0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBASpēkā stājas Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums

Spēkā stājas Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums

Šodien, 15. decembrī, spēkā stājas Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums. Plz.lv jau informēja, ka šo likumu Saeima pieņēma 1. decembrī un tas  fiziskām personām nosaka pienākumu deklarēt savu mantisko stāvokli.   (http://www.plz.lv/?p=5600). Pagaidām gan vēl nav skaidrs,  kā dzīvē tiks īstenota likuma prasība skaidras naudas uzkrājumus, kas pārsniedz 10000 latus, iemaksāt kontā kredītiestādē. Likums nosaka, ka Ministru kabinetam noteikumi par to jāizdod līdz 2012. gada 1. februārim. Ne viss, lasot jauno likumu, kas tagad pieejams pilnā apjomā,  esot nepārprotami skaidrs arī speciālistiem juridiskajos jautājumos, tāpēc  plz.lv sekos  līdzi aktuālajai informācijai par šo likumprojektu un aicina arī Jūs,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Šodien, 15. decembrī, spēkā stājas Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums. Plz.lv jau informēja, ka šo likumu Saeima pieņēma 1. decembrī un tas  fiziskām personām nosaka pienākumu deklarēt savu mantisko stāvokli.   (http://www.plz.lv/?p=5600). Pagaidām gan vēl nav skaidrs,  kā dzīvē tiks īstenota likuma prasība skaidras naudas uzkrājumus, kas pārsniedz 10000 latus, iemaksāt kontā kredītiestādē. Likums nosaka, ka Ministru kabinetam noteikumi par to jāizdod līdz 2012. gada 1. februārim. Ne viss, lasot jauno likumu, kas tagad pieejams pilnā apjomā,  esot nepārprotami skaidrs arī speciālistiem juridiskajos jautājumos, tāpēc  plz.lv sekos  līdzi aktuālajai informācijai par šo likumprojektu un aicina arī Jūs, plz.lv lasītāji, uzdot savus jautājumus šeit. Jaunajā likumā deklarējamo mantu un naudu nosaka 3.pants. “Mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniegšanas kritēriji”, kas skan šādi. (1) Mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniedz persona, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: 1) personai īpašumā vai kopīpašumā ārvalstīs ir nekustamais īpašums (ķermeniskas lietas, kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot) vai tā daļas, ieskaitot arī to nekustamo īpašumu vai tā daļas, īpašuma tiesības uz kuru persona nav nostiprinājusi attiecīgās ārvalsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 2) persona ir ieguvusi īpašumā Latvijā tādu nekustamo īpašumu vai tā daļas, īpašuma tiesības uz kuru nav nostiprinājusi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kura kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam; 3) personai īpašumā vai kopīpašumā ārvalstīs ir transportlīdzeklis (mehāniskais sauszemes vai ūdens transportlīdzeklis) vai gaisa kuģis; 4) personai īpašumā Latvijā ir kapitāla daļas (piemēram, kapitāla vērtspapīri, pamatkapitāla daļas, ieguldījuma daļas, pajas, akcijas), kuru kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam; 5) personai īpašumā ārvalstīs ir kapitāla daļas (piemēram, kapitāla vērtspapīri, pamatkapitāla daļas, ieguldījuma daļas, pajas, akcijas); 6) personai īpašumā Latvijā ir kāds no šādiem finanšu instrumentiem Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē, kuru kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam: a) parāda vērtspapīri (piemēram, obligācijas), b) vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties vai atsavināt pārvedamus vērtspapīrus vai kuri paredz norēķinus naudā, c) ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos, d) naudas tirgus instrumenti; 7) personai īpašumā ārvalstīs ir kāds no šādiem finanšu instrumentiem Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē: a) parāda vērtspapīri (piemēram, obligācijas), b) vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties vai atsavināt pārvedamus vērtspapīrus vai kuri paredz norēķinus naudā, c) ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos, d) naudas tirgus instrumenti; 8) personas naudas (skaidras un bezskaidras naudas) uzkrājumu Latvijā un ārvalstīs vai tikai Latvijā, vai tikai ārvalstīs (turpmāk - Latvijā vai ārvalstīs) kopējā summa pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam; 9) visu privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu) Latvijā vai ārvalstīs personas uzkrāto līdzekļu kopējā summa pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam; 10) personai Latvijā vai ārvalstīs ir neatmaksāti aizņēmumi (kredīti) vai citas parādsaistības, kuru kopējās summas neatmaksātā daļa pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam; 