BIZNESS

No 1. jūlija maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām piemēros pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto 12% likmi. Tirgotāji, kuri godīgi atspoguļos PVN samazinājumu pārtikas pamatproduktu cenās, varēs saņemt un izmantot īpašu uzlīmi “Godīgs PVN samazinātājs”. Samazinātā likme būs spēkā vienu gadu - līdz 2027. gada 30. jūnijam. Uzlīme paredzēta tirgotājiem, kuri pārdod preces ar samazināto PVN likmi un apņemas cenas norādīt skaidri, nemaldinot patērētājus. Tirdzniecības vietās uzlīme būs pircējiem viegli pamanāma apliecinājuma zīme, ka tirgotājs apņēmies PVN samazinājumu atspoguļot godprātīgi. Lai saņemtu uzlīmes failu, komersantam jāaizpilda apliecinājuma forma Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē . Pēc formas iesniegšanas uzlīmes failu varēs lejupielādēt, kā arī komersants to saņems uz norādīto e-pasta adresi. Uzlīmi varēs izdrukāt un izvietot veikalā patērētājiem redzamā vietā, kā arī izmantot informatīvajos materiālos.Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) tīmekļvietnē ir izveidota sadaļa par PVN samazināto 12% likmi pārtikas pamatproduktiem. Tajā skaidrots, uz kurām produktu grupām attiecas samazinātā likme, kādi ir izņēmumi un kā PVN...

Pēdējo dienu notikumi ASV un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības attiecībās izvērtušies par īstu politisko trilleri. Tikai dienu pēc tam, kad ES oficiāli apstiprināja vēsturisku vienošanos par muitas tarifu griestiem, ASV prezidents Donalds Tramps nācis klajā ar ultimātu, draudot noteiktām Eiropas precēm pat 100% muitas nodokli.Eiropas Savienības Padome 25. jūnijā deva galīgo juridisko zaļo gaismu vērienīgam tirdzniecības nolīgumam ar ASV. Saskaņā ar to lielākajai daļai ES eksporta uz ASV turpmāk tiek noteikti tarifu griesti 15% apmērā.Eiropa piekrita atcelt atlikušos muitas nodokļus ASV rūpniecības precēm un paplašināt tirgus piekļuvi ASV jūras velšu un lauksaimniecības produktiem (tostarp omāru importam). Jaunajiem noteikumiem oficiāli jāstājas spēkā jau 4. jūlijā. Šis solis tika uztverts kā milzīgs panākums abpusējo attiecību stabilizēšanā. Taču pamiers nebija ilgs.Trampa negaidītais ultimātsJau nākamajā dienā, 26. jūnijā, ASV prezidents Donalds Tramps savā sociālajā tīklā Truth Social publicēja asu paziņojumu, kas acumirklī satricināja tirgus.Tramps piedraudēja nekavējoties ieviest 100% muitas tarifus jebkurām precēm no tām Eiropas valstīm,...

Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludinājis vairākas programmas, kurās lauksaimnieki var iesniegt projektu pieteikumus un pretendēt uz finansiālu atbalstu. Vairākās programmās atbalstu iespējams saņemt Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam (KLP SP) ietvaros. Pieteikties atbalstam var LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā. Atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai No 1. jūlija līdz 31. jūlijam primārie lauksaimniecības produkcijas ražotāji, lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, lauksaimniecības produktu pārstrādes komersanti, pretendenti, kas darbojas zvejniecībā, akvakultūrā un zvejas produktu apstrādē, var pieteikties atbalstam kredītprocentu dzēšanai “Atbalsts subsīdijas veidā procentu likmes daļējai dzēšanai (Kredītprocentu dzēšana)”. 2026. gadā pasākumā pieejams 22,8 miljoni liels finansējums. Atbalstu var saņemt par laikposmu no 2025. gada 1. jūlija līdz 2026. gada 30. jūnijam par faktiski samaksātajiem investīciju aizdevuma, finanšu līzinga, aizdevuma par apgrozāmajiem līdzekļiem vai faktoringa procentiem.Atbalsta apmērs ir summa, kas nepārsniedz aizdevuma gada procentu likmi 4% apmērā vai faktisko likmi, ja kredītprocentu likme ir mazāka par 4%.Plašāka...

