiliedzīvotāji.

Saskaņā ar konkursa nolikumu un projekta īstenošanas līgumu ar SIF, projekta īstenošanai paredzētās izmaksas vienam dalībniekam viena kursa ietvaros tiek noteiktas saskaņā ar līguma 1. pielikuma “Projekta pieteikums” C sadaļā norādīto cenu par vienu stundu vienam mācību dalībniekam. Programmas finansējums veido 100% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Fonds izmaksā projekta īstenotājam piešķirto finansējuma apjomu par katru mācību kursu pa posmiem, atbilstoši noteiktajam faktiskajam dalībnieku skaitam vienošanās noteiktajā laika periodā.

Ņemot vērā minēto, Iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu par sekojošo:

• 1) vai šajā nolikumā un projekta īstenošanas līguma izpratnē izmaksu segšana ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) objekts, un vai šīs darījums ir ar PVN ir apliekams;
• 2) vai šīs darījums ir jāatspoguļo PVN deklarācijā?
• 3) ja izmaksu atlīdzināšana nav PVN objekts – vai tās ir jāatspoguļo pamatdarbības ieņēmumos (6. kontu grupa) vai citos ieņēmumos (8. kontu grupa);
• 4) vai šie ieņēmumi ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) objekts un ir apliekami ar UIN.

VID, uz uzdoto 1. un 2. jautājumu paskaidro, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. panta četrpadsmitā daļa nosaka, ka nodokļu administrācija, nosakot nodokļa maksājuma apmēru, ņemot vērā nodokļu maksātāja atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

Pakalpojumu sniegšana Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 14. punkta izpratnē ir darījums, kas nav preču piegāde; par pakalpojumu sniegšanu uzskata arī:

• a) nemateriālā īpašuma (nemateriālo vērtību un tiesību) pārdošanu (nodošanu),
• b) saistības atturēties no kādas darbības vai rīcības vai pieļaut kādu darbību vai rīcību.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 41. panta pirmās daļas 1. punktā noteikts, ka ar nodokli apliekamiem darījumiem piemēro nodokļa standartlikmi 21% apmērā, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

Ņemot vērā, ka PVN piemērošanas kārtību nosaka atkarībā no darījuma ekonomiskā satura un būtības, ir jāizvērtē noslēgtā starp Iesniedzēju un SIF projekta īstenošanas līguma nosacījumus un atklāta pieteikumu konkursa nolikumā iekļautos nosacījumus.

Izvērtējot Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem” projekta pieteikumu, secināms, ka C sadaļā ir noteikta cena bez PVN par vienu stundu vienam mācību dalībniekam, kurā ir iekļautas visas izmaksas, kas saistītas ar zināšanu pārbaudēm, materiālu gatavošanu un citām izmaksām, kas saistītas ar augstu pakalpojumu kvalitātes nodrošinājumu, izņemot PVN.

Atbilstoši Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem” projekta īstenošanas līguma 3.1. un 4.2. punktam programmas finansējums veido 100% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. SIF izmaksā projekta īstenotājam avansu 50% apmērā no kopējām attiecīgā mācību kursa izmaksām.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka projekta īstenošanas līgumā minētajam finansējumam, kuru saņems Iesniedzējs kā programmas “Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem” īstenotājs, Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas nav piemērojamas.

Līdz ar to Iesniedzējam, īstenojot iesniegumā minēto programmu, saņemtos maksājumus no SIF nav jāuzrāda PVN deklarācijā.

Vienlaikus no programmas “Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem” mērķiem, kas minēti atklāta pieteikumu konkursa nolikumā, izriet, ka Iesniedzējs, īstenojot šo programmu, sniegs ar PVN apliekamus pakalpojumus šīs programmas dalībniekiem – Ukrainas civiliedzīvotājiem. Sniegtos pakalpojumus Ukrainas civiliedzīvotājiem Iesniedzējam ir jāuzrāda attiecīgā PVN deklarācijā.

Atbildot uz iesniegumā uzdoto 3. jautājumu, VID paskaidro, ka saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 41. panta pirmā daļa noteic, ka neto apgrozījums ir ieņēmumi no produkcijas vai preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitīta tirdzniecības atlaide un citas piešķirtās atlaides, kā arī PVN un citi nodokļi, kas tieši saistīti ar apgrozījumu. Savukārt atbilstoši likuma 41. panta otrajai daļai postenī “Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi” norāda dažādus citus ieņēmumus (piemēram, gūto peļņu no ilgtermiņa ieguldījumu objektu atsavināšanas vai no ārvalstu valūtas kursu svārstībām, ieņēmumus no saņemtajām apdrošināšanas atlīdzībām, no saņemtās finanšu palīdzības vai finansiālā atbalsta), kas nav norādīti postenī “Neto apgrozījums” vai citos attiecīgajos ieņēmumu posteņos un kas radušies saimnieciskās darbības rezultātā vai izriet no tās.

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 15. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, lai nodrošinātu vienotu izpratni par finanšu pārskata posteņiem, likuma piemērošanai Ministru kabinets (MK) izdod noteikumus, kuros nosaka kārtību, kādā novērtē un finanšu pārskatā norāda saņemto valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālo atbalstu (finanšu palīdzību), ziedojumus un dāvinājumus naudā vai natūrā. Šāda kārtība noteikta Ministru kabineta 2015.gada 22. decembra noteikumu Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 775) 2. nodaļā. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 775 3. punktu sabiedrība finanšu pārskatā atspoguļo jebkuru no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas līdzekļiem sabiedrībai sniegtu finansiālo atbalstu (turpmāk arī – finanšu palīdzība), kas izpaužas kā saimniecisko labumu sniegšana tieši šai konkrētajai sabiedrībai par to, ka tā pagātnē ievērojusi vai nākotnē ievēros noteiktus nosacījumus, kas attiecas uz tās saimniecisko darbību, vai tādēļ, ka šī sabiedrība atbilst noteiktiem kritērijiem.

