Likumprojektā ir ietvertas šādas transfertcenu dokumentāciju regulējošās tiesību normas:

Par transfertcenu dokumentācijas prasībām

• Noteikts subjektu loks, kam noteiktajos gadījumos ir pienākums sagatavot transfertcenu dokumentāciju. Minētais subjektu loks ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs – rezidents vai pastāvīgā pārstāvniecība, ja tas veic darījumus ar likumā noteiktu personu. Pēc VID rīcībā esošās informācijas par uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas 2.pielikumā norādītajiem darījumu apjomiem par 2015.gadu var konstatēt, ka kopējais darījumu apjoms bija 14 478 899 616 EUR, no kuriem 8 525 232 993 jeb 59% bija darījumi ar saistītajiem nerezidentiem, bet atlikusī daļa 5 953 666 623 EUR jeb 41% bija darījumi ar saistītajiem iekšzemes uzņēmumiem. Līdz ar to Likumprojektā (tajā ietvertā likuma 15.² otrās daļas 4.punktā) paredzēts, ka transfertcenu dokumentācija pēc nodokļu administrācijas pamatota pieprasījuma ir jāsagatavo arī par darījumu vismaz divu Latvijas rezidentu vai pastāvīgās pārstāvniecības un rezidenta starpā.
• Noteiktas robežvērtības (apgrozījums un darījuma vērtība), kuras pārsniedzot, nodokļu maksātājam rodas pienākums sagatavot un iesniegt VID katru gadu vai arī sagatavot un iesniegt VID pēc pieprasījuma transfertcenu dokumentāciju. Ņemot vērā atšķirīgu slogu globālās dokumentācijas un vietējās dokumentācijas sagatavošanai, abiem minētajiem transfertcenu dokumentācijas veidiem noteikts atšķirīgs robežvērtības lielums. Nosakot robežvērtības, tika ņemta vērā VID rīcībā esošā statistika par veiktajiem kontrolētajiem darījumiem, un robežvērtības noteiktas, lai administratīvais slogs, kas saistīts ar transfertcenu dokumentācijas sagatavošanu, skartu pēc iespējas mazāku nodokļu maksātāju skaitu, vienlaikus, lai arī VID būtu piejama transfertcenu dokumentācija gadījumos, kad var tikt būtiski skartas valsts budžeta intereses. Rezultātā vismaz katram trešajam nodokļu maksātājam, kam šobrīd ir pienākums sagatavot transfertcenu dokumentāciju, tas vairs nebūs jādara. Tādējādi, pienākums regulāri iesniegt VID transfertcenu dokumentāciju attieksies uz apmēram 230 uzņēmumiem (tajā skaitā, apmēram 100 uzņēmumiem būs jāiesniedz gan globālā dokumentācija, gan vietējā dokumentācija, un apmēram 130 uzņēmumiem būs jāiesniedz tikai vietējā dokumentācija). Savukārt pienākums transfertcenu dokumentāciju regulāri sagatavot, bet iesniegt pēc VID pieprasījuma, attieksies uz apmēram 1000 uzņēmumiem (tajā skaitā apmēram 120 uzņēmumiem būs jāsagatavo gan globālā dokumentācija, gan vietējā dokumentācijas, un apmēram 880 uzņēmumiem būs jāsagatavo tikai vietējā dokumentācija). Vienlaikus samazināts slogs tranfertcenu dokumentācijas sagatavošanai gadījumos, kad Latvijas rezidents vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā veic darījumu ar Latvijas rezidentu. Likumprojektā peredzēts, ka šādā gadījumā transfertcenu dokumentācija tiek sagatavota tikai gadījumā, ja to pieprasa VID. Savukārt VID būs tiesīgs pieprasīt transfertcenu dokumentāciju saistībā ar šādiem darījumiem tikai gadījumā, ja tie (minētie darījumi) ir ekonomiski saistīti (notiek vienas piegādes ķēdes ietvaros) ar attiecīgā rezidenta vai pastāvīgās pārstāvniecības darījumu ar ārvalstu uzņēmumu. Līdz ar to gadījumos, kad risks peļņas novirzīšanai uz ārvalsti būs minimizēts, transfertcenu dokumentācija nodokļu maksātājam nebūs jāgatavo.
• Noteikts informācijas apjoms, kāds norādāms globālajā dokumentācijā. Ņemot vērā, ka globālā dokumentācija attiecas uz visu starptautisko uzņēmumu grupu kopumā, lai samazinātu nodokļu maksātājam administratīvo slogu un veicinātu situāciju, kad starptautiska uzņēmumu grupa sagatavo vienu globālās dokumentācijas komplektu visiem grupas uzņēmumiem, Likumprojektā paredzētais globālajā dokumentācijā norādāmās informācijas apjoms atbilst prasībām, kādas noteiktas Transfertcenu vadlīnijās (vispārīgi aprakstītas augstāk), neparedzot atkāpes no minētajām prasībām;
