BIZNESS

Saeima 13. novembrī nodeva skatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai grozījumus Tūrisma likumā, ar kuriem plānots precizēt terminus "tūrists", "tūrisms" un "darījumu tūrisms", kā arī paplašināt tūristu mītņu definīciju. Likumā iecerēts paplašināt tūristu mītņu definīciju, iekļaujot tajā arī īstermiņa īres vietas, piemēram, dzīvokļus, vasarnīcas vai mājiņas, kuras piedāvā "Airbnb", "Booking.com", "ss.com" vai līdzīgās platformās. Turpmāk šīs īres mītnes tiks uzskatītas par daļu no oficiālā tūrisma izmitināšanas pakalpojumu sektora. Tūrisma likumā iecerēts precizēt lietotos terminus, lai tie atbilstu mūsdienu tūrisma nozares reālajai situācijai un starptautiskajai praksei. Precizēta definīcija terminam "tūrisms" - personas darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas atpūtas vai citā nolūkā, un tūrisma pakalpojumu izmantošanu. Definīcija terminam "tūrists" - fiziska persona, kura ceļo un uzturas ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas atpūtas vai citā nolūkā un izmanto tūrisma pakalpojumus. Precizētā definīcija "darījumu tūrisms" - tūrisma veids, kurā galvenais nolūks ir doties komandējumā vai apmeklēt, piedalīties vai organizēt...

Saeimas deputāti 13. novembrī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz, ka nebanku finanšu iestādēm būs iespēja iegūt specializētās kredītiestādes licenci. Plānots, ka specializētās kredītiestādes minimālais sākotnējā kapitāla slieksnis nedrīkstēs būt mazāks par vienu miljonu eiro. Finanšu ministrijā (FM) skaidro, ka grozījumi sagatavoti, lai veicinātu konkurētspēju kredītiestāžu sektorā un veicinātu finanšu tirgus dalībnieku, tostarp tehnoloģiju uzņēmumu, krājaizdevu sabiedrību un maksājumu iestāžu, attīstību, kā arī finanšu pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Patlaban Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredītiestādes sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par pieciem miljoniem eiro. Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīva paredz, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis var piešķirt atļauju īpašu kategoriju kredītiestādēm, kuru sākotnējais kapitāls nav mazāks par vienu miljonu eiro. FM skaidro, ka specializētās kredītiestādes licence ļaus piekļūt finanšu tirgiem Eiropas Savienībā arī nebanku finanšu iestādēm, piemēram, krājaizdevu sabiedrībām vai finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kas bieži tiek finansēti tikai no to akcionāru līdzekļiem vai ar kapitāla...

Saeima ceturtdien vērtēšanai komisijās nodeva grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas paredz vienkāršot publisku kapitālsabiedrību jeb valsts un pašvaldību uzņēmumu dibināšanas procedūru. Grozījumu Valsts pārvaldes iekārtas likumā anotācijā skaidrots, ka šobrīd spēkā esošais regulējums attiecībā uz publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībās ļauj iegūt līdzdalību uzņēmumā tirgus nepilnības apstākļos, radot stratēģiski svarīgas preces un pakalpojumus vai pārvaldot stratēģiski svarīgus īpašumus. Tas rada jautājumus par publisku personu kapitālsabiedrību iespējām apgūt jaunus eksporta tirgus un realizēt inovācijas. Ar grozījumiem tiks noteikts, ka publiska persona pie nosacījuma, ka tā ne tikai savu funkciju efektīvai izpildei, bet arī tautsaimniecības ilgtermiņa mērķu sasniegšanai, ievērojot konkurences neitralitātes principus, kā arī racionāli un ekonomiski pamatoti izlietojot publiskas personas resursus, var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem. Tas paredz, ka, ciktāl likumā nav noteikts citādi, publiska persona savu...

