BIZNESS

Saeimā 28. maijā apstiprinot jauno Ministru kabinetu, finanšu ministra amatā stājas Māris Kučinskis, nomainot līdzšinējo finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, kurš šai amatā strādāja kopš 2022. gada decembra. M. Kučinska prioritāte būs nodrošināt Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļu un Eiropas Savienības fondu finansējuma atbildīgu, efektīvu un mērķtiecīgu izlietojumu, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai valsts finansējums sniegtu reālu ieguldījumu Latvijas drošībā, ekonomikas attīstībā un iedzīvotāju dzīves kvalitātē. Savukārt Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs turpmāk būs Edgars Putra.Kas sagaidāms finanšu nozarēFinanšu ministrs, stājoties amatā, uzsvēra, ka, pārskatot valsts budžeta prioritātes, primāri jānodrošina finansējums drošībai, izglītībai un veselības aprūpei kā valsts attīstības un sabiedrības drošības pamatiem. Vienlaikus būtiski ir izstrādāt jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, kas nodrošinātu taisnīgu un līdzsvarotu attīstību visos Latvijas reģionos, stiprinātu pašvaldību fiskālo atbildību un radītu stabilu vidi kvalitatīvu pakalpojumu pieejamībai iedzīvotājiem. Tāpat nepieciešams stiprināt Latvijas pozīcijas sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, lai piesaistītu investīcijas konkurētspējas stiprināšanai, uzņēmējdarbības attīstībai un drošībai....

Ministru kabinets otrdien, 26. maija sēdē apstiprināja Finanšu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Banku sagatavoto 13 likumprojektu pakotni patērētāju kreditētāju uzraudzības reformas īstenošanai.Reforma izstrādāta, lai īstenotu Ministru kabineta 2026. gada 17. marta sēdē atbalstīto lēmumu Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) patērētāju kreditētāju un kredītu starpnieku reģistrācijas, licencēšanas un uzraudzības funkcijas, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju - patērētāju tiesību un interešu aizsardzību nodot Latvijas Bankai.Likumprojektu pakotnes pamatā ir grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz integrēt nebanku patērētāju kreditētāju un kredītu starpnieku uzraudzību Latvijas Bankā, vienlaikus stiprinot patērētāju tiesību aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā. Tāpat Latvijas Banka turpmāk nodrošinās negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzību attiecībā uz finanšu tirgus dalībnieku sniegtajiem pakalpojumiem.Pašlaik nebanku patērētāju kreditētājus uzrauga trīs institūcijas - Latvijas Banka, PTAC un Valsts ieņēmumu dienests. Tādēļ viens un tas pats tirgus dalībnieks nonāk vairāku uzraugu kontrolē, saskaroties ar paralēlām pārbaudēm un atšķirīgām prasībām. Reformas mērķis ir izveidot vienotu, efektīvu un uz risku balstītu finanšu pakalpojumu...

Ministru kabinets 26. maija sēdē nolēma sākt gatavot tiesiskos risinājumus Krievijas izcelsmes preču mazumtirdzniecības aizliegumam Latvijā. Šāds lēmums pieņemts pēc iepazīšanās ar Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvo ziņojumu. Ziņojumam ir ierobežotas pieejamības statuss, tāpēc tā saturs nav pieejams.EM vērtējumā visefektīvāk tirdzniecības ierobežošanu ar Krieviju iespējams panākt Eiropas Savienības (ES) līmenī, izmantojot kopējās tirdzniecības politikas instrumentus. Starp iespējamajiem risinājumiem ir tarifu paaugstināšana rūpniecības izejvielām, tostarp dzelzij, tēraudam, mēslojumiem un niķelim, importa aizliegumi atsevišķām preču grupām, piemēram, zivīm un ogļūdeņražiem, kā arī sankciju paplašināšana.EM informē, ka imports no Krievijas 2025. gadā samazinājies līdz 126 miljoniem eiro, kas ir par 93% mazāk nekā 2022. gadā. No kopējā importa tikai aptuveni 24 miljoni eiro jeb 19% veido mazumtirdzniecības preces, savukārt 81% ir rūpniecības izejvielas - čuguns, tērauds, ogļūdeņraži un lopbarība, kas mazumtirdzniecībā nenonāk.Vienlaikus EM norāda, ka Krievijas izcelsmes preču mazumtirdzniecības aizlieguma tiešā ekonomiskā ietekme būtu ierobežota un veidotu aptuveni 0,5% no Latvijas mazumtirdzniecības apgrozījuma. Savukārt pilnīga tirdzniecības...