• Noteikts informācijas apjoms, kāds norādāms vietējā dokumentācijā. Minētās prasības atbilst prasībām, kādas noteiktas Transfertcenu vadlīnijās (vispārīgi aprakstītas augstāk), jo vietējā dokumentācija ir saistīta ar globālo dokumentāciju, un abi minētie dokumentāciju veidi tika izstrādāti OECD kā viens otru papildinoši. Turklāt maksimāli vienveidīgu prasību ieviešana vietējai dokumentācijai veicinās vienveidīgāku izpratni par vietējās dokumentācijas sagatavošanu dažādās valstīs, līdz ar ko samazināsies administratīvais slogs nodokļu maksātājiem. Taču Likumprojektā iestrādāta atkāpe no Transfertcenu vadlīnijām attiecībā uz gadījumiem, kad nodokļu maksātājam ir pienākums sagatavot vietējo dokumentāciju, bet robežvērtību dēļ nav pienākuma sagatavot globālo dokumentāciju. Šādā gadījumā Likumprojekts paredz vietējā dokumentācijā ietvert arī noteiktu transfertcenas pamatošanai būtisku informāciju, kas attiecas uz visu starptautisko uzņēmumu grupu kopumā;
• Noteiktas prasības attiecībā uz transfertcenu dokumentācijā ietvertās informācijas aktualitāti, kā arī dokumenta formātu;
• Paredzētas VID tiesības pieprasīt no nodokļu maksātāja transfertcenu dokumentāciju, lai pārbaudītu transfertcenu korekciju riskus un konsultētu nodokļu maksātāju par iespējamiem transfertcenu korekciju riskiem. Minētais regulējums veicinātu tiesisko noteiktību, kā arī transfertcenu tiesiskā regulējuma pārkāpumu labprātīgu novēršanu. Šāds regulējums atbilst arī starptautiskai praksei, jo jau šobrīd vairākās valstīs ir noteikts pienākums regulāri iesniegt transfertcenu dokumentāciju nodokļu administrācijai (piemēram, Austrālijā, Argentīnā, Kolumbijā, Japānā, Korejā, Meksikā, Peru, Dienvidāfrikas Republikā un Urugvajā). Līdzīgi vairākās valstīs nodokļu maksātājiem ir pienākums ik gadu iesniegt (parasti vienlaikus ar nodokļa deklarāciju) iepriekš definētu informāciju par kontrolētiem darījumiem, lai minētā informācija tiktu izmantota transfertcenu riska analīzei (piemēram, Zviedrija, Somija, Norvēģija, Dānija, Čehija, Kanāda, Jaunzēlande, Gruzija, Krievija, Turcija);
• Paredzēta atbildība par transfertcenu dokumentācijas nesniegšanu. Atbildība par dokumentācijas nesniegšanu veicinās savlaicīgas un kvalitatīvas transfertcenu dokumentācijas sagatavošanu un iesniegšanu VID. Savlaicīgas un kvalitatīvas transfertcenu dokumentācijas iesniegšana ir ļoti svarīga, lai VID varētu efektīvi kontrolēt pareizu nodokļu nomaksu. Turklāt jāņem vērā transfertcenu darījumu augstais risks valsts budžetam, tā, piemēram, atbilstoši Eiropas Komisijas datiem 70% no peļņas novirzīšanas pasaulē notiek, nosakot nepamatotas transfertcenas^[1]. Kvalitatīvas un savlaicīgas dokumentācijas pieejamība VID arī veicinās iespēju īstenot principu “Konsultē vispirms”, kura ietvaros, konstatējot transfertcenu riskus, VID varēs arī neuzsākt nodokļu revīziju (auditu), bet gan par esošo risku brīdināt nodokļu maksātāju vai arī aicināt nodokļu maksātāju uzsākt iepriekšējas vienošanās procedūru par darījuma cenas (vērtības) atbilstību tirgus cenai (vērtībai) saskaņā ar likuma 16.¹ Atbildības apmērs par transfertcenu dokumentācijas sagatavošanas prasību būtisku pārkāpšanu vai transfertcenu dokumentācijas iesniegšanas termiņa neievērošanu – līdz 1 procentam no kontrolētā darījuma, par kuru ir pienākums sagatavot transfertcenu dokumentāciju, summas, kas jānorāda nodokļa maksātāja pārskata gada ieņēmumos vai izdevumos attiecīgajā pārskata periodā, bet ne vairāk kā 100 000 euro, – ir samērīgs, jo atkarībā no kontrolētā darījuma summas ir atkarīgs nesamaksātā uzņēmumu ienākuma nodokļa summas risks, un Likumprojektā ietvertā soda nauda ir noteikta, arī ņemot vērā nodokļa summu, kāda varētu nebūt