BIZNESS

Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par Latvijas ekonomisko attīstību”, ko 28. aprīlī atbalstīja valdība, secināts, ka tautsaimniecības izaugsmei kā galvenās prioritātes izvirzāmas uzņēmumu mērogošana, produktivitāte un kapitāla pieejamība, kā arī birokrātijas samazināšana. Turpmākajos gados ekonomikas izaugsmei jābūt prioritātei, lai nodrošinātu finansējumu tādām nozarēm kā aizsardzība, veselība un izglītība.2026. gada ziņojums par Latvijas ekonomikas attīstību ir trešais šāds EM sagatavotais dokuments. Tā pamatā ir padziļināts makroekonomiskās situācijas novērtējums un sagaidāmā rīcība prioritārajos ekonomikas politikas virzienos. Ziņojuma mērķis ir piedāvāt alternatīvas un risinājumus izaugsmes sasniegšanai. Par ziņojumā iezīmētajiem politikas virzieniem maijā plānotas Saeimas debates.Ziņojumā norādīts, ka Latvijas izaugsmes pamatā ir ne tikai jaunu uzņēmumu rašanās, bet arī esošo uzņēmumu spēja augt lielākiem, produktīvākiem un eksportspējīgākiem. Tāpēc atbalsta politika diferencējama atbilstoši uzņēmumu attīstības stadijai - maziem uzņēmumiem prioritāri nepieciešama administratīvā sloga mazināšana, savukārt lielajiem - instrumenti straujākai izaugsmei.Uzņēmumu datu analīze pierāda - produktivitātes pieaugumu Latvijā nosaka neliels skaits uzņēmumu - aptuveni 2,7% uzņēmumu rada...

Tādi apzīmējumi produktiem kā “videi draudzīgs”, “zaļš”, “ekoloģisks” vai “ilgtspējīgs” bieži vien nav pietiekami skaidri vai pamatoti. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) atgādina, ka vides un ilgtspējas norādēm jābūt precīzām, saprotamām un balstītām uz pārbaudāmiem pierādījumiem.No 27. septembra stāsies spēkā grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, kuri pieņemti pirms gada, 2025. gada 30. aprīlī. Tie ievieš stingrākas prasības zaļo norāžu, ilgtspējas marķējumu un ar vidi saistītu apgalvojumu izmantošanai komercpraksē. Likuma grozījumu mērķis ir mazināt maldinošu informāciju, stiprināt patērētāju uzticēšanos un nodrošināt godīgu konkurenci.Jaunie noteikumi paredz, ka:vides apgalvojumiem jābūt konkrētiem un attiecināmiem uz noteiktu produkta vai pakalpojuma aspektu, nevis vispārīgiem;tiem jābalstās uz ticamiem datiem, piemēram, testiem, dzīves cikla analīzi vai neatkarīgu izvērtējumu;aizliegto prakšu saraksts papildināts ar konkrētām praksēm, kas maldina patērētāju;ilgtspējas marķējumi būs pieļaujami tikai tad, ja tie balstīti uz neatkarīgu sertifikāciju un skaidriem, publiski pieejamiem kritērijiem.Par uzticamiem tiks uzskatīti, piemēram, atzīti Eiropas Savienības (ES) vai starptautiski ekomarķējumi, savukārt pašizdomāti vai nepārbaudīti marķējumi nebūs...

Mūsdienu finanšu pasaule atrodas uz sliekšņa, kur ierastās sistēmas saskaras ar sarežģītiem un brīžiem grūti izprotamiem jēdzieniem – blokķēdēm, tokeniem un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām. Lai gan šī tēma sākotnēji var šķist pārlieku tehniskas dabas, tās būtība ir fundamentāla. Ja runājam par maksājumu tokenizāciju, tad to visbiežāk saprot ar informācijas pārveidošanu unikālā ciparu un burtu virknējumā jeb tokenos, kas ļauj veikt darījumus, neiekļaujot sensitīvu informāciju, piemēram, kontu numurus vai personas kodus, vai citus sensitīvus datus. Šī nav vienkārši datu šifrēšana, bet gan pilnīgi jauns veids, kā definēt piederību un veikt norēķinus digitālajā laikmetā, skaidro Emīls Dārziņš, Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs.Kas slēpjas zem aktīvu tokenizācijas maskas?Aktīvu un centrālo banku naudu tokenizācijā process balstās uz blokķēdi jeb sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju (DLT), kas pēc savas būtības ir izkliedēts datu serveru kopums (centralizēts vai decentralizēts, kas var būt gan publisks, gan slēgts). Tajā dalībnieki veic informācijas ierakstu “ledžerī”, jeb virsgrāmatā, nodrošinot, ka dati ir...

