0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASTIESU PRAKSESkaidro kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas praksi

Skaidro kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas praksi

Pēc LR Senāta informācijas

Foto: Pexels.com

Augstākajā tiesā sagatavots Senāta prakses apkopojums ar Administratīvo lietu departamenta un Civillietu departamenta atziņām – “Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma piemērošanas prakse”.

2018. gada 1. martā spēkā stājās Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums (turpmāk – Kaitējuma atlīdzināšanas likums), kas aizstāja likumu „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” un ar kuru tika veiktas vairākas būtiskas izmaiņas tiesiskajā regulējumā par kaitējuma, kas nodarīts kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpumā lietvedībā, atlīdzinājuma saņemšanu. Atgādinām, ka likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonai Latvijas Republikas Satversmē noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumu un nemantisko kaitējumu, kas tai nodarīts kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma lietvedībā iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ. Iestāde šā likuma izpratnē ir:

  • 1) izmeklēšanas iestāde;
  • 2) Finanšu izlūkošanas dienests;
  • 3) valsts vai pašvaldības institūcija, kura uzsākusi vai izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu.

Lai veicinātu vienveidīgu tiesību normu piemērošanu, ir sagatavots tiesu prakses apkopojums lietās par atlīdzinājumu, kas pieprasīts saskaņā ar Kaitējuma atlīdzināšanas likumu. Apkopojumā izmantotie Senāta nolēmumi pieņemti laikā no 2018. gada 1. marta (kad stājās spēkā Atlīdzināšanas likums) līdz 2022. gada 28. februārim. Jāņem vērā, ka apkopojumā ietvertā tiesu prakse var tikt tālākveidota, tādēļ katra norādītā atziņa vienmēr ir aplūkojama kopsakarā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu.

Apkopojums ir veidots kā Kaitējuma atlīdzināšanas likuma komentārs, tādēļ atziņas ir sakārtotas pēc likuma pantiem. Atzīmējams, ka gadījumos, kad atziņa ir attiecināma uz vairākiem likuma pantiem, tā ir pievienota vairākkārt.

Apkopojumu sagatavojusi Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa sadarbībā ar Senāta Administratīvo lietu departamentu.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Pexels.com

Augstākajā tiesā sagatavots Senāta prakses apkopojums ar Administratīvo lietu departamenta un Civillietu departamenta atziņām - “Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma piemērošanas prakse”.

2018. gada 1. martā spēkā stājās Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums (turpmāk - Kaitējuma atlīdzināšanas likums), kas aizstāja likumu „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” un ar kuru tika veiktas vairākas būtiskas izmaiņas tiesiskajā regulējumā par kaitējuma, kas nodarīts kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpumā lietvedībā, atlīdzinājuma saņemšanu. Atgādinām, ka likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonai Latvijas Republikas Satversmē noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumu un nemantisko kaitējumu, kas tai nodarīts kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma lietvedībā iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ. Iestāde šā likuma izpratnē ir:

  • 1) izmeklēšanas iestāde;
  • 2) Finanšu izlūkošanas dienests;
  • 3) valsts vai pašvaldības institūcija, kura uzsākusi vai izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu.

Lai veicinātu vienveidīgu tiesību normu piemērošanu, ir sagatavots tiesu prakses apkopojums lietās par atlīdzinājumu, kas pieprasīts saskaņā ar Kaitējuma atlīdzināšanas likumu. Apkopojumā izmantotie Senāta nolēmumi pieņemti laikā no 2018. gada 1. marta (kad stājās spēkā Atlīdzināšanas likums) līdz 2022. gada 28. februārim. Jāņem vērā, ka apkopojumā ietvertā tiesu prakse var tikt tālākveidota, tādēļ katra norādītā atziņa vienmēr ir aplūkojama kopsakarā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu.

Apkopojums ir veidots kā Kaitējuma atlīdzināšanas likuma komentārs, tādēļ atziņas ir sakārtotas pēc likuma pantiem. Atzīmējams, ka gadījumos, kad atziņa ir attiecināma uz vairākiem likuma pantiem, tā ir pievienota vairākkārt.

Apkopojumu sagatavojusi Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa sadarbībā ar Senāta Administratīvo lietu departamentu.