Lai vienkopus apkopo praktiskus principus, metodes un labās prakses piemērus mākslīgā intelekta (MI) risinājumu atbildīgai ieviešanai publiskajā pārvaldē, izstrādātas “Praktiskās vadlīnijas MI ieviešanai iestāžu darbā un pakalpojumos”. Vadlīniju mērķis ir nodrošināt, lai visas publiskās pārvaldes iestādes MI risinājumus ieviestu un pielietotu vienoti, atbildīgi un droši. Vadlīnijas izstrādātas pēc Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iniciatīvas, sadarbībā ar Mākslīgā intelekta Latvijas asociāciju (MILA), valsts pārvaldes iestādēm, apvienojot ekspertu un praktizējošu speciālistu pieredzi. Praktiska ceļa karte atbildīgai izmantošanai Vadlīnijas sniedz praktisku ceļa karti kā izmantot MI atbildīgi un ar skaidru pievienoto vērtību sabiedrībai – no idejas līdz risinājuma ieviešanai, uzturēšanai un drošai lietošanai. Tās var ņemt kā noderīgu pamatu, izstrādājot līdzīgus ieteikumus arī privātajās struktūrās. Vadlīnijām ir izstrādāti arī vairāki pielikumi, kas izmantojami, lai izprastu MI pielietojuma iespējas. Ja tiek izmantoti MI čatboti, lietotājiem jābūt skaidri informētiem, ka atbildes sagatavojis MI un ka tās ir informatīvas, nevis juridiski saistošas, kā arī jānodrošina iespēja...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 11. novembrī konceptuāli atbalstīja plānotos grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti un mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem. Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka sociālie uzņēmumi, kas darbojas vismaz trīs gadus vai kurus dibinājusi sabiedriskā labuma organizācija ar pieredzi darbā ar personām ar invaliditāti, varēs sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus personām ar invaliditāti bez papildu licencēšanas. Darbiekārtošanas pakalpojumus šobrīd drīkst sniegt tikai tie uzņēmumi, kuriem ir Nodarbinātības valsts aģentūras izsniegta licence. Tomēr sociālie uzņēmumi jau ir pakļauti Labklājības ministrijas uzraudzībai un ievēro līdzvērtīgas vai pat stingrākas prasības nekā komersanti. Līdz ar to dubultā uzraudzība rada lieku administratīvo slogu gan sociālajiem uzņēmumiem, gan arī valsts pārvaldei, pauž likumprojekta autori no Labklājības ministrijas. Ar likumprojektu paredzēta arī iespēja sociālajiem uzņēmumiem daļēji sadalīt peļņu. Komisija sēdē norādīja, ka turpmākajos likumprojekta lasījumos šī iecere tiks rūpīgi izvērtēta, analizējot arī iespējamos riskus. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, starptautiskā pieredze attiecībā...

Lai veicinātu nodokļu nomaksu darījumos ar kriptoaktīviem, Saeima 6. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām". Tie, pārņemot Eiropas Savienības direktīvu, noteic Latvijas dalību globālā savstarpējas informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm un citām valstīm par darījumiem ar kriptoaktīviem. Grozījumi noteic vispārīgu pienākumu nodokļu maksātājiem, kas darbojas kriptoaktīvu pakalpojumu jomā, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sniegt informāciju par saviem darījumiem. Ar saņemto informāciju VID apmainīsies ar citu valstu nodokļu administrācijām, tādējādi arī pretī saņemot maksimāli plašu informāciju par Latvijas rezidentu ienākumiem citās valstīs no darījumiem kriptoaktīviem. Ministru kabinets noteiks nosacījumus, kuriem iestājoties šāda informācija būs jāsniedz, tostarp par pakalpojuma sniedzēja klientiem, kuri ir veikuši darījumus ar kriptoaktīviem. Tāpat Ministru kabinets noteiks sniedzamās informācijas apjomu, kārtību, kādā informācija tiks iegūta, pārbaudīta un iesniegta VID, kā arī pasākumus šādas informācijas nodrošināšanai, tai skaitā informācijas glabāšanas termiņu, pienākumu reģistrēties noteikta veida kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem un informācijas apmaiņas kārtību. Grozījumi arī noteic atbildību,...