Lai pilnveidot ielu tirdzniecības regulējumu, nodrošinot tā atbilstību mūsdienu ielu tirdzniecības attīstības tendencēm, precizējot ielu tirdzniecības tvērumu un pašvaldībām deleģēto jautājumu loku, kā arī mazinot administratīvo slogu atļaujas saņemšanai, Ekonomikas ministrija sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2010. gada 12. maija noteikumos Nr. 440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību". Izmaiņas noteikumos nodotas publiskajā apspriešanā līdz 8. maijam.Paredzēts, ka turpmāk ielu tirdzniecība būs jāsaskaņo ar pašvaldību tikai gadījumos, ja tā notiks uz pašvaldībai piederošos zemes (publiskajā ārtelpā). Tas samazinās pašvaldības izdevumus saistībā ar ielu tirdzniecības atļaujas izsniegšanu, savukārt tirdzniecības dalībniekiem un tirdzniecības organizatoriem paātrinās tirdzniecības saskaņošanas procesu un mazinās izdevumus šāda saskaņojuma saņemšanai, jo uz privātai personai piederošas zemes rīkotam pasākumam nebūs nepieciešama pašvaldības iesaiste.Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, ar grozījumiem tiek paredzēts, ka ielu tirdzniecība ir preču pārdošana un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana pašvaldības iekārtotā vai ar pašvaldību saskaņotā pašvaldībai piederošā publiskajā ārtelpā, tai skaitā no...

Saeima 23. aprīlī trešajā lasījumā ir atbalstījusi būtiskus un apjomīgus Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus Imigrācijas likumā. Jaunā likuma redakcija paredz vairākas būtiskas izmaiņas uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtībā, informācijas sniegšanas prasībās un procesa digitalizācijā, salīdzinot ar līdzšinējo Imigrācijas likuma regulējumu. Grozījumi vēl jāizsludina Valsts prezidentam.Likuma grozījumi ievieš ģeogrāfiskus ierobežojumus tiesībām pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar darbību jaunuzņēmumos. Turpmāk uz šādu atļauju (uz laiku līdz trim gadiem) varēs pretendēt ES, OECD dalībvalstu pilsoņi, kā arī Andoras, Lihtenšteinas, Monako un Sanmarīno pilsoņi. Šīs valstis tiek pielīdzinātas ES, NATO un OECD dalībvalstīm, lai vienādotu imigrācijas procedūras un atvieglotu ieceļošanu personām no valstīm ar zemu riska līmeni.Jaunie noteikumi ir vērsti pret "fiktīvu" uzturēšanās pamatu izmantošanu un cīņu pret viltus darba līgumiem vai uzņēmumiem, kas faktiski neveic saimniecisko darbību. Valdība vēlas nodrošināt, lai imigrācijas process būtu caurskatāmāks un lai uzturēšanās atļaujas saņemtu personas, kas patiešām sniedz ieguldījumu Latvijas ekonomikā, nevis izmanto valsti tikai kā "vārteju" ieceļošanai citās ES...

Vairāk nekā 90% hipotekārā kredīta ņēmēju ikmēneša maksājumus veic saskaņā ar noteikto atmaksas grafiku, tomēr finansiāli aktīvākie klienti arvien biežāk izvēlas kredītu daļēji vai pilnībā dzēst pirms termiņa, īpaši laikā, kad pieaug EURIBOR.Iedzīvotāji virs 35 gadu vecuma interesi par kredīta daļēju vai pilnīgu dzēšanu izrāda biežāk nekā jaunāki klienti, liecina bankas Citadele dati. Savukārt, tuvojoties 60 gadu slieksnim, cilvēki bieži vēlas savas saistības samazināt līdz minimumam. Ienākumu līmenis ne vienmēr ir noteicošais faktors, jo lielāki ienākumi bieži iet roku rokā ar lielākām saistībām, proti, klienti ar augstākiem ienākumiem nereti izvēlas arī dārgākus īpašumus un uzņemas lielākas saistības.Atmaksāt ātrāk vai ieguldīt? No finanšu plānošanas viedokļa hipotēkas ātrāka atmaksa var būt izdevīga ilgtermiņā, ja ir izveidots pietiekams drošības spilvens, veikti vēlamie uzkrājumi un papildus tam pieejami brīvi līdzekļi. Vienlaikus eksperts uzsver, ka nepareiza rīcība būtu visus brīvos līdzekļus uzreiz novirzīt kredīta dzēšanai. “Šādā situācijā pastāv risks, ka neparedzētu izdevumu gadījumā nāksies izmantot vēl dārgākus...

