0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAIZDEVUMISabiedriskā labuma organizāciju grāmatvedībā tiek plānotas izmaiņas

Sabiedriskā labuma organizāciju grāmatvedībā tiek plānotas izmaiņas

Pēc Finanšu ministrijas informācijas

Ministru kabinets (MK) 29. novembrī izskatīja informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību", ko Finanšu ministrija sagatavojusi kopā ar sabiedriskā labuma sektora pārstāvjiem. Ziņojums paredz attīstīt sabiedriskā labuma sektoru un sekmēt sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) ienākumu palielināšanu. Ziņojumā norādīts, ka 2019. gadā tika izveidota nevalstisko organizāciju (NVO) un valsts institūciju Domnīca par sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidošanu. Tajā pēc dizaina domāšanas metodes divu gadu garumā aktīvi piedalījās vairāk nekā 20 NVO un valsts iestāžu pārstāvji, modelējot iespējamos risinājumus konstatētajiem problēmjautājumiem. Rīkotas arī organizāciju un ziedotāju aptaujas un fokusa grupas intervijas.…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: RODNAE Productions from Pexels

Ministru kabinets (MK) 29. novembrī izskatīja informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību", ko Finanšu ministrija sagatavojusi kopā ar sabiedriskā labuma sektora pārstāvjiem. Ziņojums paredz attīstīt sabiedriskā labuma sektoru un sekmēt sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) ienākumu palielināšanu.

Ziņojumā norādīts, ka 2019. gadā tika izveidota nevalstisko organizāciju (NVO) un valsts institūciju Domnīca par sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidošanu. Tajā pēc dizaina domāšanas metodes divu gadu garumā aktīvi piedalījās vairāk nekā 20 NVO un valsts iestāžu pārstāvji, modelējot iespējamos risinājumus konstatētajiem problēmjautājumiem. Rīkotas arī organizāciju un ziedotāju aptaujas un fokusa grupas intervijas. Domnīcā tapušie risinājumi apspriesti konsultatīvos formātos, kā arī tās ietvaros organizētas klātienes vizītes NVO un diskusijas ar atsevišķu jomu ekspertiem, piemēram, SLO grāmatvežiem.

Plašo diskusiju rezultātā ir tapis inovatīvs risinājums, kas paredz ieviest divpakāpju SLO sistēmu.

Organizācijai būs tiesības izvēlēties SLO pakāpi un tai atbilstošu valsts sniegto privilēģiju un uzraudzības pakāpi, mazinot prasības, ja izvēlētais privilēģiju klāsts būs mazāks. Tāpat izstrādātais risinājums mazina administratīvo slogu, uzlabojot SLO atskaišu veidlapas, novēršot dublējošo saturu un skaidrāk nosakot sniedzamo informāciju.

Paredzēts arī ieviest skaidrus nosacījumus SLO iespējām veikt saimniecisko darbību (SD). Par SLO īpašām tiesībām veikt SD Finanšu ministrija ir saņēmusi Eiropas Komisiju ekspertu apstiprinājumu atbilstībai Eiropas Savienības (ES) komercatbalsta normatīvajiem aktiem.

NVO ar SLO statusu ir tiesīgas SD iegūtos līdzekļus novirzīt SLO aktivitātēm bez pienākuma maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Taču, piesakoties SLO statusam un turpmāk veicot aktivitātes, pretendentam ir jāpamato nepieciešamība veikt SD un tās sasaiste ar SLO sabiedriskā labuma mērķiem.

Vienlaikus tiks stiprināta Sabiedriskā labuma komisijas loma lēmumu pieņemšanā par statusa piešķiršanu un darbības uzraudzību.

Pašlaik atsevišķi SLO noteiktie SD ierobežojumi kavē sektora attīstību, organizācijām nereti atsakoties no ziedojumiem, lai izpildītu novecojušās prasības likumā. Jaunais risinājums mazinās administratīvo slogu, līdz ar to nozare varēs attīstīties un sniegt valstij un sabiedrībai arvien lielāku labumu.

Informatīvais ziņojums paredz veikt attiecīgus grozījumus Sabiedriskā labuma organizāciju likumā un tam pakārtotos tiesību aktos, kā arī Uzņēmumu ienākuma likumā. Līdzšinējā likuma pamata redakcija pieņemta 2004. gadā.

UIN likumā paredzēts veikt precizējumus, nosakot, ka UIN nemaksā tikai tās biedrības un nodibinājumi, kuri neveic SD.

UIN veidosies tikai par tiem NVO izdevumiem, kas veikti no SD ieņēmumiem un kas netiek izmantoti turpmākās SD nodrošināšanai. Ja SD rezultātā gūtie ienākumi tiek ieguldīti atpakaļ SD nodrošināšanai, UIN saistības neveidojas.