Saeima 18. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz publiskot datus par Latvijā reģistrētajām komercsabiedrībām, kuras veic tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju.Parlamentārieši ar pieņemtajiem grozījumiem likumu papildinājuši ar jaunu - 24. pantu, nosakot īpašu regulējumu informācijas nodošanai un publiskošanai, lai veicinātu atklātību par Latvijas uzņēmumu sadarbību ar minētajām valstīm.Saskaņā ar izmaiņām Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai atbalstītu Ukrainas sabiedrību cīņā pret Krievijas un tās atbalstītājas Baltkrievijas izraisīto bruņoto konfliktu, būtu pienākums sagatavot un sniegt Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) datus par Latvijā reģistrētām komercsabiedrībām, kas veic preču eksportu vai importu ar minētajām valstīm.Plānots, ka tiktu publiskota informācija par eksportētāju un importētāju identifikācijas numuriem un nosaukumiem. Savukārt CSP šos datus publicētu savā tīmekļvietnē reizi ceturksnī.Vienlaikus uz šādu informācijas nodošanu un publicēšanu neattiektos likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktie konfidencialitātes ierobežojumi.

Autotransporta direkcija (ATD) vērš uzmanību, ka no 1. jūlija stājas spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1054 saskaņā ar kuru transportlīdzekļiem, kurus izmanto starptautiskiem kravu pārvadājumiem vai kabotāžas pārvadājumiem un kuru maksimālā pieļaujamā masa, ieskaitot piekabi vai puspiekabi, pārsniedz 2,5 tonnas, jābūt aprīkotiem ar viedo tahogrāfu V2 un to vadītājiem būs jāveic sava darba un atpūtas laika uzskaite.Pamatā regula neattiecas uz iekšzemes pārvadājumiem. Tomēr Eiropas Savienības (ES) tiesību akti ļauj dalībvalstīm pēc saviem ieskatiem paplašināt šīs prasības arī uz valsts iekšzemes pārvadājumiem.Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus, būs jāreģistrē autovadītāju darba laiks, atpūtas periodi un darbības saskaņā ar ES noteikumiem. Līdztekus tahogrāfu prasībām šiem uzņēmumiem būs jāievēro arī papildu pienākumi, tostarp nepieciešamība reģistrēt norīkotos autovadītājus IMI sistēmā un saskaņot darba apstākļus ar sociālajiem standartiem, kas iepriekš bija paredzēti smagā transporta nozarē strādājošajiem.Tahogrāfu prasība vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem attiecas tikai uz maksas starptautiskajiem autotransporta pārvadājumiem. Transportlīdzekļi, ko izmanto privātām vajadzībām vai...

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajā 16. ikgadējā Ēnu ekonomikas konferencē, kas aizvadīta 15. jūnijā, jaunākie prezentētie dati rāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2025. gadā ir nedaudz pieaudzis, sasniedzot 21,8% no IKP. Lai gan pieaugums par 0,4 procentpunktiem nav statistiski nozīmīgs, tas skaidri signalizē, ka iepriekšējo gadu lejupejošā tendence ir lauzta un valsts ir nonākusi stagnācijas fāzē. Eksperti norādīja, ka Covid-19 un Krievijas kara Ukrainā sekas jau ir pilnībā atspoguļojušās iepriekšējo gadu pētījumu datos, savukārt jaunākie politikas pasākumi vairs nesniedz gaidīto efektu.Igaunijā "ēnas" aug, Lietuva - krītPētījuma "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs" rezultāti liecina par trīs Baltijas kaimiņvalstu ēnu ekonomikas apjomu tuvināšanos. Igaunijā vērojams straujākais pieaugums (+1,4 procentpunkti), sasniedzot 20,8% no IKP – tas ir augstākais rādītājs šajā valstī kopš mērījumu sākšanas 2009. gadā. Savukārt Lietuvā turpretim fiksēts samazinājums par 1,1 procentpunktu, noslīdot līdz 23,6% no IKP, tomēr tā joprojām saglabā reģiona "līdera" pozīcijas...