Šī gada pirmajā ceturksnī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde, veicot muitas kontroles pasākumus, ir novērsusi 303 pārkāpumus saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju neievērošanu.Lai nepieļautu sankcijām pakļauto preču pārvietošanu pāri ES ārējai robežai, 2026. gada pirmajos trīs mēnešos VID Muitas pārvalde liedza piemērot pieteiktās muitas procedūras 187 kravām. Tādējādi tika novērsta 161 sankcijām pakļautas krava izvešana no ES un 26 kravu ievešana Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas.Šī gada pirmajā ceturksnī, līdzīgi kā pērn, visbiežāk tika liegts izvest kravas ar dažādu ierīču un mehānismu rezerves daļām, elektroierīcēm un to daļām, kā arī transportlīdzekļu rezerves daļām. Uz Krieviju tika liegts izvest arī kravu ar luksusa precēm – paklājiem, kuru vienas vienības vērtība pārsniedza 300 eiro. Tāpat novērsta tādu augstas prioritātes preču izvešana no ES, kuras ir aizliegts pārvietot tranzītā caur Krievijas un Baltkrievijas teritoriju, piemēram, dzinēju ar lielu jaudu, nogādāšana uz trešām valstīm. Minētajā periodā muitas amatpersonas konstatēja...

Valdība 21. aprīlī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus MK 03.12.2019. noteikumos Nr. 582 “Kārtība, kādā īsteno valsts un Eiropas Savienības atbalsta programmu par aizdevumu piešķiršanu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozarē”, kas paredz nodrošināt elastīgākus apgrozāmo līdzekļu aizdevumu atmaksas nosacījumus lauksaimniecības nozarē.ZM informē, ka aizdevumiem, kas paredzēti 2024. un 2025. gada sezonu saistību segšanai, turpmāk līguma termiņš varēs sasniegt astoņus gadus, ļaujot jau sākotnēji noteikt ilgāku un aizņēmēja finanšu plūsmai atbilstošāku atmaksas grafiku. Līdz šim šādi aizdevumi tika slēgti uz īsāku termiņu, kas daļai saimniecību radīja grūtības izpildīt saistības.Vienlaikus saglabāts līdzšinējais regulējums aizdevumiem, kas paredzēti jaunās sezonas vajadzību finansēšanai - to termiņš vispārējā gadījumā nepārsniegs divus gadus, bet faktūrkreditēšanas aizdevumiem - sešus mēnešus.Ministrijā norāda, ka jaunajos noteikumos precizētas AS Attīstības finanšu institūcija "Altum" (Altum) tiesības restrukturizēt aizdevumu, paredzot, ka vispārējā gadījumā aizdevuma termiņu var pagarināt līdz septiņiem gadiem, bet iepriekšējo sezonu saistību segšanai paredzētajiem aizdevumiem - līdz 10...

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien virzīšanai pirmajā lasījumā atbalstīja "Jaunās vienotības" (JV) deputātu iesniegtos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz Centrālās statistikas pārvaldei (CSP) publicēt datus par Latvijā reģistrētajām komercsabiedrībām, kas veic preču eksportu vai importu ar Krieviju un Baltkrieviju.Tāpat komisija pauda atbalstu grozījumu virzīšanai steidzamības kārtā. Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.Viena no grozījumu iesniedzējām Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) norādīja, ka šāds saraksts jau reiz tika publicēts laikā, kad Ekonomikas ministriju (EM) vadīja Ilze Indriksone (NA). Vēlāk publicēšana tika pārtraukta, taču Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzdeva līdz 7. aprīlim publicēt uzņēmumu sarakstu, kas turpina sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju. Šis uzdevums nav izpildīts, jo normatīvie akti paredzot ierobežojumus šādas informācijas publiskošanai.Tādēļ, lai izbeigtu jebkādu kavēšanos un juridiskos strīdus, maksimāli ātri nepieciešams pieņemt šos likuma grozījumus, teica Kalniņa-Lukaševica.Iekšlietu ministrijai par šiem grozījumiem iebildumu nebija. Arī EM Analītikas dienesta vadītāja vietniece Irita Kornete-Līva norādīja, ka...