MK noteikumu Nr. 775 5. punkts noteic, ka no valsts vai pašvaldības budžeta tiešā naudas maksājuma veidā saņemto finanšu  palīdzību – subsīdiju izdevumu (zaudējumu) segšanai vai dotāciju noteiktu valsts vai pašvaldības funkciju izpildes nodrošināšanai – un finansiālo atbalstu, kas izpaužas kā nodokļu (arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu) parādu vai citu sabiedrības parādu valsts vai pašvaldības budžetam daļēja vai pilnīga norakstīšana, iekļauj ieņēmumos tajā pārskata gadā, kurā saņemta finanšu palīdzība vai finansiālais atbalsts.

Atbilstoši MK noteikumu Nr.775 12. punktam pārskata gada ieņēmumos iekļautās summas norāda peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī “Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi” vai citā  ieņēmumu postenī, ja tas precīzāk atbilst saņemtā finansiālā atbalsta būtībai.

Saskaņā ar Iesniedzēja iesniegumā sniegto faktu aprakstu, Latvijas valsts  budžeta finansētās programmas “Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem” ietvaros iesniedzējs no SIF ir saņēmis finansējumu latviešu valodas mācību nodrošināšanai pieaugušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem. Ņemot vērā minēto un konkrēto tiesisko situāciju, Iesniedzējam no SIF saņemtais finansējums mācību kursa īstenošanai saskaņā ar MK noteikumu Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 5. punktu uzrādāms pārskata gada ieņēmumos un atbilstoši ekonomiskajai būtībai šo noteikumu 12. punktā noteiktajā kārtībā iekļaujams pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī “Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi” vai citā ieņēmumu postenī, ja tas precīzāk atbilst saņemtā finansiālā atbalsta būtībai.

Atbildot uz iesniegumā uzdoto 4. jautājumu, VID paskaidro, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 2. panta pirmās daļas 1. punkta “a” apakšpunkts noteic, ka UIN maksātāji ir visi šā punkta apakšpunktos minētie saimnieciskās darbības veicēji – iekšzemes uzņēmumi. Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4. panta pirmo daļu šā likuma 2. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem nodokļa maksātājiem ar UIN apliekamā bāze veidojas, summējot taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs aprēķinātos objektus, kas minēti likuma 4. panta otrajā daļā. Tajā noteikts, ka šā likuma 2. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem nodokļa maksātājiem ar UIN  apliekamajā bāzē ietver šādus ar nodokli apliekamus objektus:

• 1) sadalīto peļņu, kas ietver:

a) aprēķinātās dividendes, tai skaitā ārkārtas dividendes; b) dividendēm pielīdzinātas izmaksas; c) nosacītās dividendes, kas aprēķinātas saskaņā ar šā likuma 7. pantu;

• 2) nosacīti sadalīto peļņu, kas ietver:

a) ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus, kas aprēķināti saskaņā ar šā likuma 8. pantu; c) palielinātus procentu maksājumus, kas aprēķināti saskaņā ar šā likuma 10. pantu; d) aizdevumu saistītai personai, kas aprēķināts saskaņā ar šā likuma 11. pantu; e) ienākumus, kurus nodokļu maksātājs būtu saņēmis, vai izdevumus, kuri nodokļu maksātājam nebūtu radušies, ja komerciālās un finanšu attiecības būtu veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas būtu spēkā starp divām neatkarīgām personām, un ja šo starp saistītām personām (no kurām viena ir nodokļa maksātājs) slēgto darījumu vērtība būtu atbilstoša tirgus cenai (vērtībai), kuras aprēķināšanas metodes nosaka Ministru kabinets; f) labumus, kurus nerezidents piešķir saviem darbiniekiem vai valdes (padomes) locekļiem, neatkarīgi no tā, vai saņēmējs ir rezidents vai nerezidents, ja tie tiek attiecināti uz pastāvīgās pārstāvniecības darbību Latvijā; g) likvidācijas kvotu; h) reorganizācijas procesā citai personai nodoto aktīvu vērtību saskaņā ar šā likuma 18. pantu; i) tā aktīva vērtību, kuru Latvijas nodokļa maksātājs nodod tā pastāvīgajai pārstāvniecībai ārvalstī saimnieciskās darbības veikšanai, ja aktīva nodošanas rezultātā Latvija zaudē tiesības uzlikt nodokli nodotajam aktīvam; j) tā aktīva vērtību, kuru ārvalsts nodokļa maksātāja pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā nodod tā galvenajam uzņēmumam vai citai pastāvīgajai pārstāvniecībai ārvalstī saimnieciskās darbības veikšanai, ja aktīva nodošanas rezultātā Latvija zaudē tiesības uzlikt nodokli nodotajam aktīvam; k) hibrīdneatbilstības rezultātu saskaņā ar šā likuma 7.¹ pantu.

Tādējādi saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4. panta otrajā daļā noteikto iekšzemes uzņēmumam ar UIN apliekamajā bāzē iekļauj sadalīto peļņu, kas ietver šā panta otrās daļas 1. punktā noteiktos apliekamos objektus, un nosacīti sadalīto peļņu, kas ietver šā panta otrās daļas 2. punktā noteiktos apliekamos objektus.

Ņemot vērā, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4. panta otrās daļas izpratnē ieņēmumi kā uzskaites objekts neveido ar UIN apliekamo bāzi, tad arī Iesniedzēja pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā attiecīgajā ieņēmumu postenī iekļautais finansējums no SIF mācību kursa īstenošanai neveido ar UIN apliekamo bāzi un UIN nav jāmaksā.