Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts. Sagaidot žurnāla izdošanas desmitgadi, sniedzam ieskatu žurnāla iepriekšējo gadu publikācijās, kuros aplūkotā tematika aizvien ir aktuāla.
Pamatojoties uz Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas MoneyVal novērtējumu,1 Latvijā ir paaugstināti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riski. Lai šos riskus mazinātu, valstī tiek īstenoti dažādi pasākumi, tai skaitā veicot grozījumus normatīvajos aktos attiecībā uz darījumiem skaidrā naudā.
Ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” aizliegts veikt skaidrā naudā nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumus, kā arī likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” noteikts fiziskajām personām skaidras naudas deklarēšanas pienākums, šķērsojot valsts iekšējo robežu ar summu 10 000 eiro apmērā vai vairāk.
2019. gada 3. aprīļa grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas nosaka aizliegumu izmantot skaidru naudu darījumos ar nekustamiem īpašumiem, stājušies spēkā 2019. gada 1. maijā. Likuma 30. pants ir papildināts ar 1.6 daļu šādā redakcijā: “Nodokļu maksātājiem, tajā skaitā fiziskajām personām, kuras neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumus.”
Savukārt 2019. gada 13. jūnija grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” stājās spēkā 2019. gada 1. jūlijā. Ar grozījumiem likumā ir noteikts, ka fiziskā persona, kura, šķērsojot valsts iekšējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, pirms skaidras naudas izvešanas no Latvijas Republikas vai pēc skaidras naudas ievešanas Latvijas Republikā pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma rakstveidā aizpilda skaidras naudas deklarācijas veidlapu, tajā sniegto ziņu patiesumu apliecina ar parakstu un iesniedz deklarāciju attiecīgajai kompetentās iestādes amatpersonai.2 Likuma mērķis, kas tika noteikts 1. pantā, pēc grozījumu veikšanas tika izteikts šādā redakcijā: “Likuma mērķis ir novērst nedeklarētas vai noziedzīgi iegūtas skaidras naudas ievešanu Latvijas Republikā un izvešanu no tās, tādējādi novēršot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu.”
Šie pēdējie grozījumi veikti, pamatojoties uz organizācijas MoneyVal ieteikumiem, bet iepriekšējos gados skaidras naudas lietošanas ierobežojumi tika veikti, mēģinot apkarot ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī.
Nodokļu maksātāju pienākumi un ierobežojumi
Nodokļu maksātāju pienākumi un ierobežojumi attiecībā uz skaidras naudas darījumiem ir noteikti 1995. gada 2. februāra Latvijas Republikas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. pantā. Jau no 1995. gada nodokļu maksātājiem ir uzlikts pienākums deklarēt darījumus skaidrā naudā, bet 2007. gadā tika ievests aizliegums veikt darījumus skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz likumā noteikto summu. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. pants vairākkārtīgi tika grozīts, samazinot darījumu summas un nosakot papildu ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Patlaban ir aizliegts veikt darījumus skaidrā naudā, kuru summa pārsniedz 7200 eiro. Sākotnēji aizliegums bija noteikts tikai nodokļu maksātājiem, kas veic saimniecisko darbību, bet 2017. gadā likumā veikti grozījumi, nosakot, kā arī fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).
Nodokļu maksātāju pienākums deklarēt darījumus skaidrā naudā ir noteikts Ministru kabineta 2007. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 237 “Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi”, pamatojoties uz kuriem nodokļu maksātāji (darījumu dalībnieki), izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti un kuras nav reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicēji, katru mēnesi deklarē savstarpējos skaidrā naudā veiktos darījumus, kuru summa pārsniedz 1500 eiro.
Tātad, ja uzņēmumi savā starpā, viena mēneša ietvaros, ir veikuši darījumus skaidrā naudā, kuru kopēja summa pārsniedz 1500 eiro, darījumi ir jādeklarē.
Deklarāciju par skaidrā naudā veiktajiem darījumiem darījuma dalībnieki iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) ne vēlāk kā līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam.3
Noteikumos arī atrunāts nodokļu maksātāju, kas veic saimniecisko darbību, pienākums deklarēt visus iepriekšējā gada laikā skaidrā naudā veiktos darījumus ar fiziskajām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, ja darījuma summa vienā operācijā pārsniedz 3000 eiro. Deklarāciju par skaidrā naudā veiktajiem darījumiem ar fiziskajām personām nodokļu maksātāji, kas veic saimniecisko darbību, iesniedz VID līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1. februārim.4
Tātad uzņēmumam ir jādeklarē darījums ar fizisko personu tikai tādā gadījumā, ja skaidrā naudā veiktais darījums pārsniegs 3000 eiro vienā operācijā.
Veicot darījumus ar fiziskajām personām, ir svarīgi pārliecināties, vai fiziskā persona ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs, jo no tā ir atkarīgs, kā deklarēt darījumus ar šo fizisko personu – par mēnesi (ar saimnieciskās darbības veicēju) vai par gadu (ar fizisko personu, kas neveic saimniecisko darbību), kā arī ir svarīgi saprast, vai darījums ir veikts saimnieciskās darbības ietvaros vai ne. Nodokļu maksātāju reģistrs ir pieejams VID ārējās tīmekļa vietnes www.vid.gov.lv sadaļā “Publiskojamo datu bāze”.
