Saeima ceturtdien, 17.decembrī, bez izmaiņām atbalstīja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kuru otrreizēju caurlūkošanu parlamentā prasīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Vienlaikus deputāti ceturtdien lēma uz gadu atlikt elektronisko plašsaziņas līdzekļu pāreju uz apraidi vienā valodā. Otrajā - galīgajā - lasījumā vakar atbalstītie grozījumi līdz 2017.gada 1.janvārim atliek spēkā stāšanās laiku normām par valodas lietojumu radiostacijās.

Šā gada 29.oktobrī trešajā - galīgajā - lasījumā Saeimā atbalstītie grozījumi paredz, ka radio programmām, kuru apraides atļaujā noteikts, ka radio programmas daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 51 procentu, jābūt izplatītām pilnībā valsts valodā.

Tiem tirgus dalībniekiem, kuri rēķinājušies ar iepriekš noteikto normu spēkā stāšanās datumu - 2016.gada 1.janvāri - un laikus pārreģistrējuši radio programmu apraides atļaujas, likumprojekts piedāvā pārejas periodu. Grozījumi paredz, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi var saglabāt iepriekš izsniegtajā apraides atļaujā noteikto valodas lietojumu, par to līdz 2016.gada 15.janvārim paziņojot Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.

Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne iepriekš norādīja, ka pie jautājuma par valodas lietojumu radiostacijās plānots atgriezties pēc Satversmes tiesas sprieduma. Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikto radioprogrammu valodas regulējuma izmaiņu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei.

I.Laizāne arī uzsvēra, ka jautājums par valodas lietojumu radioprogrammās neietekmē Saeimā 2014.gada 23.oktobrī apstiprinātos grozījumus. Tie paredz, ka ne mazāk kā 90 procentiem programmas satura ir jābūt radītam Latvijā. Šī prasība attieksies uz visiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem - arī tiem, kuri apraides atļaujas saņēmuši pirms šo prasību spēkā stāšanās dienas.