Konkurences padome (KP) par konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem piemērojusi mazumtirgotājam SIA "Maxima Latvija" soda naudu 1,873 miljonu eiro apmērā un uzlikusi vairākus tiesiskos pienākumus, liecina KP publiskotais lēmums. KP lēmumā teikts, ka saistībā ar konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem "Maxima Latvija" darbībās, kompānijai ir uzlikts tiesiskais pienākums attiecībās ar piegādātājiem īstenot nediskriminējošu un godprātīgu attieksmi, tostarp nodrošinot efektīvu, caurskatāmu un izsekojamu sarunu procesu par preču iepirkumu cenām. Kompānijai uzlikts tiesiskais pienākums nodrošināt, ka piegādātājiem ir nepārprotami skaidrs, ka konkrētās darījumu sarunas mērķis ir vienošanās par preču iepirkuma cenu grozīšanu, kā arī sākt sarunas un piedāvāt piegādātājiem vienoties par līgumos paredzētu abpusēji skaidru, samērīgu un līdzsvarotu preču iepirkuma cenu apspriešanas termiņu noteikšanu. Ja "Maxima Latvija" ierosina preču iepirkuma cenu grozījumus, jauno cenu apstiprināšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par sadarbības līgumā noteikto, ja vien puses par to rakstveidā nevienojas iepriekš. Gadījumā, ja sešu mēnešu laikā vienošanās netiek panākta, spēkā...

Lai veicinātu investīciju piesaisti un sekmētu augstas pievienotās vērtības projektu attīstību, Ekonomikas ministrija (EM) rosina pilnveidot "zaļā koridora" regulējumu, liecina tiesību aktu portālā iesniegtie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos. MK noteikumu "Kārtība, kādā nodrošina prioritāru publisku pakalpojumu sniegšanu komersantiem" grozījums paredz ierobežot kvalifikācijas kritērijus, lai panāktu, ka "zaļā koridora" priekšrocībām kvalificējas komersanti, kas sniedz vislielāko pienesumu Latvijas tautsaimniecībai. Izmaiņu rezultātā kopējais komersantu skaits, kas kvalificētos, samazinātos no 536 uz 259. Plānots mainīt, ka "zaļā koridora" atbalstam varēs kvalificēties uzņēmumi ar vismaz desmit miljonu eiro eksporta apgrozījumu, līdzšinējo piecu miljonu vietā, kā arī svītrot nosacījumu par pēdējo divu gadu investīcijām, lai prioritārās priekšrocības saglabātu tikai ekonomiski nozīmīgākie uzņēmumi. Tāpat paredzēts automātiski iekļaut "zaļajā koridorā" Eiropas Savienības līmenī atzītos stratēģiskos projektus, kas īstenoti saskaņā ar regulām par kritiski svarīgo izejvielu nodrošināšanu un neto nulles emisiju tehnoloģiju attīstību. Grozījumi paredz, ka Valsts ieņēmumu dienesta "N" un "J" reitingi vairs netiks vērtēti kā viens no kritērijiem,...

Noslēdzies digitālā eiro projekta sagatavošanās posms un 2027. gadā varētu sākties izmēģinājuma projekts, informē Eiropas Centrālajā bankā (ECB). ECB Padome ceturtdien nolēma pāriet uz digitālā eiro projekta nākamo posmu. Šis lēmums tika pieņemts pēc Eirosistēmas 2023. gada novembrī sāktā sagatavošanās posma sekmīgas pabeigšanas, kas lika pamatus digitālā eiro emisijai. Padomes lēmums atbilst 2025. gada oktobra eirosamitā paustajam Eiropas vadītāju aicinājumam paātrināt digitālā eiro izstrādes progresu. ECB min, ka digitālais eiro saglabās eiropiešu izvēles brīvību un privātumu un aizsargās Eiropas monetāro suverenitāti un ekonomisko drošību. Tas veicinās inovācijas maksājumu jomā un palīdzēs padarīt Eiropas maksājumus konkurētspējīgus, noturīgus un iekļaujošus. Eirosistēma veiks sagatavošanās darbus elastīgi, atbilstoši eirozonas valstu vadītāju aicinājumiem Eirosistēmai pēc iespējas nodrošināt gatavību potenciālajai digitālā eiro emisijai, vienlaikus arī atzīstot, ka regulējuma tapšanas process vēl nav noslēdzies. ECB Padomes galīgais lēmums par digitālā eiro emisiju un emisijas datumu tiks pieņemts tikai pēc regulējuma izstrādes. Pieņemot, ka Eiropas likumdevēji 2026. gadā apstiprinās regulu...