Lai pastiprināt migrācijas kontroli, pārskatīt trešo valstu pilsoņu ieceļošanas un uzturēšanās kārtību, Saeima 11. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Imigrācijas likumu. Tas paredz arī iespējas ārzemniekiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) uz laiku līdz pieciem gadiem apmaiņā pret investīcijām. Likums nostiprina integrācijas prasības, paredzot agrīnās integrācijas programmas un valsts valodas apguvi ārzemniekiem, kā arī pastiprina uzraudzību pār trešo valstu pilsoņu nodarbinātību, palielinot atbildību darba devējiem. Jaunais regulējums paredz ierobežot trešo valstu pilsoņu nodarbināšanu vienkāršajās profesijās un pastiprināt sankcijas par pārkāpumiem, kā arī stiprināt kontroli studiju jomā.Iekšlietu ministrijas sagatavotais likumprojekts pārņemts vēl no 13. Saeimas laikiem, un paredzams, ka tas ieviesīs skaidrāku un caurskatāmāku imigrācijas sistēmu, regulējot ārzemnieku ieceļošanu, uzturēšanos, nodarbinātību, studijas un izraidīšanas procedūras, vienlaikus mazinot fiktīvas imigrācijas riskus.TUA pret 150 000 eiro investīcijāmImigrācijas likums paredz iespēju ārzemniekiem saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem apmaiņā pret investīcijām. Termiņuzturēšanās atļauju varēs piešķirt ārvalstniekam, kurš būs noslēdzis līgumu un veicis vismaz 150 000...

Arī īstermiņa īres mītnes turpmāk uzskatīs par tūristu mītnēm un tām būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem, paredz Saeimā 11. jūnijā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Tūrisma likumā. Par īslaicīgu īri uzskatāma dzīvojamo telpu izīrēšana uz termiņu līdz 30 dienām.Ar izmaiņām īstermiņa īres mītnes tiek iekļautas tūristu mītnes definīcijā kā daļa no izmitināšanas pakalpojumu nozares. Tas nozīmē, ka īstermiņa īres mītnes, piemēram, brīvdienu namiņa vai īstermiņa īres dzīvokļa, viesiem būs jāsniedz izmitinātājam informācija par sevi. To varēs izdarīt arī elektroniski. Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības komisijas sēdē tās dalībnieki pauda, ka daļa izīrētāju jau nodrošina šo prasību izpildi – ja īstermiņa vietni izīrē, izmantojot platformu pakalpojumus. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42. panta desmito daļu PVN samazināto likmi 12% apmērā piemēro izmitināšanas pakalpojumiem, kas sniegti tūristu mītnēs - viesnīcās un līdzīgās izmitināšanas vietās (tai skaitā īstermiņa īres mītnēs). Līdz ar to skaidrs un nepārprotams definējums un regulējums ļaus īstermiņa īres mītnes...

Daudzi Latvijas uzņēmumi ir daļa no starptautiskām uzņēmumu grupām, kuru mātes uzņēmumi atrodas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai ārpus Latvijas. Šādos gadījumos bieži rodas jautājums, vai katram grupas uzņēmumam ir nepieciešams savs datu aizsardzības speciālists (DAS) vai arī ir iespējams izmantot vienu speciālistu visai grupai.Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (Datu regulu) uzņēmumu grupa var iecelt vienu datu aizsardzības speciālistu ar noteikumu, ka katrs uzņēmums var viegli sazināties ar datu aizsardzības speciālistu. Tas nozīmē, ka situācijā, kur Latvijas uzņēmums ir daļa no starptautiskas grupas, var izmantot mātes uzņēmuma iecelto DAS, nodrošinot efektīvu komunikāciju un atbalstu. Ko tieši dara grupas DAS?DAS darbojas kā neatkarīgs padomdevējs, uzraugs un kontaktpersona starp uzņēmumu un uzraudzības iestādi. DAS palīdz, iesaka un kontrolē, taču viņš nepieņem gala lēmumus uzņēmuma vārdā. DAS piesaiste nemazina paša uzņēmuma atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, lai nodrošinātu, ka datu apstrāde ir droša, likumīga un atbilst Datu regulai. Būtībā funkcijas un uzdevumi ir tādi paši...

