Latvijas spēļu biznesa asociācija (LSBA) nākusi klajā ar priekšlikumu, ka likumdevējam būtu jāatceļ iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) rezumējošā kārtība no laimestiem, vai arī tā primāri jāattiecina uz konkrētu mērķauditoriju, proti personām, kuras normatīvo regulējumu cenšas izmantot prettiesiskām darbībām. Tādējādi novēršot iespēju, ka normatīvais regulējums rada būtisku slogu labticīgiem azartspēļu spēlētājiem.

Uzskatīt laimestu par ienākumu pēc būtības nav pareizi, jo azartspēles ir izklaides veids nevis ienākumu gūšanas avots, pauž LSBA, izsakot cerību, ka tuvākajā nākotnē būs iespējams rast risinājumu problemātikai par IIN no laimestiem piemērošanu rezumējošā kārtībā. Piemēram, viens no izvērtējamiem variantiem ir radīt iespēju, ka nodoklis no laimestiem rezumējošā kārtībā ir jāmaksā, ja laimestu summa (neieskaitot aprēķinā laimestus, kurus ir izmaksājis azartspēļu organizators un par kuriem jau ir ieturēts nodoklis) pārsniedz 14 400 eiro, nodokli piemērojot no minētās summas pirmā eiro. Šāds risinājums labticīgajiem spēlētājiem, kontekstā ar neapliekamās summas paaugstināšanu, ļautu spēlēt summas robežās, virs kuras nodokļa nomaksa atbilstu tās varbūtējai ekonomiskajai jēgai.

Finanšu ministrija (FM) 11. jūnijā,  prezentēja likuma grozījumu būtību: paaugstināt ar nodokli neapliekamo limitu azartspēļu un izložu (t.sk., loteriju) laimestiem no 3000 eiro uz 7200 eiro un piemērot tiem IIN likmi 23% apmērā. Vienlaikus FM piedāvā šādus likuma grozījumus kompleksi ar jautājumu par azartspēļu atkarīgo personu reģistra normatīvās bāzes pilnveidošanu.

LSBA jau iepriekš uzsvēra, ka ar IIN no laimestiem neapliekamās summas paaugstināšana ir solis pareizajā virzienā, ievērojot "laimesta" definīcijas specifiku. Vienlaikus LSBA joprojām uzsver, ka azartspēļu laimests kontekstā ar nodokļa regulējuma kvalitatīvu ilgtspēju, pēc savas ekonomiskās būtības, ir kritiski vērtējums kā ar IIN apliekams objekts.

LSBA atzinīgi novērtē līdzšinējās konstruktīvās diskusijas ar FM par grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ar mērķi sabalansēt sākotnējo regulējumu un padarot nodokļa administrēšanu efektīvāku, vienlaikus izsakot cerību un aicinājumu, arī turpmāk kopīgi ar nozari analizēt nodokļu ietekmi, lai padarītu normatīvo regulējumu ilgtspējīgu un samērīgu.