Datu valsts inspekcijā bieži vien vēršas uzņēmumu pārstāvji, paužot neizpratni par to, ka viņu vārdi, uzvārdi un pat personas kodi ir publiski pieejami Uzņēmumu reģistrā. Viņus uztrauc arī tas, ka šos datus savām vajadzībām apkopo un tālāk izplata citi komersanti, sniedzot ziņas par uzņēmumu amatpersonām jebkuram interesentam kā daļu no informācijas par uzņēmumu.Inspekcija jau iepriekš ir sniegusi viedokli par personas datu publisku pieejamību Uzņēmumu reģistrā, skaidrojot, ka šādu personas datu apstrādi nosaka normatīvais regulējums. Tas paredz, ka Uzņēmumu reģistram ir pienākums padarīt uzņēmumu pārstāvēttiesīgo personu datus publiski pieejamus.Attiecībā uz šādu publiski pieejamu datu izmantošanu privātu organizāciju komerciālos nolūkos, jāzina, ka normatīvie akti pieļauj arī šādu datu atkalizmantošanu - iestādes rīcībā esošas un iestādes radītas vispārpieejamas informācijas izmantošanu komerciālam vai nekomerciālam mērķim, kas nav šīs informācijas radīšanas sākotnējais mērķis, ja to dara privātpersona, kura iestādes rīcībā esošo informāciju izmanto, neveicot valsts pārvaldes uzdevumus.Lai arī šāda apstrāde tiek pieļauta normatīvajā regulējumā, organizācijai kā pārzinim...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 15. aprīlī pirms Publisko iepirkumu likuma grozījumu skatīšanas trešajā lasījumā Saeimā samazināja sākotnēji publisko iepirkumu reformā plānotos iepirkumu sliekšņus jeb robežvērtības, kā arī noteica jauno sliekšņu spēkā stāšanos no 2028. gada.Vienlaikus komisija nolēma, ka galīgais balsojums par likumprojektu trešajam lasījumam notiks pēc nedēļas, 21. aprīlī, pamatojot šo lēmumu ar nepieciešamību vēl precizēt dažus likumprojekta pantus un pārejas noteikumus.Saeimā iepriekš divos lasījumos atbalstītā publisko iepirkumu reforma ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā paredzēja atteikšanos no nacionālā līmeņa mazajiem iepirkumiem, saglabājot tikai Eiropas Savienības (ES) līmenī noteiktos publisko iepirkumu sliekšņus - 143 000 eiro precēm un pakalpojumiem un 5,538 miljoni eiro būvdarbiem. Attiecīgi preču un pakalpojumu iepirkumos slieksni bija paredzēts celt no pašreizējiem 10 000 eiro līdz 143 000 eiro, bet būvdarbu iepirkumos - no 20 000 eiro līdz 5,538 miljoniem eiro.Tomēr pēc vairāk nekā mēnesi ilgušajām diskusijām darba grupās ar iesaistītajām organizācijām pirms skatīšanas trešajā lasījumā nolemts vienoties...

Nepaspējot uzklausīt visas iesaistītās puses, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 15. aprīlī nolēma nākamajā sēdē turpināt skatīt Iekšlietu ministrijas (IeM) likumprojektu, kas paredz ieviest obligātu priekšapmaksas SIM karšu lietotāju reģistrāciju no šā gada 1. oktobra, vienlaikus paredzot izņēmumu līgumiem, kas noslēgti līdz šim datumam.Komisijas sēdē deputāti galvenokārt pauda atbalstu likumprojekta mērķim mazināt telefonkrāpniecības riskus, tomēr deputāti izteica arī šaubas, vai SIM karšu obligāta reģistrācija šos riskus mazinās.Tāpat nozares pārstāvošās organizācijas ir paudušas bažas par papildu administratīvo slogu elektronisko sakaru operatoriem un aicināja veikt padziļinātu citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pieredzes analīzi, vai līdzīgs regulējums faktiski ir samazinājis krāpniecību un organizēto noziedzību.Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vēstulē komisijai teikts, ka LDDK atbalsta krāpniecības mazināšanas iniciatīvas, taču LDDK ieskatā šāds risinājums ir sasteigts un uzliek nesamērīgu slogu elektronisko sakaru operatoriem, kuriem jāparedz gan būtiskas izmaksas sistēmu straujai izveidei un pielāgošanai, gan jaunu klientu identifikācijas mehānismu ieviešanai un citi aspekti.Tādējādi LDDK aicināja...

