Saeima 21. martā uzklausīja tiesībsarga 2023. gada ziņojumu, kurā ietverta svarīgākā informācija par paveikto pilsonisko un politisko tiesību jomā, sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību sfērā, bērnu tiesībās, Nacionālajā preventīvajā mehānismā, kā arī uzskaitītas galvenās norises sabiedrības informēšanā un starptautiskajā sadarbībā.

Ziņojumā pieejama informācija arī par iestādes finanšu resursiem, iesniegumu un konsultāciju statistiku, pētījumiem, personālu, rekomendācijām un to izpildi, 2024. gada prioritātēm u.c.

Ziņojumā iekļauta arī sadaļa "UZŅĒMĒJDARBĪBA UN CILVĒKTIESĪBAS", kurā norādīts, ka, "strādājot ar tēmām, kurās skartas cilvēktiesības, tiesībsarga redzeslokā aizvien biežāk nonāk aizskāruma gadījumi biznesa vidē. Lai arī tiesībsarga pienākumi tiešā veidā nav saistīti ar uzņēmējdarbības un cilvēktiesību mijiedarbības uzraudzīšanu, ir atsevišķas jomas, kuras tomēr ienākušas dienaskārtībā un kurās jau šobrīd tiesībsargs sniedzis savu vērtējumu, ieteikumus un atbalstu."

Norādīts, ka jau 2011. gadā tika apstiprināti ANO Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipi (ANO Pamatprincipi), kas balstīti uz trim pīlāriem – aizsargāt, ievērot un atlīdzināt. ANO Pamatprincipi izklāsta, kādi ir valstu un uzņēmumu pienākumi attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu un aizsardzību. Valstīm ir jāsniedz efektīvi norādījumi uzņēmumiem par to, kā visā to darbībā ievērot cilvēktiesības. Savukārt uzņēmumiem ir jāievēro visas starptautiski atzītās cilvēktiesības. Tas nozīmē, ka tiem ir jāizvairās no cilvēktiesību pārkāpšanas un jānovērš tāda negatīva ietekme uz cilvēktiesībām, kuras radīšanā tie ir iesaistīti.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka Eiropas Savienībā tiek izstrādāta direktīva par uzņēmumu rūpības pienākumu attiecībā uz  ilgtspēju (Corporate Sustainability Due Diligence Directive), kas aptver arī cilvēktiesību risku izvērtējumu un aizskārumu novēršanu uzņēmumu darbībā. Direktīva galvenokārt attieksies uz lielajiem uzņēmumiem, taču tiesībsargs ir aicinājis ikvienu uzņēmēju pievērst uzmanību cilvēktiesību ievērošanai uzņēmuma darbībā, negaidot direktīvas ieviešanu.

2023. gada pavasarī tiesībsargs vērsās pie Ministru prezidenta, norādot, ka uzņēmējdarbība un cilvēktiesības kā kopums Latvijā ir vāji regulēts.

Ziņojumā teikts: "Ir jārod kvalitatīvs un uz ilgtermiņa attīstību vērsts risinājums situācijas sakārtošanai, ieviešot uzņēmējdarbības un cilvēktiesību nacionālo rīcības plānu. Svarīgi ir atzīmēt, ka Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kur šāda plāna joprojām nav. Plāna nepieciešamību nosaka šīs jomas starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības rekomendācijas."

Tiesībsargs ir norādījis, ka "valstij visupirms ir jāveicina cilvēktiesību ievērošana uzņēmumos, ar kuriem tā veic komercdarījumus. Piemēram, gadījumos, kad uzņēmums tiešā vai netiešā veidā īsteno valsts pasūtījumu, būtu jo īpaši sagaidāms, ka šāds uzņēmums savā darbībā ievēro cilvēktiesības. Te īpaši aktuāls ir stāsts par konkursiem un lētāko piedāvājumu, aiz kura patiesībā var slēpties virkne problēmu. Situācijās, kad konkursā esošie piedāvājumi būtiski atšķiras, ir pamats aizdomām par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem."

Vēstulē Ministru prezidentam tiesībsargs ir akcentējis, kas valdībai būtu jādara situācijas sakārtošanai.

2023. gadā kampaņas “Bizness un cilvēktiesības – labs labu uzlabo” ietvaros Tiesībsarga birojs sagatavoja un publicēja informatīvos materiālus ar mērķi vairot šīs jomas atpazīstamību un pielietojumu dzīvē atbilstoši starptautiski noteiktajiem standartiem. Kampaņas laikā tapušie informatīvie materiāli vienkopus apskatāmi Tiesībsarga biroja tīmekļvietnē tiesību jomas "Uzņēmējdarbība un cilvēktiesības" sadaļā, un tie būs pamats citām plašāk izvērstām aktivitātēm, tostarp Latvijas situācijas izpētei un konferencei 2024. gada pavasarī.

Palielinājies iesniegumu un konsultāciju skaits

Salīdzinājumā ar 2022. gadu pērn palielinājies Tiesībsarga birojā saņemto iesniegumu skaits līdz 1718 (2022. gadā – 1634). Visvairāk iesniegumi saņemti par labas pārvaldības principa neievērošanu, tiesībām uz taisnīgu tiesu, īpašumu, veselības aizsardzību, sociālo nodrošinājumu un ieslodzīto tiesībām.

Salīdzinājumā ar 2022. gadu ievērojami pieaudzis arī rekomendāciju skaits (no 173 uz 302). Par izpildītām vai daļēji izpildītām var uzskatīt 77,38%, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā.

No 2426 uz 2526 palielinājies arī juridisko konsultāciju skaits. Visvairāk iedzīvotāji konsultējās par tiesībām uz taisnīgu tiesu, izglītību, bērnu tiesībām, labu pārvaldību, tiesībām uz sociālo nodrošinājumu, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un cilvēku ar invaliditāti tiesībām.

Savukārt Satversmes tiesai tiesībsargs sagatavoja 10 viedokļus un sniedza 47 atzinumus valsts institūcijām par tiesību aktu projektiem.

Tiesībsarga runa Saeimas sēdē

• Tiesībsargs norāda uz vienotā nodokļu konta algoritmu, kas neziņo par kļūdām
• Tiesībsargs sāk informatīvo kampaņu “Bizness un cilvēktiesības – labs labu uzlabo”
• Tiesībsargs: VID prakse novēloti aprēķināt nodokļus iedzīvotāju vietā ir prettiesiska