samaksāta no attiecīgā kontrolētā darījuma. Tā piemēram, izlases veidā izanalizējot 3 nodokļu maksātāju transfertcenu auditus, kas veikti 2015-2016.gadā, secināms, ka minēto transfertcenu auditu rezultātā tika aprēķināti papildu maksājumi valsts budžetā apmērā, kas veido attiecīgi apmēram 6, 16 un 20 procentus no auditētā kontrolētā darījuma summas. Ievērojot minēto, likumprojektā ietvertais sankcijas apmērs - līdz 1 procentam no kontrolētā darījuma, bet ne vairāk kā 100 000 euro, ir būtiski mazāks, salīdzinot ar risku, kādu parasti kontrolēts darījums rada valsts budžetam. Maksimālais soda apmērs, gan par transfertcenu dokumentācijas iesniegšanas termiņa neievērošanu, gan par transfertcenu dokumentācijas sagatavošanas prasību būtisku pārkāpšanu noteikts vienāds, ņemot vērā, ka abos gadījumos nodokļu maksātājs nav nodrošinājis nodokļu administrāciju ar informāciju (neiesniegšanas gadījumā vispār nav informācijas, savukārt iesniegšanas gadījumā, būtiski pārkāpjot dokumentācijas sagatavošanas prasības (kā izriet no likumprojekta), informācija nav izmantojama vai nav pietiekama, lai to izmantotu likumprojektā noteiktajam mērķim), lai būtu iespējams pārliecināties, vai veiktā darījuma cena (vērtība) ir noteikta atbilstoši tirgus cenai (vērtībai)). Turklāt šāds soda apmērs motivētu atturēties nodokļu maksātāju no normatīvo aktu pārkāpuma. Savukārt gadījumā, ja netiktu paredzēti efektīvi mehānismi likumprojektā ietverto transfertcenu dokumentācijas prasību izpildei, pozitīvā ietekme, kādu būtu jāsasniedz Likumprojektam, varētu netikt sasniegta vēlamā apjomā. Likumprojekta izstrādes gaitā tika apsvērta arī iespēja noteikt sodu par transfertcenu dokumentācijas neiesniegšanu atkarībā no nesamaksātā nodokļa summas, taču ir secināts, ka šādā gadījumā soda piemērošana būtu ļoti sarežģīta un resursu un laikietilpīga, jo nesamaksātā nodokļa summu iespējams noteikt tikai nodokļu revīzijas (audita) veikšanas gadījumā, līdz ar ko nebūtu iespējams nodrošināt savlaicīgas un kvalitatīvas transfertcenu dokumentācijas sagatavošanu tikpat efektīvi, kā gadījumā, kad sods tiek noteikts no kontrolētā darījuma summas, kas jānorāda nodokļa maksātāja pārskata gada ieņēmumos vai izdevumos attiecīgajā pārskata periodā;
• Paredzēts, ka Likumprojektā ietvertās transfertcenu dokumentācijas prasības piemērojamas uz darījumiem, kas veikti ar 2018. pārskata gadu, kas likuma pieņemšanas brīdī jau ir sācies. Ņemot vērā, ka atbilstoši likumprojektā ietvertajam regulējumam transfertcenu dokumentācija iesniedzama divpadsmit mēnešu laikā pēc attiecīgā finanšu gada beigām, transfertcenu dokumentācija par pārskata gadu, kas sākas 2018.gada 1.janvārī, ir iesniedzama līdz 2019.gada 31.decembrim. Turklāt transfertcenu dokumentācija parasti tiek sagatavota retrospektīvi, ņemot vērā informācijas pieejamību par attiecīgajiem pārskata periodiem. Līdz ar to, neskatoties uz to, ka likums attieksies arī uz periodu, kas sākās pirms grozījumu pieņemšanas (darījumi, kas veikti no 2018.gada 1.janvāra līdz likuma stāšanās spēkā brīdim), likums galvenokārt attieksies uz realizējamajiem faktiskajiem apstākļiem (pienākums sagatavot un/vai iesniegt transfertcenu dokumentāciju), kas iestāsies nākotnē. Tā piemēram, 2018.gada sākumā, galvenokārt tiek gatavota transfertcenu dokumentācija par 2016.gadu, kā arī ir plānots uzsākt darbu pie transfertcenu dokumentācijas par 2017.gadu brīdī, kad dati par 2017.gadu parādīsies komerciālajās datubāzēs. Laika nobīde transfertcenu dokumentācijas sagatavošanā ir saistīta ar informācijas pieejamību komerciālajās datubāzēs. Vienlaikus vairāki uzņēmumi, uzsākot veikt darījumus, sagatavo transfertcenu politiku, bet jebkurā gadījumā, arī ņemot vērā transfertcenu dokumentācijas prasību līdzību ar esošajām prasībām, Likumprojekta pieņemšana nevarētu radīt būtisku slogu nodokļu maksātājiem.