Ministru kabineta sēdē 14. aprīlī atbalstīti grozījumi mikroaizdevumu, starta un izaugsmes aizdevumu programmā, tai paredzot vēl 17.6 milj. EUR. Tas ļaus turpināt atbalsta sniegšanu mazajiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 31. maija noteikumos Nr. 328 “Noteikumi par mikroaizdevumiem, starta un izaugsmes aizdevumiem” ir izstrādāti, lai nodrošinātu aizdevumu programmas nepārtrauktu darbību un turpinātu sniegt atbalstu mazajiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem uzņēmējdarbības uzsākšanas un attīstības posmā. Mikroaizdevumu, starta un izaugsmes aizdevumu programma ir sevi pierādījusi kā vienu no pieprasītākajiem finanšu instrumentiem uzņēmējdarbības atbalstam. Līdz 2026. gada 31.martam atbalsts piešķirts 632 uzņēmumam, tostarp 368 jaunuzņēmumiem, kopējā finansējuma apjomam sasniedzot vairāk nekā 29 milj. EUR. Pieejamais ERAF finansējums ir apgūts, kas apliecina instrumenta nozīmīgumu un nepieciešamību turpināt tā darbību.“Programmas rezultāti skaidri parāda, ka šis instruments ir efektīvs – tas palīdz radīt jaunas darba vietas, veicina inovācijas un stiprina uzņēmējdarbības vidi visā Latvijā. Ar šiem grozījumiem mēs nodrošinām, ka vēl vairāki simti...

Eiropas Parlaments 30. martā pieņēma direktīvu, kuras mērķis ir stiprināt ceļotāju tiesības, kad tie vienā kompleksā iegādājas dažādus pakalpojumus, piemēram, lidojumus, pārsēšanos, izmitināšanu vai ekskursijas. Ārkārtējos un nenovēršamos apstākļos (“nepārvaramu vara”) ceļotājiem būs tiesības atcelt kompleksos pakalpojumus bez izbeigšanas maksas.Atjauninātajā direktīvā ir precizēts, kurus ceļojumus un pakalpojumus var uzskatīt par kompleksiem ceļojumiem. Kompleksie ceļojumi, kuros ceļojumu rīkotāji apvieno tādus ceļojuma pakalpojumus kā lidojumi, izmitināšana un ekskursijas, ir pieprasīti ceļotāju vidū. Tomēr komplekso ceļojumu sarežģītības dēļ ceļotājiem var rasties grūtības atgūt izdevumus, ja kompleksais ceļojums tiek atcelts. Tādu lielu uzņēmumu kā Thomas Cook maksātnespēja, kā arī Covid-19 krīzes ietekme ir parādījusi, ka ir jāuzlabo spēkā esošie noteikumi, lai nodrošinātu labāku aizsardzību. Reaģējot uz to, Eiropas Komisija 2023. gada oktobrī ierosināja pārskatīt 2015. gada Komplekso ceļojumu direktīvu, lai vienkāršotu komplekso ceļojumu noteikumus un stiprinātu ceļotāju aizsardzību.Eiropas Savienības valstu rīcībā būs 28 mēneši no jauno noteikumu spēkā stāšanās dienas, lai tos transponētu valsts tiesību aktos,...

Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) izaugsmi visvairāk ietekmē nodokļi, augstās enerģijas cenas un smagnēja birokrātija, noskaidrots SEB bankas veiktajā aptaujā Baltic Business Outlook visās trīs Baltijas valstīs.Vērtējot savu uzņēmumu izaugsmes iespējas 2026. gadā, divas trešdaļas MVU Baltijas valstīs ir noskaņoti piesardzīgi optimistiski. Kā galvenie uzņēmējdarbības attīstības šķēršļi visās Baltijas valstīs tiek minēti nodokļu slogs un enerģijas cenas.No visiem uzņēmējiem pie piesardzīgiem optimistiem sevi pieskaita 71% Latvijā, 66% Igaunijā un 64% Lietuvā. Ja Latvijā un Igaunijā optimistu skaits gada laikā praktiski nav mainījies, Lietuvā tas ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem, salīdzinot ar 2025. gada aptauju. Lietuvā ir pieaudzis pesimistu skaits - šogad tādi ir 23% uzņēmēju, salīdzinot ar 15% pērn. Savukārt Igaunijā un Latvijā, kur attiecīgi 25% un 21% ir pesimistiski uzņēmēji, šis rādītājs nav būtiski mainījies.Kas ietekmē biznesa izaugsmi?Aptaujas dati rāda, ka Latvijā vērojama jaukta attieksme pret biznesa izaugsmi dažādās nozarēs. Administratīvie un atbalsta pakalpojumi izceļas kā stabilākā nozare ar 100%...