Datu valsts inspekcija (DVI) saņēmusi iesniegumus par gadījumiem, kad kreditors vai parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tieši vai netieši izpaudis informāciju par cilvēka parādsaistībām, piemēram, viņa darba vietai vai ģimenes locekļiem.DVI vērš uzmanību, ka kreditoram vai parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums nodrošināt personas datu konfidencialitāti un nepieļaut nepamatotu informācijas izpaušanu trešajām personām. Tāpat ir pienākums pārliecināties, ka informācija par parādu tiek nosūtīta tikai tad, kad nepieciešams, un atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.Piemēram, personas datu konfidencialitātes ievērošana nenozīmē, ka kreditors var nosūtīt uz parādnieka darba vietu aploksni ar lielu uzrakstu “PARĀDU PIEDZIŅA JĀNIM PĀRZINIM”, cerot, ka to pa ceļam neizlasīs puse biroja.Vai parādu piedziņas uzņēmums drīkst sūtīt uz parādnieka darba vietu vēstules ar norādi par parāda piedziņu, ja tādējādi šī informācija kļūst zināma darba vietā?Kreditors vai parādu piedzinējs sazinās ar parādnieku, izmantojot līgumā norādīto kontaktinformāciju. Ja tādējādi viņu neizdodas sasniegt, drīkst izmantot arī citus kanālus.Vienlaikus kreditors un parāda piedzinējs nav...

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos un iepriekš valdības atbalstītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā, kas paredz jaundibināmām kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām atcelt noteikto vienreizējo sākotnējo maksājumu Noguldījumu garantiju fondā.Ar grozījumiem noteikts, kādu līmeni sasniedzot, maksājumi Noguldījumu garantiju fondā tiek apturēti, precizētas prasības maksājumu apjoma aprēķināšanai, kā arī paredzēta izdevumu segšana no ienākumiem, kas gūti, pārvaldot Noguldījumu garantiju fondu.FM skaidro, ka izmaiņu izstrādes mērķis bija veicināt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu Latvijas finanšu sektorā, kā arī vidējā un ilgtermiņā samazināt kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību maksājumu apmēru Noguldījumu garantiju fondā un izdevumus.Līdz šim likums paredzēja kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību pienākumu pēc licences saņemšanas veikt vienreizēju sākotnējo maksājumu Noguldījumu garantiju fondā. Sākotnējā maksājuma apmērs kredītiestādēm paredzēts 1,5% apmērā no sākotnējā kapitāla, ārvalstu kredītiestādes filiālēm - 150 000 eiro apmērā, bet krājaizdevu sabiedrībām - 150 eiro apmērā.Kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības patlaban reizi ceturksnī veic maksājumu Noguldījumu garantiju fondā 0,05% apmērā no segto noguldījumu...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 3. jūnijā nolēma otrajam lasījumam virzīt grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, ar kuriem iecerēts veicināt godīgu sadarbību starp lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem un mazumtirgotājiem.Likumprojekts paredz precizēt aizliegumu vienpusēji mainīt līguma nosacījumus. Tostarp noteikts, ka mazumtirgotājs bez iepriekšēja rakstveida paziņojuma nevarēs izņemt piegādātāja preces no sortimenta. Par šādām izmaiņām piegādātājs būs jāinformē vismaz 30 dienas iepriekš, izņemot gadījumus, kad preces neatbilst līguma noteikumiem.Tāpat grozījumi paredz ieviest skaidru lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes definīciju. Tas palīdzēšot novērst situācijas, kad piegādātāji spiesti ražot preces bez reāla pasūtījuma seguma. Likumprojekts arī aizliedz vienpusēju sankciju piemērošanu un nosaka gadījumus, kad tās netiek piemērotas, piemēram, ja novirzes no prognozētā piegādes apjoma ir nebūtiskas.Izmaiņas paredzētas arī norēķinu kārtībā. Par regulārām svaigu dārzeņu un ogu piegādēm norēķini būs jāveic 20 dienu laikā, izslēdzot iespēju piegādātājiem piespiedu kārtā piekrist ilgākiem samaksas termiņiem.Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Jānis Dubults komisijas sēdē...