Ja NVO ir saņēmis SLO statusu, tad ieņēmumi no SD, kuri novirzīti SLO statūtos noteikto un sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai, arī turpmāk nebūs apliekami ar UIN, ja grāmatvedības uzskaitē tiks nodalīta SD un pārejās SLO darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaite. Tātad saņemtie ziedojumi tiek uzskaitīti pēc to ziedošanas veida - mērķa ziedojums, vispārējais vai anonīmais ziedojums, kā arī tiek nodrošināts, ka ziedojumi, kas novirzīti SLO darbībām, tiek dalīti uzskaitīti, ievērojot ziedojuma. mērķi. Tāpat ziedojumu nedrīkst izlietot, lai segtu zaudējumus, kuri radušies SLO veiktās SD rezultātā. Savukārt attiecībā uz administratīvajām izmaksām, tās proporcionāli tiek uzskaitītas atbilstoši tam, vai tās attiecas uz SD vai sabiedriskā labuma darbību.

Minēto normu izmaiņu un skaidrojumu piemēri:

  • 1) NVO neveic SD – nav UIN maksātāja;
  • 2) NVO veic SD – UIN maksā no ieņēmumiem, ja tie novirzīti NVO pamatdarbībai, nemaksā UIN, ja novirzīti SD. Piemēram, no SD gūtajiem ieņēmumiem tiek noorganizēts labdarības pasākums personām ar īpašām vajadzībām. Šie izdevumi veido ar UIN apliekamu objektu, jo nav saistīti ar SD nodrošināšanu līdzīgi kā tas ir citiem UIN maksātājiem.
  • 3) NVO, kurš ieguvis SLO statusu, un veic SD – UIN nemaksā no ieņēmumiem, kuri gūti no statūtos noteiktās darbības, kas nav SD (ja grāmatvedības uzskaitē tiek nodalīta SD no pārējās SLO darbības). Kā arī nemaksā no ieņēmumiem, kuri tiek gūti no SD un tiek novirzīti statūtos noteikto mērķu sasniegšanai. Piemēram, no SD gūtajiem ieņēmumiem tiek noorganizēts labdarības pasākums personām ar īpašām vajadzībām.

Nepieciešamie risinājumi

  1. Noteikt izņēmumu NVO, kurām ir SLO statuss, ļaujot nodarboties ar SD arī gadījumos, ja tā veido no kopējiem ieņēmumiem vairāk nekā 50% (t.sk. 100 %).
  2. Ja SLO veic SD, tad grāmatvedības uzskaitē tiek nodalīta ar SD saistītā finanšu plūsma, t.i. nodalītas SD un sabiedriskā labuma ienākošās un izejošās naudas plūsmas, tādējādi nodrošinot izsekojamību un kuri izdevumi segti no kādiem avotiem;
  3. Normatīvajos aktos jāprecizē regulējums par UIN piemērošanu NVO (tostarp SLO);
  4. Lai varētu nodalīt NVO (t.sk. SLO) finanšu plūsmu, biedrību un nodibinājumu gada pārskata sastāvdaļu “Ieņēmumu un izdevumu pārskats” papildināt ar jaunu posteni “Izdevumi saimnieciskajai darbībai”. Papildināšana ar jaunu posteni attieksies arī uz reliģisko organizāciju ar SLO statusu gada pārskatiem;
  5. SLO, kura veic SD, atskaitēs norāda gan finanšu, gan nefinanšu rādītājus, kā arī izlietoto līdzekļu efektivitātes un lietderīguma rādītājus;
  6. VID izstrādā metodiku un kritērijus nefinanšu rādītāju izvērtējumam;
  7. SLO, kuru SD ieņēmumi ir virs 50% no visu SLO ieņēmumu kopsummas, darbība tiek vērtēta Sabiedriskā labuma komisija, savukārt visām SLO ik gadu Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodrošina stingru un detalizētu līdzekļu izlietojuma uzraudzību un atbilstību normatīvo aktu prasībām, t.sk. nodrošinot, ka UIN apliekamajā bāzē tiek ietverti izdevumi, kuri no konkrētās SLO SD ienākuma netiek novirzīti un izmantoti attiecīgās SLO SL mērķiem vai SD;
  8. Nepieciešamības gadījumā veikt papildu grozījumus sociālo uzņēmumu regulējumā;
  9. Paredzēta administratīvā atbildība par SLO statusa ļaunprātīgu izmantošanu, veicot SLO statusā SD. Atbildīgā institūcija par normatīvo aktu izstrādi attiecībā uz SLO administratīvo atbildību ir Finanšu ministrija.