BIZNESS

Latvijas iedzīvotāju noguldījumu apjoms krājobligācijās ir sasniedzis augstāko līmeni - 400 miljonus eiro, informē Valsts kase. Kopš pagājušā gada novembra vietnē www.krajobligacijas.lv Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas krājobligācijas ar dzēšanas termiņu 3 mēneši, kas strauji kļuva populāras, nostiprinot savu pozīciju kopējā krājobligāciju termiņu piedāvājuma - 6 un 12 mēneši, 2, 3, 5, 7 un 10 gadi - klāstā.Nepilnu piecu mēnešu laikā iedzīvotāju ieguldījumu apjoms jaunajās 3 mēnešu krājobligācijās sasniedza 35 milj. eiro un ieguldītāju skaits šobrīd pārsniedz 1300. Joprojām populāras ir arī 6 un 12 mēnešu krājobligācijas, taču ieguldītāji, kas vēlas saņemt ar nodokļiem neapliekamu fiksētu ienākumu ilgtermiņā, izvēlas garāka termiņa krājobligācijas ar augstākām procentu likmēm. Aptuveni divas trešdaļas no dzēstā krājobligāciju apjoma tiek ieguldītas atkārtoti, izmantojot arī vietnē pieejamu automātiskas pārguldīšanas iespēju. Iedzīvotāju ieinteresētība par noguldījumu piedāvājumu krājobligācijās vērojama dažādās vecuma grupās – šā brīža vidējais krājobligāciju investors ir vecumā no 35 līdz 55 gadiem, savukārt, trešdaļa no krājobligācijām pieder investoram vecuma...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien nolēma nevirzīt Saeimā otrajā lasījumā grozījumus Tūrisma likumā, ar kuriem plānots precizēt terminus "tūrists", "tūrisms" un "darījumu tūrisms", kā arī paplašināt tūristu mītņu definīciju.Saeimas komisijā 24. martā, opozīcijas partiju deputātiem balsojot "pret" un "atturos", grozījumi netika atbalstīti.Tāpat grozījumus nevirzīs tālāk izskatīšanai Saeimā. Tādējādi grozījumi patlaban paliek izskatīšanā komisijā līdz tālākam lēmumam.Likumā iecerēts paplašināt tūristu mītņu definīciju, iekļaujot tajā arī īstermiņa īres vietas, piemēram, dzīvokļus, vasarnīcas vai mājiņas, kuras piedāvā "Airbnb", "Booking.com", "ss.com" vai līdzīgās platformās. Turpmāk šīs īres mītnes tiktu uzskatītas par daļu no oficiālā tūrisma izmitināšanas pakalpojumu sektora.Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS) sēdē pauda, ka asociācija atbalsta ierosinātos grozījumus, jo, paplašinot tūristu mītņu definīciju, būtu iespējams iegūt pilnīgākus datus, kā arī tas nebūtu būtisks papildu slogs - iesniegt atskaites.Tūrisma likumā plānots precizēt lietotos terminus, lai tie atbilstu mūsdienu tūrisma nozares reālajai situācijai un starptautiskajai praksei. Tiks precizēta...

Datu valsts inspekcija (DVI) saņem iedzīvotāju iesūtītas publikācijas par pasākumiem un konkursiem, kuros organizācijas aicina cilvēkus pieteikties, iesniedzot savus personas datus. Šajās publikācijās atšķiras tas, cik daudz informācijas organizācijas sniedz par datu apstrādi. Tāpēc DVI tiek lūgts skaidrot, kāda informācija organizācijām būtu jānorāda. Proti, kas publikācijā jāiekļauj, lai potenciālie dalībnieki būtu informēti par to, kas būs atbildīgs par viņu iesniegto datu apstrādi.Piemērs: Anna sociālajā tīklā Facebook ievēro kāda uzņēmuma lapā publicētu informāciju par tā organizēto konkursu, aicinot cilvēkus dalīties ar fotogrāfijām, kā tie sagaida pavasari. Publikācijā aprakstīts, ka, lai piedalītos konkursā, uz publikācijā norādīto e-pasta adresi jānosūta fotogrāfija, dalībnieka vārds un uzvārds, kā arī kontaktinformācija saziņai. Anna ievēro, ka publikācijā nav skaidri norādīts, ka uzņēmums ir personas datu pārzinis. Tāpat Anna uzskata, ka par pašu uzņēmumu, kas aicina iesniegt personas datus, norādīts pārāk maz – ir uzņēmuma nosaukums, bet ne reģistrācijas numurs.Datu regulā nav izsmeļoši uzskaitīts, kāda tieši informācija organizācijai par savu...