Lai paātrinātu muitas formalitāšu kārtošanu un sekmētu uzņēmumiem pieejamo priekšrocību izmantošanu, noteiktos gadījumos preču saņemšanai un tranzīta procedūras pabeigšanai būs jāizmanto atzītā saņēmēja statuss, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). To paredz grozījumi Muitas likumā, kas Saeimā 21. maijā ir izskatīti otrajā lasījumā.Grozījumi Muitas likumā noteiks jaunu kārtību tādu preču saņemšanai, kas ar autotransportu vai dzelzceļa transportu tranzīta procedūrā tiks nogādātas uzglabāšanai pagaidu uzglabāšanas vietā, muitas noliktavā vai brīvajā zonā. Saņemt preces un pabeigt tranzīta procedūru varēs, tikai izmantojot atzītā saņēmēja statusu, izņemot gadījumus, kad šāda statusa izmantošana nav atļauta saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumu Nr. 499 “Muitas atļauju noteikumi” 23. punktu. Atļauju izmantot atzītā saņēmēja statusu neizmato, piemēram, attiecībā uz stratēģiskas nozīmes precēm, bīstamām ķīmiskām vielām, narkotiskajām un psihotropajām vielām un zālēm, kas satur šādas vielas, kā arī citām precēm, kuru imports, eksports vai tranzīts ir aizliegts vai ierobežots saskaņā ar normatīvajiem aktiem.Šo izmaiņu mērķis ir mazināt administratīvo...

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2026. gada pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 2,5%, salīdzinot ar 2025. gada attiecīgo periodu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē. Arī pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem Latvijas IKP gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2025. gada attiecīgo periodu, palielinājies par 2,5% un faktiskajās cenās bija 9,856 miljardi eiro.Salīdzinoši - Igaunijas IKP šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar aizvadītā gada pirmo ceturksni pieaudzis par 2,4%, un IKP pašreizējās cenās janvārī-martā bija 10,2 miljardi eiro. Vislielākā negatīvā ietekme uz Igaunijas ekonomikas izaugsmi bija informācijas un komunikāciju nozarei, kuras pievienotā vērtība samazinājās par 10,9%. Latvijā pievienotā vērtība ražojošajās nozarēs pieauga kopumā par par 4,1%, bet pakalpojumu nozarēs - par 1,4%. Lielāko ieguldījumu izaugsmē deva ne tikai elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozare, bet arī tirdzniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu. Samazinājums bija transporta un uzglabāšanas nozarē, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē. 2026....

Saeimā 28. maijā apstiprinot jauno Ministru kabinetu, finanšu ministra amatā stājas Māris Kučinskis, nomainot līdzšinējo finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, kurš šai amatā strādāja kopš 2022. gada decembra. M. Kučinska prioritāte būs nodrošināt Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļu un Eiropas Savienības fondu finansējuma atbildīgu, efektīvu un mērķtiecīgu izlietojumu, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai valsts finansējums sniegtu reālu ieguldījumu Latvijas drošībā, ekonomikas attīstībā un iedzīvotāju dzīves kvalitātē. Savukārt Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs turpmāk būs Edgars Putra.Kas sagaidāms finanšu nozarēFinanšu ministrs, stājoties amatā, uzsvēra, ka, pārskatot valsts budžeta prioritātes, primāri jānodrošina finansējums drošībai, izglītībai un veselības aprūpei kā valsts attīstības un sabiedrības drošības pamatiem. Vienlaikus būtiski ir izstrādāt jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, kas nodrošinātu taisnīgu un līdzsvarotu attīstību visos Latvijas reģionos, stiprinātu pašvaldību fiskālo atbildību un radītu stabilu vidi kvalitatīvu pakalpojumu pieejamībai iedzīvotājiem. Tāpat nepieciešams stiprināt Latvijas pozīcijas sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, lai piesaistītu investīcijas konkurētspējas stiprināšanai, uzņēmējdarbības attīstībai un drošībai....