Lai stiprinātu pozīcijas Baltijas tirgū, palielinātu spēju finansēt uzņēmumus un vienkāršotu pārvaldību, SEB apvienos trīs Baltijas bankas vienā, informē AS SEB banka. SEB grupa 22. maijā jau ir saņēmusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) atļauju veikt pārrobežu apvienošanos Baltijā. Mainot juridisko struktūru, SEB apvienos visu trīs vietējo banku spēcīgās puses Baltijas reģionā. Ar konsolidētu bilanci Baltijas līmenī SEB finansēšanas kapacitāte tiks vēl vairāk palielināta.“Trīs Baltijas banku apvienošana vienā sniegs nepārprotamus ieguvumus mūsu korporatīvajiem klientiem, jo banka būs labāk sagatavota strādāt ar ilgtermiņa un liela mēroga projektiem visā Baltijā. Jaunā juridiskā struktūra sniegs priekšrocības arī SEB klientiem – privātpersonām, jo vienkāršota pārvaldība ļaus ātrāk ieviest tirgū jaunus produktus un risinājumus,“ norāda Ieva Tetere, AS SEB banka vadītāja.Pēc apvienošanās pabeigšanas SEB banku darbība un klientu apkalpošana turpināsies tāpat kā līdz šim, izmantojot jau esošos kanālus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Tagad, kad ir saņemta apvienošanās atļauja no ECB, SEB uzsāks juridisko izmaiņu ieviešanu.Pārrobežu apvienošanu plānots pabeigt...

Datu valsts inspekcija (DVI) praksē novērojusi, ka iedzīvotāji dažkārt neizprot, ka tiem nav pienākuma piekrist sīkdatņu apstrādei. Ir pamanīts arī, ka ērtāk ir nospiest “piekrītu”, citādāk vietne nestrādā, vai arī atteikšanās process ir pārāk garš vai pat nepastāv. Tāpat cilvēki nav pietiekami informēti, ka reklāmas, kuras tie redz tīmeklī, ir diezgan cieši saistītas ar iepriekš sniegto piekrišanu sīkdatnēm.Minētais ir tīmekļa vietņu pārziņu atbildībā – nodrošināt gan, ka izpildītas datu aizsardzības prasības, apstrādājot sīkdatnes, gan ka netiek maldināti tīmekļa vietņu apmeklētāji. Par spīti DVI centieniem dažādos formātos informēt pārziņus par to pienākumiem, apstrādājot sīkdatnes, bieži novērots, ka šim jautājumam diemžēl pieiets ļoti virspusēji.Arī pārbaužu ietvaros DVI novērojusi, ka lietotājiem netiek nodrošināta pilnvērtīga un brīva izvēle izmantot sīkdatnes. DVI aicina pārziņus būt atbildīgākiem - nepilnības, kuras aprakstītas arī iepriekš, jānovērš savlaicīgi, negaidot DVI vai iedzīvotāju iesaisti, kas kopumā pagarina jautājuma sakārtošanas procesu.DVI pārbaužu un sūdzību ietvaros ir novērojusi šādas turpmāk minētās biežākās tīmekļa vietņu...

Valdība 19. maija sēdē pieņēmusi grozījumus valsts atbalsta programmā, kas būtiski paplašinās finansējuma pieejamību biometāna ražošanas un uzkrāšanas projektiem. Ekonomikas ministrijas iniciētie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 383 "Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai" ir izstrādāti kā steidzams risinājums, lai veicinātu stratēģiski nozīmīgas investīcijas vietējo energoresursu attīstībā un mazinātu valsts atkarību no importētiem fosilajiem kurināmiem. Līdzšinējā pieredze rāda, ka biometāna nozarei ir augsts potenciāls, tomēr esošais de minimis atbalsta limits līdz 300 000 eiro ir bijis nepietiekams vērienīgu projektu īstenošanai, tādēļ ir nepieciešams ieviest efektīvāku atbalsta mehānismu.Jaunā iecere paredz paplašināt garantiju programmas tvērumu, ļaujot attīstības finanšu institūcijai "Altum" sniegt atbalstu saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas nosacījumiem par ieguldījumiem atjaunīgo energoresursu enerģijas veicināšanai. Tas nozīmē, ka turpmāk maksimālais atbalsta apmērs vienam saimnieciskās darbības veicējam varēs sasniegt pat 30 miljonus eiro. Šis atbalsts tiek plānots kā integrēts risinājums, kur biometāna ražošana un uzkrāšana, ieskaitot nepieciešamo infrastruktūru, transportēšanas un ievades sistēmas tīklā, tiek...