Veicot finanšu tirgus izpēti un tā dalībnieku uzraudzību Latvijā, Latvijas Banka ir identificējusi vairākus uzņēmumus (saraksts publicēts zemāk), kuri sniedz tādus ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, kas atbilst Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta ceturtajā vai piektajā daļā noteiktajam attiecībā uz finanšu instrumentiem, t.sk. nodarbojas ar kredītprasību tirdzniecību jeb ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, bet nav saņēmuši atbilstošu licenci vai atļauju šādu pakalpojumu sniegšanai. Latvijas Banka vērš uzmanību, ka jebkuras darbības, kas ir saistītas ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu bez attiecīgas licences vai atļaujas, Latvijā nav atļautas. Ar visiem licencētajiem pakalpojumu sniedzējiem ir iespējams iepazīties Latvijas Bankas tīmekļvietnē: uzraudziba.bank.lv/tirgus-dalibnieki. Latvijas Banka aicina pirms sadarbības ar kādu no pakalpojumu sniedzējiem pārbaudīt tā tiesības piedāvāt attiecīgo pakalpojumu un nesadarboties ar tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri nav saņēmuši nepieciešamo atļauju vai licenci. Latvijas Banka vērš uzmanību, ka ieguldījumi (nauda un finanšu instrumenti) sabiedrībās, kuras nav saņēmušas attiecīgu licenci vai atļauju, nav aizsargāti saskaņā ar Ieguldītāju aizsardzības likumu. Veicot...

Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Latvijas Banku un Finanšu nozares asociāciju ir sagatavojusi un līdz 4. novembrim nodevusi publiskajai apspriešanai likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, kā arī ar to saistīto likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”. Ar likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” tiek saīsināts noguldījumu prasījuma tiesību noilguma termiņš, kādā klients zaudē tiesības pieprasīt savu noguldījumu (tai skaitā tā izmaksu) no kredītiestādes – no pašreizējiem 60 gadiem uz 10 gadiem, ja šajā laikā nav veikti nekādi darījumi ar noguldījumu. Savukārt gadījumos, kad klients – fiziskā persona – ir miris, paredzēts noteikt atšķirīgu, piecu gadu noilguma termiņu. Šāds atšķirīgs noilguma termiņš situācijām, kad noguldītājs – fiziska persona – ir mirusi, tiek saskaņots ar šī brīža Civillikuma 685. panta regulējumu, kas nosaka, ka mantojuma prasība noilgst pēc piecu gadu notecējuma. Tādējādi tiek nodrošināta lielāka tiesiskā skaidrība un saskaņotība starp nozares speciālajām un Civillikuma normām mantojuma lietās. Tāpat kredītiestādēm noteikts pienākums savlaicīgi informēt noguldītājus par...

Rīgas dome apstiprinājusi grozījumus saistošajos noteikumos par ielu tirdzniecības kārtību, paredzot uzņēmējiem ērtāku atļauju saņemšanu, samazinātu birokrātiju un vienotus nosacījumus terasēm visa gada garumā. Rīgas domes 2025. gada 15. oktobra saistošie noteikumi Nr. RD-25-12-sn "Grozījumi Rīgas domes 2024. gada 28. jūnija saistošajos noteikumos Nr. RD-24-286-sn "Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība", kas stājās spēkā 22. oktobrī, paredz, ka āra kafejnīcu īpašniekiem turpmāk nebūs nepieciešams terases demontēt ziemas sezonā, ja darbību tiek plānots atsākt nākamajā gadā. Atļauju varēs saņemt uz periodu līdz 12 mēnešiem, un nodeva ziemā (1. novembris–31. marts) arī turpmāk būs par 50% zemāka. Precizēta arī kārtība reģistrētajai ielu tirdzniecībai, nosakot, ka viena atļauja tiek izsniegta uz laiku līdz trim mēnešiem, lai mazinātu negodīgu konkurenci un nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas tirgotājiem. Vienlaikus noteikts, ka viena persona drīkst veikt tirdzniecību ne vairāk kā pie diviem tirdzniecības galdiem, novēršot monopolsituācijas. Galvenie jaunumi uzņēmējiem Atļauja terases darbībai – uz 12 mēnešiem,...