Taču teorētiski pastāv iespēja, ka nodokļu maksātājs būs sagatavojis vai uzsācis gatavot transfertcenu dokumentāciju par 2018.gadu pirms šo grozījumu spēkā stāšanās atbilstoši tiesiskajam regulējumam, kas bija spēkā pirms grozījumu stāšanās spēkā. Šādā gadījumā iestāsies likuma tā saucamais “īstais atpakaļvērstais spēks” (ja transfertcenu dokumentācija jau būs sagatavota pirms grozījumu spēkā stāšanās) vai “neīstais atpakaļvērstais spēks” (ja transfertcenu dokumentācijas gatavošana ir uzsākta, bet nav pabeigta) (skat. Satversmes tiesas sprieduma lietā 2010-25-01 10.3.punktu). Attiecinot Likumprojekta regulējumu uz apstākļiem, kas iestājās pirms tā pieņemšanas, tika ņemti vērā šādi apsvērumi:

Likumprojekts principiāli nemaina transfertcenu dokumentācijas prasības, bet gan esošās prasības noregulē lielākā detalizācijas pakāpē, kā arī paredz sagatavot vairāk informācijas par visu starptautisku uzņēmumu grupu kopumā.

Likumprojektā:

• Nodefinēts termins “kontrolēts darījums”, ņemot vērā, ka šāds termins ir vairākas reizes lietots Likumprojektā, kā arī ir vispāratzīts starptautiski, tajā skaitā, lietots Transfertcenu vadlīnijās;
• Nodefinēts termins “ar nodokļu maksātāju saistīta starptautiska uzņēmumu grupa” un termins “saistīts ārvalstu uzņēmums”, lai veicinātu tiesisko noteiktību transfertcenu dokumentācijas sagatavošanā;
• Grozīta “saistītas personas” definīcija:
  • neattiecinot vienu no tās kritērijiem uz noteikta veida kontrolētajiem darījumiem, ņemot vērā šādu darījumu zemāku transfertcenu risku;
  • nepārprotami nosakot, ka par saistītiem uzņēmumiem nav uzskatāmas kapitālsabiedrības, kuru saistību veido valstij vai pašvaldībai piederošas kapitāla daļas. T.i., par saistītajām personām (uzņēmumiem) nav uzskatāmi uzņēmumi, kuru kapitāla daļu turētājs ir valsts, kura attiecīgi pilnvarojusi šo uzdevumu veikt kādai no atbildīgajām ministrijām. Minētais neattiecas uz valsts netiešu līdzdalību darījumos starp mātes un meitas uzņēmumiem. Ņemot vērā minēto, arī turpmāk tiek saglabāta pieeja, ka par saistītajām personām nav uzskatāmi darījumi starp uzņēmumiem, kuru tiešais kapitāla daļu turētājs ir valsts (kā tas iepriekš ir bijis noteikts uzņēmumu ienākuma nodokli reglamentējošos normatīvajos aktos);
  • tiesiskās noteiktības nodrošināšanai nepārprotami nosakot, ka saistītas personas ir arī fiziskās personas (arī to radinieki, laulātie un svaiņi līdz noteiktai pakāpei), ja tām pieder vairāk nekā 50 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai daļu vērtības vai kooperatīvās sabiedrības paju vērtības, vai šīm personām citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme komercsabiedrībā vai kooperatīvajā sabiedrībā.

Likumprojektā noteikts, ka jaunās transfertcenu dokumentācijas prasības attieksies uz darījumiem, kas veikti, sākot ar pārskata periodu, kas sākas 2018.gadā. Šāds regulējums laikā ir samērīgs, vienlaikus ņemot vērā arī to, ka likumprojektā paredzēts, ka transfertcenu sagatavošanas termiņš ir – 12 mēneši pēc attiecīgā finanšu gada beigām. Tādējādi, piemēram, uzņēmumam, kura pārskata periods sākas 2018.gada 1.janvārī, transfertcenu dokumentācijas sagatavošanas termiņš būs 2020.gada 1.janvāris.

Grozījumi transfertcenu dokumentācijas tiesiskajā regulējumā apgrūtinās starptautisko uzņēmumu grupām iespēju mākslīgi novirzīt peļņu uz valstīm, kur nodokļu slogs ir zemāks nekā Latvijā. Tāpat regulējums uzlabos VID iespēju veikt transfertcenu riska analīzi un atvieglos transfertcenu audita veikšanu.