Attīstības finanšu institūcija ALTUM no 20. maija ievieš jaunu aizdevumu piedāvājumu uzņēmumiem Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Alūksnes novados. Aizdevumiem ALTUM nodrošinās 0% likmi un nepiemēros EURIBOR periodā līdz 2029. gada 1. janvārim. Šāds aizdevums paredzēts, lai veicinātu uzņēmējdarbības izaugsmi Latvijas austrumu pierobežā.Jaunais piedāvājums paredzēts uzņēmumiem novados, kuri saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem ir ar zemāko IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā un vienlaikus robežojas ar Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu – Krieviju vai Baltkrieviju. Piedāvājums būs spēkā jauniem aizdevumiem, kas pieteikti līdz 2027. gada 30. jūnijam, savukārt bezprocentu periods būs līdz 2029. gada sākumam.“Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē, piedāvājot bezprocentu aizdevumus, mēs vēlamies atbalstīt biznesa attīstību Latvijas austrumu reģionos, kuri gan ekonomiski, gan ģeogrāfiski sastopas ar lielākiem izaicinājumiem. Lai saņemtu aizdevumu ar šiem īpašajiem nosacījumiem, uzņēmuma saimnieciskās darbības vietai jāatrodas Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas vai Alūksnes novadā. Apzinoties reģionu attīstības nozīmīgumu, ALTUM mērķtiecīgi veido reģionu izaugsmi veicinošas iniciatīvas, tai skaitā...

Jaunā Eiropas Savienības (ES) iepakojuma regula radīs papildu administratīvo un organizatorisko slogu mazajiem un vidējiem tirgotājiem, jo pārmaiņas ietekmēs ne tikai iepakojuma apriti, bet arī veikalu ikdienas darbu, darbinieku pienākumus un izmaksas, uzskata mazie tirgotāji. Regulu jāsāk piemērot no šā gada augusta.Ko paredz jaunā regula?Jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2025/40 (2024. gada 19. decembris) par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, ar ko groza Regulu (ES) 2019/1020 un Direktīvu (ES) 2019/904 un atceļ Direktīvu 94/62/EK aizstāj iepriekšējo Iepakojuma direktīvu, mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka viss ES tirgū laistais iepakojums ir pārstrādājams vai izmantojams atkārtoti. Galvenās regulas prasības:aizliegts lieks un nevajadzīgs iepakojums (piemēram, dubultās kārbas, pārāk lielas pakas un atsevišķi vienreizlietojami plastmasas iepakojumi svaigiem augļiem un dārzeņiem);noteikti stingri mērķi iepakojuma atkārtotai lietošanai un uzpildīšanai (piemēram, līdzņemšanas kafijai, ātrajai ēdināšanai, loģistikai un sadzīves preču transportēšanai);plastmasas iepakojumā obligāti jāizmanto noteikts procentuālais apjoms no pārstrādātas plastmasas;lai atvieglotu šķirošanu, visā ES tiek ieviests vienots iepakojuma...

Mākslīgā intelekta Latvijas asociācija (MILA) sadarbībā ar desmitiem informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu ir izstrādājusi jaunu digitālu platformu mila.lv, kas piedāvā inovatīvu pieeju, kā savienot uzņēmumu vajadzības ar mākslīgā intelekta (MI) risinājumiem.Platformā asociācijas biedri piedāvā savus tehnoloģiskos risinājumus vienotā katalogā, kas pirmo reizi Latvijā strukturēti apvieno vietējo MI ekosistēmu vienuviet. Šis risinājums tieši atbalsta MILA mērķi veicināt MI iespēju izmantošanu Latvijas uzņēmumos un stiprināt sadarbību starp industriju, valsts pārvaldi un akadēmisko vidi.Jaunais portāls izmanto MI tehnoloģijas, lai palīdzētu uzņēmumiem un organizācijām vienkāršā veidā atrast piemērotākos IT risinājumus. Lietotāji var aprakstīt savas vajadzības brīvā formā – saviem vārdiem, bez tehniskām zināšanām. Platforma analizē šo pieprasījumu un automātiski piedāvā visatbilstošākos risinājumus no katalogā pieejamajiem.Papildus tam lietotājs var atrast piemērotāko risinājumu trīs dažādos veidos:sarunā ar MI konsultantu, kur sistēma uzdod mērķētus jautājumus, lai precīzi izprastu uzņēmuma vajadzības;ļaujot MI analizēt uzņēmuma mājaslapu un automātiski identificēt potenciālās vajadzības;vai veicot ātru meklēšanu pēc konkrētas problēmas vai mērķa.Neatkarīgi no izvēlētā...

