Satversmes tiesa 6. janvārī ierosinājusi lietu “Par Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturtās un piektās daļas un 631. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Satversmes 92. panta pirmais teikums noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.
Šai lietā nozīmīgi, ka pieteikuma iesniedzējs, kura mantai izmeklētājs bija uzlicis arestu, tika attaisnots – ar Ekonomisko lietu tiesas lēmumu pieteikuma iesniedzēja manta atzīta par tādu, kas nav noziedzīgi iegūta, un process par noziedzīgi iegūtu mantu izbeigts.Savukārt Rīgas apgabaltiesa Ekonomisko lietu tiesas lēmumu pārskatīja un iesniedzēja manta atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta valsts labā.
Pēc pašreizējā regulējuma apgabaltiesa ir galējā instance un pieteicējs nav tiesīgs vērsties Augstākajā tiesā, lai tā izvērtētu apgabaltiesas lēmumu. Turklāt likums paredz, ka apsūdzētajam izmeklēšanas procesa laikā nav arī iespēja iepazīties ar lietas materiāliem pilnā apmērā un attiecīgi apstrīdēt pierādījumus. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturto daļu procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums, un ar tiem drīkst iepazīties procesa virzītājs, prokurors un tiesa, kas izskata šo lietu. Šā likuma 628. pantā minētās personas ar lietā esošajiem materiāliem var iepazīties ar procesa virzītāja atļauju un viņa noteiktajā apjomā.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 631. panta trešajai daļai apgabaltiesa, izskatot sūdzību vai protestu, var atcelt rajona (pilsētas) tiesas lēmumu un pieņemt šā likuma 630. pantā minēto lēmumu. Lēmums nav pārsūdzams.
Pēc pieteikuma iesniedzēja ieskata, apgabaltiesas rīcība, pieņemot lēmumu par tam piederošās mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu un konfiscēšanu, ir pretrunā Kriminālprocesa likumam. Tādēļ arī minētais lēmums esot netaisnīgs, taču Kriminālprocesa likuma 631. panta trešā daļa liedz to pārsūdzēt. Proti, tam esot liegtas iespējas lūgt izvērtēt Rīgas apgabaltiesas lēmuma tiesiskumu, tādēļ esot aizskartas pieteikuma iesniedzējam Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz taisnīgu tiesu.
Valstij esot jānodrošina iespēja pārsūdzēt minēto apgabaltiesas lēmumu, jo tā rezultātā notiekot personas mantas konfiskācija un tiekot būtiski ierobežotas personas tiesības uz īpašumu. Prasība nodrošināt šāda lēmuma pārsūdzību izrietot arī no Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa direktīvas 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā 8. panta 6. punkta.
Pieteikuma iesniedzējs arī uzskata, ka Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturtā un piektā daļa liedz piekļuvi lietas materiāliem, kas pamato ziņas par mantas noziedzīgo izcelsmi. Šīs tiesību normas paredzot iespēju liegt piekļuvi vairākiem būtiskiem lietas materiāliem, uz kuriem pamatoti procesa virzītāja pieņēmumi par mantas noziedzīgo izcelsmi. Tādā veidā esot aizskartas pieteikuma iesniedzējam Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz taisnīgu tiesu.
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2022. gada 6. martam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2022. gada 6. maijs. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