Pārliecība par globālo ekonomiku ir sasniegusi zemāko punktu piecu gadu laikā, liecina KPMG globāli veiktā uzņēmumu vadītāju aptauja. Lai noturētu izaugsmi nākotnē, uzņēmumu vadītāji koncentrējas uz stratēģiskiem ieguldījumiem mākslīgajā intelektā (MI), talantos un noturībā pret riskiem. KPMG 2025. gada Globālais izpilddirektoru apskats (CEO Outlook), kurš tiek veidots jau 11. reizi, sniedz unikālu ieskatu 1350 izpilddirektoru domāšanas veidā un stratēģijās. Aptaujā iesaistīti vadītāji no 11 lielākajām pasaules ekonomikām (Austrālija, Kanāda, Ķīna, Francija, Vācija, Indija, Itālija, Japāna, Spānija, Apvienotā Karaliste un ASV), aptverot 12 nozīmīgākās nozares. Kaut arī uzticība globālajai ekonomikai ir samazinājusies līdz zemākajam līmenim pēdējo piecu gadu laikā uzņēmumu vadītāji joprojām ir optimistiski par savu organizāciju nākotnes perspektīvām. Reaģējot uz notiekošajiem un savstarpēji saistītajiem izaicinājumiem, lielākā daļa līderu jau ir koriģējuši savas izaugsmes stratēģijas. Uzņēmumu vadītāji savu noturību un izaugsmi galvenokārt balsta uz investīcijām MI un augsta potenciāla talantu noturēšanu un pārkvalifikāciju. Arī investīciju atdeves prognozes MI jomā ir paātrinājušās, un...

Uzkrājumi Latvijas pensiju 2. līmenī pēdējos 15 gados ir būtiski pieauguši, tomēr daļa, kas tiek ieguldīta aktīvos Latvijā, ir samazinājusies no 61,6% 2010. gadā līdz 7,9% 2024. gadā, teikts Latvijas Bankas sagatavotajā Finanšu pieejamības pārskatā 2025 . Tajā skaidrots, ka būtisks priekšnoteikums kapitāla tirgus attīstības veicināšanai ir pietiekams daudzums vietējo nefinanšu uzņēmumu un mājsaimniecību uzkrājumu, ko ir iespējams novirzīt investīcijām. Ir vairāki rādītāji, kas netieši liecina, ka šāds potenciāls Latvijā pastāv. Piemēram, kredītu un noguldījumu attiecība Latvijas kredītiestāžu sektorā ir 64%, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem eirozonā, kur tas ir vidēji ap 94%. Tas nozīmē, ka liela daļa Latvijas kredītiestādēs noguldīto naudas līdzekļu netiek aktīvi izmantota tautsaimniecības finansēšanai. Viens no risinājumiem situācijas uzlabošanai ir šo līdzekļu mobilizēšana, izmantojot vietējā kapitāla tirgus instrumentus. Pārskatā teikts, ka arī Latvijas pensiju otrā līmeņa uzkrājumi pēdējos 15 gados ir būtiski pieauguši, tomēr to daļa, kas tiek ieguldīta aktīvos Latvijā, ir krasi samazinājusies - no...

Kredīta devējiem kredītinformācijas birojā informācija par klientu un viņa saistībām būs jāiesniedz trīs dienu laikā. To paredz Ekonomikas ministrijas izstrādātais noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 26. maija noteikumos Nr. 327 "Noteikumi par kredītinformācijas biroja datubāzē iekļaujamām ziņām par maksājuma saistībām"", kas 21. oktobrī izskatīts un atbalstīts valdības sēdē. Līdz šim spēkā esošais regulējums paredzēja pienākumu minēto informāciju iesniegt ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc klienta (tai skaitā galvinieka) līguma spēkā stāšanās datuma. Laika periods tiek saīsināts, lai samazinātu iespēju, ka bankām un citiem kreditoriem nav pieejama aktuālā informācija par patērētāja noslēgtajām saistībām un spējām atmaksāt kredītus. Tādējādi tiks veicināta arī patērētāju aizsardzība un samazināts to gadījumu skaits, kad patērētājs cieš finansiālus zaudējumus, jo īsā laika periodā ir saņēmis vairākus kredītus, par kuru eksistenci kreditori nav savstarpēji informēti, Veicot patērētāja spējas atmaksāt kredītu izvērtēšanu, kredītu devējiem būs obligāts pienākums sniegt pašiem un savstarpēji apmainīties ar informāciju par kredītu ņēmēja...