Saeima 14. maijā pieņēma vairāku Saeimas deputātu rosinātos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas publisko iepirkumu regulējumā. Ar šiem grozījumiem paredzēts ieviest vienkāršāku, elastīgāku un vienlaikus caurskatāmāku pieeju publisko līdzekļu izlietojumam. Likuma grozījumi paredz divas atšķirīgas pieejas iepirkumu organizēšanai - stingri reglamentētus iepirkumus un iepirkumus ar ievērojami lielāku elastību.Pēc intensīvām diskusijām ar pasūtītājiem, uzraugošajām iestādēm, uzņēmēju un sabiedrības intereses pārstāvošām organizācijām Saeimā atbalstītie grozījumi saglabā reformas konceptuālo ietvaru, rodot līdzsvaru starp administratīvā sloga mazināšanu, lielāku elastību iepirkuma norisē, plašāku publisko iepirkumu datu pieejamību un efektīvāku uzraudzību, vērtē Finanšu ministrija. Grozījumi stiprina sākotnējo reformas mērķi - virzīties prom no pārmērīgi detalizēta procedūru regulējuma zem Eiropas Savienības noteiktajām robežvērtībām, mazināt nacionālā regulējuma uzslāņojumus Publisko iepirkumu likumā un fokusēties uz iepirkuma rezultāta efektivitāti.Atvieglos iepirkumu procedūru gan pasūtītājiem, gan piegādātājiemPublisko iepirkumu likumā tiek būtiski mainīta iepirkumu regulējuma struktūru, mazināts administratīvais slogs un pasūtītājiem nodrošināta lielāku rīcības brīvību, vienlaikus stiprinot caurskatāmību un konkurenci. Grozījumi paredz,...

Ministru prezidente Evika Siliņa 14. maijā paziņoja par demisiju, līdz ar to ir kritusi arī viņas vadītā valdība. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 15. maijā plāno tikties ar pārstāvjiem no visām Saeimas frakcijām, lai konsultētos par pašreizējo politisko situāciju. Valsts prezidenta ieskatā, neskatoties uz to, ka līdz Saeimas vēlēšanām ir atlikuši pieci mēneši, ir nepieciešama lemtspējīga valdība ar atbalstu Saeimā.Situāciju vēl nestabilāku padarījis fakts, ka tā dēvētās kokrūpnieku lietas izmeklēšanas ietvaros Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uz procesuālo darbību veikšanas laiku aizturēja zemkopības ministru Armandu Krauzi un bijušo Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāru, tagadējo Valsts kanceleja vadītāju Raivi Kronbergu. E. Siliņa pirms demisionēšanas atbrīvoja A. Krauzi no amata, jo nevarot "tolerēt nekādu aizdomu ēnu pār ministriem". Tāpat viņa uz laiku atstādinājusi R. Kronbergu.Investīciju piesaisti Latvijai pašreizējā politiskā krīze, visticamāk, investoru attieksmi būtiski neietekmēs, norāda banku ekonomisti, komentējot valdības krišanu."Galvenie investori Latvijā ir uzņēmumi no demokrātiskām valstīm. Domāju, ka mēs vēlamies to saglabāt...

Latvijā 2025. gadā reģistrēts lielākais jaundibināto uzņēmumu un komersantu skaits pēdējo sešu gadu laikā. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem kopumā dibināti 10 445 jauni uzņēmumi un komersanti, kas ir par 12,07% vairāk nekā 2024. gadā, pirmo reizi kopš 2019. gada pārsniedzot 10 000 robežu.Kopējā statistika par 2025. gadu ir šāda:Latvijā reģistrēti 183 991 aktīvi uzņēmumi un komersanti; populārākā uzņēmējdarbības forma ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kas veido vairāk nekā pusi no visiem aktīvajiem uzņēmumiem;turpina pieaugt mazkapitāla SIA popularitāte – šī forma veido 22,51% no kopējā uzņēmumu un komersantu skaita; 2025. gadā aktīvo mazkapitāla SIA skaits pieauga par 7,31% jeb 2820 vienībām.Visbiežāk jaunie uzņēmēji darbojas vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, transporta un uzglabāšanas nozarē, kā arī būvniecībā – kopumā šīs trīs nozares pārstāv 4% no visiem jaundibinātajiem uzņēmumiem.Bankas novērojumi liecina, ka jaunajiem uzņēmumiem būtiskākie finanšu pakalpojumi ir ikdienas maksājumu nodrošināšana, norēķinu kartes un POS termināļi, īpaši mazumtirdzniecības segmentā strādājošajiem uzņēmumiem.“Ņemot vērā uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugumu,...