Kādiem nodokļu maksātājiem ir uzlikts deklarēšanas pienākums?
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē par nodokļu maksātājiem tiek uzskatītas Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai norunas pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē. Par nodokļu maksātājiem uzskatāmi arī reģistrēti pievienotās vērtības nodokļa maksātāji. Apkopojot šo definīciju, var pateikt, ka par darījuma dalībniekiem uzskatāmas šādas juridiskās un citas personas – komersanti, saimnieciskās darbības veicēji, kooperatīvās sabiedrības, ārvalstu komersantu filiāles un nerezidentu (ārvalstu komersantu) pastāvīgās pārstāvniecības, biedrības, reliģiskās organizācijas, no budžeta finansētas institūcijas, arodbiedrības, ārvalstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, zvērinātu advokātu biroji, zvērināti notāri.
Tātad visi nosauktie nodokļu maksātāji tiek uzskatīti par darījumu dalībniekiem, uz kuriem attiecas deklarēšanas pienākums.
Var atzīmēt, ka vislielākās problēmas nodokļu maksātājiem rodas ar skaidras naudas lietošanas ierobežojumiem. Likumā “Par nodokļiem un nodevām” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 237 ir noteikti tikai deklarēšanas periodi, bet nav noteikts, uz kādu laika periodu ir attiecināms aizliegums veikt skaidras naudas darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās). Bez tam normatīvajos aktos nav noteiktas starpības starp darījumu veidiem, uz kuriem attiecas skaidras naudas lietošanas ierobežojums. Līdz ar to nodokļu maksātāji bieži saskaras ar problēmām, interpretējot likuma normas.
Uz kādiem darījumiem attiecas aizliegums?
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta pirmās daļas 11. punktā noteikts, ka darījums ir darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai, turpināšanai vai izbeigšanai. Šī darījuma definīcija faktiski ir identiska ar Civillikumā noteikto darījuma definīciju. Civillikuma 1403. pantā ir noteikts, ka tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai. Minētā definīcija aptver plašu darbību spektru, līdz ar to faktiski jebkuras pušu savstarpējās darbības uzskatāmas par darījumu. Tajā pašā laikā VID ir atšķirīga attieksme pret dažādiem darījumu veidiem. Vērtējot darījumu, VID vērtē pušu tiesiskās attiecības un līguma nosacījumus.
Piemēram, analizējot VID sniegto “Uzziņu par darījumiem skaidrā naudā tirdzniecībā”,5 VID paskaidro, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro, tiek attiecināts uz katru atsevišķu darījumu ar vienu darījuma partneri (nevis uz visiem ar šo vienu darījuma partneri veiktajiem darījumiem) neatkarīgi no tā, kas ir darījumu partneris un kādā laikā periodā šis darījums notiek. Izvērtējot uzziņas iesniedzēja līgumu, VID secina: ja tirdzniecībā tiesiskās attiecības ar pircēju tiek nodibinātas un izbeigtas līguma izpildes rezultātā, vienojoties par pārdošanas darījuma objektu un tā cenu, noformējot attaisnojuma dokumentu, tad likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30. panta izpratnē katra vienošanās par pārdošanas darījuma objektu un cenu ir uzskatāma par atsevišķu darījumu un likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30. pantā noteiktais skaidrā naudā veikto darījumu limits 7200 eiro nav attiecināms uz attaisnojuma dokumentu kopsummu. Ņemot vērā minēto, konkrētajā tiesiskajā situācijā, kad produkcijas pārdošana un piegāde notiek saskaņā ar līgumā noteiktajiem nosacījumiem un par katru piegādi notiek piegādes/attaisnojuma dokumenta noformēšana, tad katra vienošanās par pārdošanas darījuma objektu un cenu ir uzskatāma par atsevišķu darījumu, t.i., skaidrā naudā veiktā apmaksa pēc atsevišķiem attaisnojuma dokumentiem viena līguma ietvaros nav jāsummē kopā.
