0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESLIETASTIESU PRAKSESenāts aptur tiesvedību nepilsoņu referenduma lietā; vērsīsies ar pieteikumu Satversmes tiesā

Senāts aptur tiesvedību nepilsoņu referenduma lietā; vērsīsies ar pieteikumu Satversmes tiesā

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 11. februārī paziņoja lēmumu lietā, kas tika ierosināta, pamatojoties uz Jāņa Kuzina, Andra Tolmačova, Aleksandra Kuzmina un Žannas Kareļinas pieteikumu par Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu. Centrālā vēlēšanu komisija bija atteikusies nodot parakstu vākšanai likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā”, kas paredzēja piešķirt pilsonību Latvijas nepilsoņiem. Izskatījis lietu tiesas sēdē, Senāts nolēma nosūtīt pieteikumu Satversmes tiesai par vēlētāju iesniegtā likumprojekta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2. pantam un Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” preambulai. Senāts nonāca pie secinājuma, ka likumprojekts neatbilst Neatkarības deklarācijas preambulā ietvertajai valsts nepārtrauktības doktrīnai (kas ietver arī…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 11. februārī paziņoja lēmumu lietā, kas tika ierosināta, pamatojoties uz Jāņa Kuzina, Andra Tolmačova, Aleksandra Kuzmina un Žannas Kareļinas pieteikumu par Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu. Centrālā vēlēšanu komisija bija atteikusies nodot parakstu vākšanai likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā”, kas paredzēja piešķirt pilsonību Latvijas nepilsoņiem. Izskatījis lietu tiesas sēdē, Senāts nolēma nosūtīt pieteikumu Satversmes tiesai par vēlētāju iesniegtā likumprojekta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2. pantam un Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” preambulai. Senāts nonāca pie secinājuma, ka likumprojekts neatbilst Neatkarības deklarācijas preambulā ietvertajai valsts nepārtrauktības doktrīnai (kas ietver arī pilsonības nepārtrauktību), jo paredz pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, ja vien konkrēta persona nav pret to rakstiski iebildusi. Tādējādi paredzamās sekas ir pielīdzināmas pilsonības „nulles variantam”, kas līdz šim Latvijā vienmēr ticis konsekventi noraidīts. Likumprojekts neļauj nojaust, ka tas būtu jebkas cits, kā vien visaptveroša PSRS laikā Latvijā ieradušos personu iekļaušana Latvijas tautas sastāvā, neizvirzot šīm personām jebkādus nosacījumus un nepārbaudot viņu patieso un efektīvo saikni ar Latvijas Republiku. Šāda pavērsiena sekas var būt apdraudējums nepārtrauktības doktrīnas attiecināšanai uz Latviju starptautiskajās tiesībās, turklāt nonāktu pretrunā ar Satversmes 1. pantu (kas noteic Latvijas kā 1918. gada 18. novembrī proklamētās neatkarīgās valsts eksistenci) un 2. pantu (kas ietver Latvijas suverēnās varas nesēju – tautu – kā vienu no valsts identitātes elementiem). Vienlaikus Senāts atturējās ar savu spriedumu galīgi izlemt jautājumu par likumprojekta neatbilstību Satversmei un Neatkarības deklarācijai un nosūtīja pieteikumu Satversmes tiesai. Ievērojot Satversmes tiesas 2012. gada 19. decembra lēmumā par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2012-03-01 ietvertos argumentus, Senāts secināja, ka vispārīgi Centrālajai vēlēšanu komisijai (un, tās lēmumu pārbaudot, arī Senātam) ir kompetence izskatīt jautājumu par to, vai vēlētāju iesniegtais likumprojekts atbilst Satversmei, taču ir šaubas, ciktāl un kādā veidā šāda atbilstība jāpārbauda. Apsverot varas dalīšanas principu un to, ka Administratīvā procesa likums neparedz administratīvajai tiesai kompetenci vērtēt likuma normu atbilstību Satversmei, un to, ka tieši Satversmes tiesai piemīt kompetence vērtēt tiesību normu atbilstību Satversmei, Senāts uzskatīja, ka veids, kādā nonākt pie atbilstības vai neatbilstības konstatēšanas, ir vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā. Senāts turklāt lietā pieņēma lēmumu noraidīt pieteicēju lūgumu piemērot pagaidu noregulējumu – uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai pieņemt lēmumu par parakstu vākšanas uzsākšanu likuma „Grozījumi Pilsonības likumā” ierosināšanai, kas līdz tiesas spriedumam aizstāj pieprasīto Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013. gada 11. februāra lēmums lietā Nr.SKA-1/2013: skatiet šeit.  

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: