Svētku dienu apmaksa – netipiskas situācijas

Ikars Kubliņš, BilancePLZ

(0)
Foto: Unsplash

Svētku dienas grāmatvedības uzskaitē var radīt dažādas nestandarta situācijas, kad rodas jautājumi, vai un kā veicama šādu dienu apmaksa. Šeit dažas no situācijām, par kurām eksperti snieguši skaidrojumus žurnālā “Bilance” un citviet.

Nenostrādātas svētku dienas apmaksa summētā darba laika gadījumā

Ja darbinieks strādā normālo darba laiku ar summētā darba laika uzskaiti, nenostrādātā svētku diena ir jāapmaksā.

“Ja bija jāstrādā, svētku diena ir apmaksājama kopā ar piemaksu (100%), ja nebūtu jāstrādā, tad tiek apmaksāts pārējais nostrādātais laiks un papildus atlīdzība par astoņām nenostrādātajām stundām svētku dienā. Ja kopsummā ir vairāk nekā 184 stundas, tad ir jāapmaksā virsstundas (ja vien uzskaites periods nav ilgāks par vienu mēnesi),” skaidro Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla “Bilance” galvenā redaktore.

Cita situācija ir tad, ja darbiniekam ir nepilnais darba laiks. Saskaņā ar Valsts Darba inspekcijas skaidrojumu, šajā gadījumā atlīdzība par svētku dienu, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā un kurā darbinieks nestrādā, nav jāizmaksā (jo darbinieks saņem darba algu proporcionāli nostrādātajam laikam).

Lasiet sīkāk: https://www.plz.lv/vai-summeta-darba-laika-gadijuma-jaapmaksa-svetku-diena-ja-darbinieks-taja-nav-stradajis/

Svētku dienas apmaksa atvaļinājuma laikā

Kā skaidrojusi Valsts Darba inspekcija, ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laikā tiek apmaksātas tikai darba dienas, savukārt tajā iekrītošās svētku dienas atvaļinājuma periodā netiek ieskaitītas (t.i., pagarina to).

“Svētku diena, kurā darbinieks neveic darbu, ir uzskatāma par apmaksājamu dienu tad, ja tā vispārējā gadījumā būtu darbinieka darba diena,” skaidro VDI.

Pārceļamās darba dienas apmaksa atvaļinājuma laikā

Saistībā ar svētku dienām un atvaļinājumu var veidoties vēl kāda īpatnēja situācija – ja atvaļinājuma laikā iekrīt diena, kura vispārējā gadījumā būtu darba diena, bet saistībā ar svētkiem tikusi pārcelta un nostrādāta citā dienā, ne-atvaļinājuma laikā (piemēram, 2020. gadā pirmdiena, 22. jūnijs, tika pārcelta uz 13. jūniju). Vai šāda diena atvaļinājuma ietvaros ir jāapmaksā?

Kā skaidro M. Grebenko, šādā situācijā pastāv divi varianti:

Pirmais: darbinieks strādā pārceltajā darba dienā (t.i., 13. jūnijā) un par to saņem samaksu, tātad pārceļamā darba diena, kas iekritusi atvaļinājumā (22. jūnijs), nav jāapmaksā (turklāt šī diena arī tiek ieskaitīta atvaļinājuma laikā, jo par brīvdienām atvaļinājums netiek pagarināts).

Otrais: darbinieks vienojas ar darba devēju, ka pārceltajā darba dienā (13. jūnijā) viņš nestrādās. Tas nozīmē, ka pārceļamā darba diena (22. datums) ir jāapmaksā kā atvaļinājuma diena.

Lasiet sīkāk: https://www.plz.lv/parceltas-darba-dienas-apmaksa/

Pirmssvētku darba dienas apmaksa, ja darbinieks strādā ilgāk

Kā zināms, saskaņā ar Darba likuma 135. pantu, pirmssvētku dienā darba dienas ilgums ir par stundu īsāks (septiņas stundas), bet darba devējam tā jāapmaksā kā normāla diena (par astoņām stundām). Taču specifiskāka situācija rodas gadījumā, ja darbiniekam pirmssvētku dienā jāstrādā vairāk nekā septiņas stundas – kā tad jāapmaksā astotā un pārējās stundas? Vai virsstundu apmaksa sākas jau no astotās stundas?

Kā skaidro M. Grebenko, par astoto (un katru nākamo) nostrādāto stundu pirmssvētku dienā normālā darba laika uzskaites gadījumā pienāksies virsstundu apmaksa. Savukārt summētā darba laika uzskaites gadījumā situācija ir sarežģītāka  (sīkāku skaidrojumu lasiet: https://www.plz.lv/ka-veicama-darba-apmaksa-par-pirmssvetku-dienu/).

Lasiet vēl:

Svētku dienu apmaksa summētā laika darbiniekiem

Vai pārtraukums ir jāapmaksā?

 

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)