Bet tādam darījuma veidam kā pakalpojums, kas sniegts viena līguma ietvaros, pieeja būs cita. Tāds pakalpojums tiks uzskatīts par vienu darījumu. Analizējot tiesas spriedumu, kurā uzņēmums ir pārsniedzis skaidras naudas lietošanas ierobežojumu, samaksu par būvniecības pakalpojumiem veicot skaidrā naudā vairākos maksājumos, tiek uzskatīts, ka būvniecības pakalpojumu saņēmējs ar noslēgto uzņēmuma līgumu ir vienojies ar būvfirmu par konkrētu darbu izpildi un tas ir viens darījums. VID uzskatīja, ka būvniecības pakalpojumu saņēmējs ir pārkāpis likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. panta pirmās daļas otrajā teikumā noteikto skaidras naudas lietošanas ierobežojumu, un pieņēma lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ar kuru būvniecības pakalpojumu saņēmējs saukts pie administratīvās atbildības par tādu darījumu veikšanu skaidrā naudā, kuru summa pārsniedz likumā noteikto ierobežojumu. Administratīvā rajona tiesa piekritusi VID un atzina par pamatotu VID konstatēto, ka skaidras naudas izmaksas ir veiktas viena darījuma ietvaros, jo būvniecības pakalpojumu saņēmējs saskaņā ar uzņēmuma līgumu ar būvfirmu ir vienojies par konkrētu darbu veikšanu un saskaņā ar stingrās uzskaites kvītīm veica būvfirmas izrakstītā rēķina apmaksu apmērā piecās operācijas, pārsniedzot skaidras naudas lietošanas ierobežojumu, kas atbilstoši piemērotai tiesību normai nav atļauts. Tiesa VID lēmumu atstāja negrozītu. Būvniecības pakalpojumu saņēmējs iesniedza apelācijas sūdzību, bet arī Administratīvā apgabaltiesa lēmumu atstāja negrozītu.6
Savukārt, vērtējot darījumus, kas saistīti ar aizdevumiem skaidrā naudā, konstatēts, ka, neskatoties uz to, ka aizdevumi tiek veikti, par katru gadījumu noformējot atsevišķo līgumu, aizdevumu summas ar vienu darījuma partneri tiek summētas kopā.
Piemēram, starp uzņēmumu un tā valdes locekli ir noslēgti vairāki aizdevuma līgumi, uz kuru pamata valdes loceklis skaidrā naudā izsniedz aizdevumu: 10.09.2019. – 3000 eiro, 10.10.2019. – 4000 eiro un 10.11.2019. – 2500 eiro. Konkrētajā situācijā ar nelielu starplaiku noslēgtajos līgumos sakrīt darījumu būtiskākās sastāvdaļas – darījuma priekšmets, darījuma dalībnieki, aizdevuma mērķis un citi līguma nosacījumi, bet atšķiras tikai summas.
Likuma izpratnē tas uzskatāms par vienu darījumu vairākās operācijās.
Fakts, ka aizdevums noformēts ar vairākiem aizdevuma līgumiem, nemaina darījuma ekonomisko būtību, jo pēc būtības ir noticis viens darījums. Līdz ar to tiek pārsniegts skaidras naudas lietošanas ierobežojums 7200 eiro, kas nozīmē, ka uzņēmums ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, par ko tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols.
Tādējādi aizdevumu gadījumā likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. panta pirmās daļas otrajā teikumā noteiktais ierobežojums (7200 eiro) nav attiecināms uz darījuma veikšanu noteiktā laika periodā (piemēram, viena mēneša laikā), bet uz darījumu kopumā, neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās.
Līdz ar to var secināt, ka pārkāpumi darījumos ar skaidru naudu ir atkarīgi no darījuma veida, summas, perioda un no līguma nosacījumiem. Katrs darījums skaidrā naudā ir jāvērtē individuāli, ņemot vērā visas darījuma īpatnības.
Sodi par pārkāpumiem, kas saistīti ar darījumiem skaidrā naudā, ir vieni no bargākajiem. Piemēram, par tādu pārkāpumu, kad veikts darījums skaidrā naudā un darījuma summa pārsniedz 7200 eiro, uzliek naudas sodu 15% apmērā no darījuma summas. Ja netiek izpildīts pienākums deklarēt skaidru naudu, ko, šķērsojot valsts robežu, ieved Latvijā vai izved no tās, piemēro naudas sodu 20% apmērā no summas, kuru ir pienākums deklarēt. Atsevišķajos gadījumos par liela apmēra skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts iekšējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, var tikt piemērota kriminālatbildība. Šī sankcija ir spēkā no 2019. gada 1. jūlija, kad tika veikti grozījumi Krimināllikuma 195.2 pantā.
1 Committee of Experts on the Evaluation of Anti-Money Laundering Measures and the Financing of Terrorism [Internet source] https://www.coe.int/en/web/moneyval/-/moneyval-publishes-a-report-on-latvia.
2 2007. gada 29. marta likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 5. panta ceturtā daļa.
3 Ministru kabineta 2007. gada 10. aprīļa noteikumu Nr. 237 “Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi” 3. punkts.
4 Ministru kabineta 2007. gada 10. aprīļa noteikumu Nr. 237 “Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi” 31. punkts.
5 01.10.2014. VID uzziņa Nr. 8.12/86943
6 Administratīvās rajona tiesas 02.05.2012. spriedums un. Administratīvās apgabaltiesas 27.03.2013. spriedums (lieta Nr. 142203811).
Lasiet arī:
- VID metodiskais materiāls “Skaidras naudas lietošanas ierobežojumi“
- Ja dividendes izmaksātas skaidrā naudā
Raksts publicēts žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI 2019. gada decembra numurā.
Abonenti var lasīt e-žurnālu arhīvu šeit