11) persona Latvijā vai ārvalstīs ir izsniegusi aizdevumus vai tai ir citi prasījumi, kuru kopējās summas neatgūtā daļa pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam; 12) personai īpašumā vai kopīpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir īpašums (lieta vai lietu kopība), kurš nav šīs daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11.punktā minēts īpašums, finanšu līdzekļi vai saistības un kura vērtība, pēc personas ieskatiem, pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam; 13) persona ir patiesais labuma guvējs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē no citai personai piederoša vai pārvaldīšanā nodota šīs daļas 4., 5., 6. vai 7.punktā minētā īpašuma, ja īpašumu kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam. (2) Deklarēšanas pienākumu tādu nepilngadīgo personu vietā, kuras atbilst kādam no šā panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, arī attiecībā uz bērna brīvo mantu, kas izņemta no vecāku pārvaldības, ja bērns sasniedzis 16 gadu vecumu, izpilda vecāki vai aizbildņi. Aizgādnībā esošu personu vietā deklarēšanas pienākumu izpilda aizgādņi. Ja bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns ievietots ārpusģimenes aprūpes iestādē, minēto pienākumu viņa vietā izpilda iestādes vadītājs. Ja bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns nodots audžuģimenē, minēto pienākumu viņa vietā izpilda bāriņtiesa. Rīcībnespējīgu personu vietā deklarēšanas pienākumu izpilda aizgādņi vai, ja personai aizgādnis nav iecelts, bāriņtiesa. (3) Persona, aizpildot mantiskā stāvokļa deklarāciju, nenorāda informāciju, kas ir pieejama šā likuma 2.panta trešajā daļā minētajos reģistros. (4) Persona, lai noteiktu šā panta pirmajā daļā minētā īpašuma, finanšu līdzekļu vai saistību kopējās iegādes vērtības vai kopējās summas ekvivalentu ārvalstu valūtā, izmanto Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu attiecīgi šā likuma 4.panta pirmajā vai otrajā daļā minētajā dienā, pēc stāvokļa, kurā tiek norādītas ziņas mantiskā stāvokļa deklarācijā. (5) Šā likuma piemērošanas nolūkā par iegādes vērtību ir uzskatāma vērtība, kas atbilst par konkrēto īpašumu faktiski samaksātajai summai un konkrētajā īpašumā izdarīto ieguldījumu summai. (6) Ja manta iegūta dāvinājuma ceļā, par tās iegādes vērtību uzskata dāvinājuma līgumā norādīto vērtību; ja manta iegūta mantojuma ceļā, - mantojuma masā ietilpstošā konkrētās mantas vērtība; ja manta iegūta maiņas ceļā, - maiņas līgumā norādītā vērtība; ja šajā pantā minētais īpašums ir izveidots, - tā izveidošanas izmaksas. (7) Ja dāvinājuma vai mantojuma ceļā ir iegūts nekustamais īpašums, bet dāvinājuma vai mantojuma līgumā nav norādīta tā vērtība, tad par iegādes vērtību uzskata aktuālo kadastrālo vērtību, attiecībā uz citu mantu - šīs mantas novērtējumu naudas izteiksmē pēc nominālvērtības vai tirgus cenām. (8) Ja maiņas ceļā ir iegūts īpašums, bet maiņas līgumā nav norādīta tā vērtība, tad par šā īpašuma vērtību ir uzskatāma tā īpašuma iegādes vērtība, kurš tika maiņas ceļā atdots. (9) Ja nav iespējams noteikt šā panta pirmās daļas 2., 4., 6., 12. un 13.punktā minētā īpašuma iegādes vērtību, persona atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem vērtē secīgi, par pamatu ņemot tirgus vērtību vai nominālvērtību, vai jebkuru citu identificējamu vai pārbaudāmu vērtību. Vēršam Jūsu uzmanību, ka fiziskai personai būs arī  tiesības deklarēt no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim gūtos un nedeklarētos ienākumus, kas to gūšanas brīdī bija apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Šādus ienākumus deklarējot no 2012.gada 1.marta līdz 1.jūnijam piemērojama samazināta IIN likme no nedeklarētā ienākumu apjoma – 15%. Likums  arī nosaka, ka “Valsts ieņēmumu dienests nodrošina metodiskās palīdzības un konsultāciju sniegšanu mantiskā stāvokļa deklarācijas aizpildīšanā”. Atgādinām, ka jaunais  likums paredz, ka persona tiek saukta pie normatīvajos aktos paredzētās administratīvās atbildības vai kriminālatbildības, ja tā neiesniedz mantiskā stāvokļa deklarāciju vai apzināti šajā deklarācijā sniedz nepatiesas ziņas. Ar jauno likumu pilnā apjomā, tā galaversijā, tajā skaitā arī ar mantiskā stāvokļa deklarāciju, kurā jānorāda, pirmkārt, īpašumi, otrkārt, finanšu līdzekļi un saistības un, treškārt, iepriekš nedeklarētie ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamie ienākumi, Jūs varat iepazīties šeit.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: