BIZNESS

Fiziskās personas varēs veikt atzīmi kredītinformācijas biroja datubāzē par to, ka nevēlas saņemt kredītu, paredz Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā, kurus valdība plāno izskatīt 23. septembra sēdē. Veiktā atzīme būs redzama ikviena kredītinformācijas biroja datubāzes lietotājam. Šo atzīmi kredītinformācijas birojam būs jādzēš ne ātrāk kā trīs dienu laikā pēc patērētāja atsaukuma. EM skaidro, ka likumprojekta mērķis ir nodrošināt augstāku fizisko personu aizsardzības līmeni pret potenciālo krāpšanu un kredīta ņemšanu fiziskās personas vārdā pret tās gribu. Pašlaik Latvijā darbojas divi licencētie kredītinformācijas biroji - AS "Kredītinformācijas birojs" un AS "CREFO birojs", un tie ne tikai uztur un apmainās ar personu kredītinformāciju, bet arī nodrošina patērētājiem iespēju pieslēgties to sistēmām (datubāzēm) un pārbaudīt apkopotu informāciju par savu kredītvēsturi. Jau pašlaik "CREFO birojs" savā mājas lapā piedāvā lietotājiem iespēju veikt atzīmi par to, ka viņi nevēlas saņemt kredītu. "CREFO birojs" šo pakalpojumu nodrošina brīvprātīgi. Savukārt "Kredītinformācijas birojs" ir uzsācis darbu pie šādas...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir vienotas pozīcijā, ka valdības rosinātais valsts izdevumu samazinājums ir nepietiekams aktuālajiem šodienas izaicinājumiem. Valdības publiski izziņotais izdevumu samazinājums par 171 miljonu eiro 2026. gadam un 150 miljoniem eiro katrā no nākamajiem diviem gadiem rada augstu risku bezatbildīgi straujai, rūpīgi neizdiskutētai, neizvērtētai lēmumu pieņemšanai, norāda sociālie partneri. LDDK un LBAS uzstāj uz ievērojami lielāku izdevumu pārskatīšanu un samazināšanu, izvērtējot iepirkumus, neaizpildītās vakances, nevajadzīgas un dublētas funkcijas un citus liekos tēriņus, novirzot līdzekļus izvirzītajām prioritātēm - valsts drošībai, izglītībai, ģimeņu atbalstam, vienlaikus nodrošinot atbilstoši Eiropas Komisijas norādījumiem un valdības iepriekšējiem lēmumiem par augstāku pakalpojumu kvalitāti un pieejamību veselības aprūpē un transporta nozarē. Sociālie partneri kā kategoriski nepieņemamu uzskata valdības ieviesto praksi savlaicīgi nenodrošināt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) darba kārtībā iekļauto jautājumu dokumentu pieejamību, tādējādi neradot apstākļus efektīvai sociālā dialoga norisei un konstruktīvam darbam. 19. septembrī paredzētajā NTSP sēdē plānots izskatīt budžetu...

Valdības atbalstītie grozījumi Būvniecības likumā paredz, ka iesniegums par būvniecību ir arī iesniegums par attiecīgās būvniecības rezultātā radītās būves tālāku reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un pēc tam secīgi arī iesniegums ierakstīt būvi Zemesgrāmatā. Ekonomikas ministrija (EM) skaidro, ka pašlaik būvniecības process nav neatraujami saistīts ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteikto pienākumu pēc būvniecības attiecīgo būvi reģistrēt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, kā arī ar būvniecības īstenotāja interesēs esošo kārtību, kas nosaka īpašumtiesību nostiprināšanu, proti, ierakstīšanu Zemesgrāmatā. Pašlaik šo procesu īstenošanai personai pārsvarā gadījumu ar vismaz trīs dažādiem iesniegumiem jāvēršas pie vismaz trīs dažādām institūcijām. EM norāda, ka valdības atbalstītais likumprojekts minēto problēmu risina un nosaka vienoto iesniegumu (trīs iesniegumi vienā). Attiecīgo iesniegumu noformē Būvniecības informācijas sistēmā. Šis iesniegums risina tās pašas būvniecības rezultātā radīto būvju tālāku reģistrāciju kadastrā un pēc tās arī attiecīgās būves (tikai ēkas) ierakstīšanu zemesgrāmatā. Daži piemēri, kā jaunās izmaiņas realitātē izjutīs dažādi būvniecības...

Saeima ceturtdien, 11. septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likumu Eiropas Savienības (ES) prasību ieviešanai finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas jomā, lai samazinātu digitālo tehnoloģiju izmantošanas riskus. Likums noteic finanšu jomas dalībniekus, kam piemēros prasības par digitālo darbību noturību un mākslīgā intelekta izmantošanu. Tās ir apdrošināšanas sabiedrības, elektroniskās naudas iestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, privātie pensiju fondi, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji un citi finanšu tirgus dalībnieki, kurus uzrauga Latvijas Banka. Tāpat likums noteic, kuriem finanšu tirgus dalībniekiem piemēros vienkāršotas digitālās darbības noturības prasības, kuriem šādas prasības nepiemēros un kuriem piemēros mākslīgā intelekta izmantošanas prasības. Kā atbildīgā institūcija digitālās noturības prasību uzraudzībai noteikta Latvijas Banka. Prasības paredz ES tieši piemērojamie tiesību akti, un Latvijas Banka varēs noteikt arī citus papildu nosacījumus un to izpildes kārtību jomās, ko neregulē ES. Lai nodrošinātu noteikto prasību izpildi, finanšu institūcijām būs jāinformē Latvijas Banka par visām būtiskajām izmaiņām,...

Līdz 22. septembrim notiek pieteikumu pieņemšana dalībai Biznesa inkubācijas programmā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 20 reģionālajās pārstāvniecībās, kā arī Radošo industriju un Tehnoloģiju pārstāvniecībās Rīgā. Detalizētāk iepazīties ar programmas nosacījumiem un pieteikties dalībai var platformā https://business.gov.lv. Pieteikuma formas būs aktīvas visu uzņemšanas laiku. Uzņēmumi tiek aicināti neatlikt pieteikšanos uz pēdējo dienu, kā arī sazināties ar tuvāko pārstāvniecību, lai saņemtu konsultāciju. "No šī rudens inkubācijas programmas dalībniekiem ir palielināts līdzfinansējuma apmērs uzņēmējdarbības attīstībai un izejmateriālu iegādei līdz 70 procentiem, kas būtiski paplašina jauno uzņēmumu attīstības iespējas. Mēs ļoti gaidām uzņēmumus ar inovatīvām biznesa idejām, produktiem un eksporta ambīcijām, lai kopā sasniegtu augstākus mērķus," tā LIAA direktore Ieva Jāgere, uzsverot, ka inkubācijas programma var kalpot kā būtisks atspēriena solis uzņēmumam, kurš tikai sāk veidot savu klientu bāzi un sper pirmos soļus eksportā. Inkubācijas atbalstam var pieteikties Latvijā reģistrēti, līdz piecus gadus veci uzņēmumi, kuri ir eksportspējīgi, strādā ar tehnoloģijām, attīsta inovatīvus produktus...

Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) jaunākajā monitoringa ziņojumā par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norādījusi, ka, veidojot 2026. gada budžetu, ir īpaši būtiski saglabāt stingru fiskālo politiku un ievērot samērīgu budžeta deficīta apmēru. FDP uzsver, ka valsts budžeta veidošanas process šogad būs sarežģītāks lēnās ekonomikas izaugsmes, ģeopolitisko risku un apjomīgo valsts finanšu vajadzību dēļ. Atšķirībā no citiem gadiem, šoreiz ministrijas un neatkarīgās iestādes nākamā gada budžetā nevar pieprasīt līdzekļus jaunām politikas iniciatīvām, jo ārējā un iekšējā drošība ir vienīgās nākamā gada budžeta prioritātes. Nozaru ministrijas ir iesniegušas izdevumu samazināšanas priekšlikumus, kas 2026. gadā varētu radīt 150 miljonu eiro ietaupījumu, tomēr FDP neizslēdz, ka būs valdības pieprasījums par papildu izdevumu ietaupījumu. Trīs gadu laikā plānota kopējā ekonomija 450 miljonu eiro apmērā, kas pārsniedz 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). "Taupība ir svarīga, īpaši laikā, kad ekonomika neaug. Tomēr ilgtermiņā tikai ekonomikas izaugsmes paātrināšana var nodrošināt stabilu budžeta resursu pieaugumu," pauž FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka. 2025....

Nedaudz vairāk nekā pēc gada - no 2026. gada 27. septembra - visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs sāks piemērot Zaļās pārkārtošanās akta1 prasības. Atbilstoši tām tirgotājiem būs pienākums sniegt patērētājiem skaidru, būtisku un ticamu informāciju par precēm. Turklāt minētais akts paredz arī papildu noteikumus negodīgas komercprakses novēršanai, informē zvērinātu advokātu birojs Spīgulis & Kukainis. Tas nozīmē, ka pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem no 2026. gada 27. septembra pirms distances līguma noslēgšanas patērētājs būs plašāk jāinformē par precēm un pakalpojumiem. Zaļās pārkārtošanās akta mērķis ir veicināt pienācīgu ES iekšējā tirgus darbību ar augstu patērētāju un vides aizsardzības līmeni, lai paātrinātu zaļās pārkārtošanās procesus sabiedrībā. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/825 (2024. gada 28. februāris), ar ko attiecībā uz patērētāju dalības veicināšanu zaļās pārkārtošanās procesā, nodrošinot viņiem labāku aizsardzību pret negodīgu praksi un viņu labāku informētību, groza Direktīvas 2005/29/EK un 2011/83/ES Patlaban regulējumā jau ir noteikts tirgotāja pienākums informēt patērētājus par preces vai...

Saeima skatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavoto Ekonomiskās ilgtspējas likumu, ar kuru plānots veicināt valsts ekonomikas ilgtspēju, sekmējot konkurētspēju un valsts virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību. Likumprojekta mērķis ir veicināt valsts ekonomikas ilgtspēju, sekmējot konkurētspēju un valsts virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050.gadam sasniegtu klimatneitralitāti un nacionālos klimata mērķus saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) un starptautiskajām saistībām, ņemot vērā sociālos un vides aspektus. Likumprojekts pamatots ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un tās Parīzes nolīguma saistībām. Likumprojekts arī nepieciešams klimata finanšu mehānismu regulēšanai un ES fondu finansējumu apguvei nacionālā līmeņa klimata pasākumu un politiku īstenošanai, tai skaitā ēku energoefektivitātes uzlabošanai gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā, atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju attīstīšanai un ieviešanai, kā arī, lai ieviestu integrētus risinājumus siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai. KEM skaidro, ka klimata finansējuma ietvaros tiek...

Ministru kabinets ir apstiprinājis grozījumus noteikumos Nr. 139, kas reglamentē Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra grantu programmu "Mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju kiberdrošības transformācija". Šo tiesību aktu mērķis ir pagarināt projektu īstenošanas termiņu, atcelt minimālo grantu līdzfinansējuma apmēru un precizēt de minimis atbalsta nosacījumus, lai veicinātu plašāku uzņēmumu dalību un stiprinātu valsts kiberdrošības noturību. Galvenās izmaiņas Viens no grozījumu stūrakmeņiem ir projekta īstenošanas maksimālā termiņa pagarināšana. Iepriekšējais termiņš (līdz 2025. gada 30. jūnijam) vairs neatbilda faktiskajam līgumam ar Eiropas Komisiju, kas paredzēja projekta īstenošanu līdz 2025. gada 30. novembrim, radot juridisku šķērsli programmas turpināšanai. Līdz ar grozījumiem, projektu īstenošanas maksimālais termiņš ir noteikts līdz 2025. gada 15. oktobrim. Attiecināmās izmaksas ir tās, kas radušās pēc šo noteikumu spēkā stāšanās un ne vēlāk kā līdz 2025. gada 15. oktobrim. Lai veicinātu pēc iespējas plašāku uzņēmumu dalību grantu uzsaukumā, ir svītrots noteikumu 8. punkts, kas iepriekš noteica minimālo grantu līdzfinansējuma apmēru. Tāpat ir svītrots...

Piekrišanai personas datu apstrādei vienmēr jābūt brīvi sniegtai, uzsver Datu valsts inspekcija. Gadījumos, kad piekrišana datu apstrādei saistāma ar kāda pakalpojuma saņemšanu vai citu saistību izpildi, nedrīkst rasties situācija, kurā personas iespējas saņemt pamata pakalpojumu ir atkarīgas no tā, vai viņa piekrīt savu datu apstrādei. Šādos gadījumos sniegtā piekrišana nebūs uzskatāma par brīvi sniegtu, jo persona to sniegs, lai izvairītos no negatīvām sekām – pakalpojuma saņemšanas atteikuma. Piemēram, par nepieļaujamu praksi būtu uzskatāms risinājums, kurš, personai iepērkoties internetveikalā, paredz obligātu piekrišanu komerciālu paziņojumu saņemšanai, tas ir, nav iespējams līdz galam noformēt pirkumu, ja netiek atzīmēta arī piekrišana piedāvājumu saņemšanai. Savukārt, piemēram, uzņēmuma ideja, kas neparedz ierobežojumu iepirkties internetveikalā arī bez piekrišanas datu apstrādei saistībā ar komerciālu paziņojumu saņemšanu, var tikt atzīta par atbilstošu personas datu apstrādes normatīvajam regulējumam, ja tiek ievēroti papildus nosacījumi: Priekšrocību piešķiršanas nosacījumi un apmērs Kā norādīts iepriekš, neliela papildus priekšrocība (piemēram, simboliska atlaide, kuru klients var izvēlēties izmantot...

Amata apraksts ir būtisks dokuments ikvienā organizācijā, kas palīdz sakārtot darba vidi, nodrošināt skaidrību par katru konkrētu amatu un novērst darbu dublēšanos, tādējādi veicinot amata efektīvu iekļaušanos uzņēmuma struktūrā. Tā izveide prasa rūpīgu pieeju un detalizētu informācijas apkopošanu. Lai izveidotu visaptverošu amata aprakstu, jāsāk ar pamatdatu norādīšanu un pakāpeniski jāiet dziļāk amata specifiskajās prasībās un pienākumos, norāda Inga Pumpure, grāmatvede, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedrs. Amata apraksta struktūras pamatkomponenti Amata apraksts sākas ar dokumenta nosaukumu — AMATA APRAKSTS. Tam seko virkne svarīgu sadaļu, kas detalizēti raksturo amatu: Amata nosaukums un kods: Jānorāda vārds vai vārdu kopa, kas precīzi izsaka profesijas būtību un saturu, izmantojot Profesiju klasifikatoru. No tā tiek ņemts arī amata kods, kas ir obligāts visām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī uzņēmumiem un juridiskajām personām. Institūcijas un struktūrvienības nosaukums: Jāmin pilns oficiālais iestādes nosaukums, kā arī struktūrvienības nosaukums, ņemot vērā, ka,...

Lai nodrošinātu veiksmīgu Tranzīta kontroles sistēmas 2 (TKS2) jauninājumu ieviešanu un atvieglotu iesaistītajām pusēm pāreju uz jaunu TKS2 versiju (NCTS6 – New Computerised Transit System 6. posms), kas darbosies sasaistē ar Eiropas Komisijas (EK) Importa kontroles sistēmu 2 (IKS2), TKS2 jaunās versijas ieviešana tiek pārcelta uz 2025. gada 1. oktobri. Komersantiem, kuri izmanto TKS2 un papildina tranzīta deklarācijas ar ievešanas kopsavilkuma deklarāciju datiem, jāturpina to darīt tāpat, kā līdz šim. Atsevišķi iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarācijas EK Importa kontroles sistēmā 2 (izmantojot ICS2 STI/STP – IKS2 Kopīgo komersantu saskarni/Kopīgo komersantu portālu) nav nepieciešams. Komersanti, kuri izstrādā savas elektroniskās sistēmas (API – Application Programming Interface) un ir pieprasījuši ieviešanas atlikšanu saskaņā ar EK ieteikumu līdz 2025. gada 31. decembrim, var turpināt iesniegt ar kopsavilkuma datiem papildinātas tranzīta deklarācijas esošajā TKS2 (NCTS5) versijā līdz 2025. gada 1. oktobrim vai izmantot nacionālo Importa kontroles sistēmas 1 (IKS1) ENS (Entry Summary Declaration) apakšsistēmu atsevišķas...

Ministru kabineta 26. augusta sēdē atbalstīts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par darba grupas publiskā iepirkuma efektivitātes palielināšanai rezultātu un priekšlikumiem tālākai publisko iepirkumu sistēmas attīstībai", kas atspoguļo publisko iepirkumu darba grupas izstrādāto strukturālo reformu publisko iepirkumu sistēmas efektivizēšanai. Tās mērķis ir veicināt valsts budžeta līdzekļu ieguldījuma maksimālu vērtību, vienlaikus paaugstinot konkurenci iepirkumos, mazinot birokrātiju, veicinot procesu caurskatāmību un efektivitāti. Latvijā publiskie iepirkumi ir nozīmīga ekonomikas daļa – 2024. gadā to kopējais apjoms sasniedza 5,45 miljardus eiro jeb aptuveni 13% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Kā rāda 2024. gada dati, iepirkumos uzvar tikai 2,4% no valstī esošo aktīvo uzņēmēmumu skaita (182 213 komercsabiedrības bija reģistrētas uz 25.07.2025). Turklāt 25,2% iepirkumu ir pieteicies tikai viens pretendents, bet 19,8% iepirkumu ir pārtraukti/izbeigti (no kopējā rezultātu paziņojumu iepirkumu daļu skaita). Procedūras bieži ir pārāk sarežģītas, laikietilpīgas un ar nepietiekamu konkurenci. Reformas mērķis ir atgriezties pie iepirkumu sistēmas pamatmērķiem, nodrošinot kvalitatīvu un sabiedrībai nepieciešamu pakalpojumu un preču...

Valdība 26. augustā nolēma no 2025. gada 1. septembra pārtraukt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) robežkontroles punktu "Liepājas osta", "Vientuļi", "Silene", "Mērsraga osta" un "Skultes osta" darbību, ņemot vērā samazināto kravu plūsmu, infrastruktūras neatbilstību vai citus faktorus, kas ierobežo kontroles nodrošināšanu. Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotajā grozījumā Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumos Nr. 704 "Noteikumi par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm" robežkontroles punktu "Mērsraga osta" un "Skultes osta" slēgšana skaidrota ar to, ka šajos punktos līdz šim bija atļauta tikai koksnes un koksnes produktu kontrole, bet pēdējo piecu gadu laikā robežkontroles punktos nav saņemta neviena krava. Tāpat robežkontroles punktā "Liepājas osta" pēdējos gados būtiski samazinājies saņemto kravu skaits, un PVD ir problemātiski nodrošināt nepieciešamos personāla resursus robežkontroles punkta darbībai. Ministrijā arī norāda, ka robežkontroles punktā "Vientuļi" pēdējos gados PVD kontrolei kravas nav uzrādītas, jo Krievijas pusē nav izbūvēta kravu pārvadājumiem atbilstoša infrastruktūra, un pieejamā tilta kravnesība ir piemērota tikai automašīnām...

Nereti atbildes uz komerctiesības skarošiem jautājumiem var gūt, ieskatoties Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra lēmumos. Vienā no tiem skatīts jautājums par to, vai sabiedrības dalībnieki ir tiesīgi sasaukt sapulci, ja par to lemts vien vienu dienu iepriekš, kā arī nenorādot uz faktu, ka sapulci sasauc valde. Konkrētajā gadījumā UR bija iesniegts sabiedrības dalībnieku sapulces protokols, kurā norādīts, ka sapulci sasaukuši visi sabiedrības dalībnieki par to savstarpēji vienojoties. Tāpat no protokola izriet, ka sapulcē piedalās divi sabiedrības dalībnieki, kas pārstāv visu sabiedrības balsstiesīgo pamatkapitālu, kas vienlaikus ir 80 procenti no visa sabiedrības pamatkapitāla. Protokolā par visiem jautājumiem dalībnieki balsojuši vienbalsīgi. Uzņēmumu reģistra valsts notārs iebilda šādai praksei, norādot, ka Komerclikuma 214. panta pirmajā daļā noteikts, ka paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu valde nosūta visiem dalībniekiem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces. Paziņojumi nosūtāmi uz sabiedrības dalībnieku reģistrā norādītajām saziņas adresēm. Statūtos var noteikt citu paziņošanas kārtību. Attiecīgi dalībnieku...