Konkurences padome (KP) aicina ikvienu mazumtirgotāju ziņot par gadījumiem, kad vairumtirgotāji vai preču piegādātāji nosaka cenas, par kādām tālāk būtu jāpārdod preces gala klientiem. Ziņot par pārkāpumu iespējams, izmantojot anonīmo ziņošanas formu KP tīmekļa vietnē vai izmantojot trauksmes cēlēju mehānismu un saņemot par to pienācīgu tiesisko aizsardzību, vai arī izmantojot oficiālos kanālus – rakstot iesniegumus, izmantojot e-pakalpojumus un citus. Savukārt, ja uzņēmums ir iesaistījies aizliegtā vienošanās, KP aicina ziņot par pārkāpumu Iecietības programmas ietvaros, saņemot pilnīgu atbrīvojumu no soda. Ziņot par pārkāpumiem iespējams šeit. KP aicina uzņēmumus aizpildīt anketu par to pieredzi saistībā ar vertikāliem konkurences ierobežojumiem, lai KP varētu apkopot uzņēmēju pieredzi un identificētu praksē sastopamās problēmsituācijas.Gadiem uzturēts vienots cenu līmenisĪpaši pievērst uzmanību vertikālās konkurences ierobežojumiem KP iesaka, ņemot vērā KP 02.04.2026. pieņemto lēmumu par JURA kafijas automātu cenu fiksēšanu izplatītājiem Latvijā, kā rezultātā par aizliegtu vienošanos tālākpārdošanas cenu noteikšanā un uzturēšanā Latvijas tirgū KP sodījusi JURA kafijas automātu ekskluzīvo izplatītāju...

Finanšu ministrija ir apstiprinājusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, kas nosaka VID publisko maksas pakalpojumu veidus, cenas un samaksas kārtību. Lēmums attiecas uz pakalpojumu saņēmējiem, tostarp kases aparātu apkalpojošajiem dienestiem, azartspēļu organizētājiem, nodokļu maksātājiem un citām personām, kuras izmanto VID sniegtos maksas pakalpojumus.Cenrādī iekļauti šādi pakalpojumi:kases aparātu un citu nodokļu maksājumu reģistrēšanas iekārtu plombu realizācija (no 0,16 līdz 0,25 eiro);azartspēļu automātu un iekārtu identifikācijas numura izsniegšana (20,11 eiro);preču muitošana ārpus muitas iestādes darba laika vai atrašanās vietas (izņemot svētku dienas - 88,30 eiro, svētku dienās - 122,74 eiro);atzinuma par iezīmēto (marķēto) naftas produktu atbilstību normatīvo aktu prasībām sagatavošana (68,15 eiro);telpu apakšnoma muitas kontroles punktos Tax Free čeku apstiprināšanas pašapkalpošanās kiosku izvietošanai (15,43 eiro).Noteikts, ka samaksa par pakalpojumiem veicama pirms to saņemšanas atbilstoši VID izsniegtajam rēķinam. Ja persona atsakās no pakalpojuma, naudas atmaksa tiek veikta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā, vai pakalpojuma izpilde jau ir uzsākta. Atsevišķi pakalpojumi tiek...

Mūsdienu pasaulē, kuru raksturo pieaugoša nestabilitāte, ģeopolitiskā nenoteiktība, tehnoloģiskās pārmaiņas un strauji mainīgi tirgus apstākļi, daudzas sistēmas un biznesa modeļi, kas gadu desmitiem šķita stabili, zaudē savu uzticamību. Tradicionālās konkurences priekšrocības vairs nav pietiekamas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību ilgtermiņā. Patlaban uzņēmējdarbības noturība arvien vairāk balstās ne tikai finanšu rezultātos, bet arī spējā pielāgoties, sadarboties un radīt vērtību savstarpēji saistītos tīklos vienā ekosistēmā, vai mezo līmenī.Šādā mainīgā vidē koplietošanas ekonomikas principi (Sharing economy principles, Eng.) kļūst īpaši nozīmīgi, tai skaitā sieviešu uzņēmējdarbībā. Piekļuve kopīgām zināšanām, profesionālajiem tīkliem, platformām, kompetencēm un sadarbības partnerībām rada daudz lielāku pielāgošanās spēju nekā izolētas izaugsmes stratēģijas. Noturīgi uzņēmumi vairs netiek veidoti tikai uz īpašumtiesību vai mēroga pamata, bet gan uz uzticēšanos, elastību un spēju mobilizēt kopīgus resursus, reaģējot uz nenoteiktību.Inovācijas kļūst par vienu no būtiskākajiem noturības avotiem. Tomēr inovācijas reti sākas tikai ar tehnoloģijām — tās rodas no izaicinājumiem, kurus uzņēmēji vēlas risināt. Jaunas idejas bieži veidojas no...