Lai veicinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un stimulētu ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, valdība atbalstījusi grozījumus noteikumos par produktivitātes aizdevumiem uzņēmumu inovācijām. Izmaiņu mērķis ir precizēt atbalsta saņemšanas nosacījumus, padarot tos elastīgākus un piemērotākus reālajai tirgus situācijai, īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem komersantiem.Plašākas iespējas investīcijām programmatūrā un lietotās iekārtās Viena no būtiskākajām izmaiņām skars jaunu darba vietu radīšanas izmaksu segšanu. Līdz šim algu izmaksas varēja attiecināt tikai uz darbu ar jaunām iekārtām vai ražošanas līnijām, kas ierobežoja uzņēmumus, kuru projekti saistīti ar nemateriāliem aktīviem, piemēram, programmatūras izstrādi. Turpmāk algu izmaksas būs attiecināmas arī gadījumos, kad ieguldījumi tiek veikti nemateriālajos aktīvos, ja vien tie rada jaunas darba vietas.Tāpat, ņemot vērā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) specifiku, tiek atcelts stingrais nosacījums par tikai jaunu aktīvu iegādi. Mikro, mazajiem un vidējiem komersantiem turpmāk būs atļauts iegādāties arī lietotas ēkas, būves un iekārtas, tādējādi mazinot finansiālo slogu investīciju sākumposmā.Samērīgākas prasības kapitāla atlaides saņemšanai Grozījumi paredz arī mazināt...

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) atgādina, ka 10. martā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 384 “Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21”, kas precizē periodiskās būvju tehniskās apsekošanas kārtību un nosaka gadījumus, kad šāda apsekošana turpmāk vairs nav nepieciešama.Ar grozījumiem būvnormatīvā noteikti konkrēti gadījumi, kad otrās un trešās grupas publiskām ēkām vai daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām periodisko tehnisko apsekošanu var neveikt. Tie ir šādi gadījumi:ēkas daļā pēdējo 10 gadu laikā veikta atjaunošana vai pārbūve un darbi pieņemti ekspluatācijā;būvvalde ir aizliegusi ēkas ekspluatāciju;ēka ir konservēta;ēka faktiski netiek ekspluatēta un atrodas norobežotā teritorijā.Savukārt gadījumos, kad ēka netiek ekspluatēta, bet ir brīvi pieejama vismaz no vienas fasādes puses, apsekošanas laikā būvspeciālistam būs jānovērtē vismaz garāmgājēju drošības riski un nepieciešamība veikt konservācijas pasākumus. Tas palīdzēs savlaicīgi identificēt potenciālus apdraudējumus apkārtējai videi un sabiedrības drošībai, piemēram, konstrukciju atdalīšanās, fasādes elementu krišanas vai citu bīstamu bojājumu riskus, un nodrošināt, ka īpašnieks veic nepieciešamos drošības vai konservācijas pasākumus.Būvnormatīva...

Stājušies spēkā Ministru kabineta 2026. gada 3. marta noteikumi Nr. 108 "Kārtība, kādā īstenojami atbalstāmie pasākumi jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanai". Noteikumu mērķis ir nodrošināt valsts budžeta finansējumu jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanas atbalstāmo pasākumu īstenošanai, radot pozitīvu ekonomisko ietekmi. Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka saskaņā ar likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" Ministrijas budžeta programmā "Valsts atbalsta programmas" prioritārajam pasākumam "Jaunuzņēmumu atbalstam" 2026. gadā ir paredzēts finansējums 400 000 eiro apmērā. Turpmākajos gados nepieciešamības gadījumā tiks veikti arī grozījumi finansējuma apjomā, atbalstāmo pasākumu saturā un to rādītājos, lai atbalsts atbilstu jaunuzņēmumu ekosistēmas vajadzībām. Veicinās jaunuzņēmumu konkurētspējuAtbalstu paredzēts sniegt, lai veicinātu jaunuzņēmumu konkurētspēju un attīstību, atbalstot jaunu jaunuzņēmumu dibināšanu, esošo jaunuzņēmumu attīstību un darba vietu radīšanu, tādējādi veicinot investīciju piesaisti un eksporta palielināšanu, atzīmē EM.Projektu iesniegumus atklātā atlasē vērtēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Projektus vērtēs pēc atbilstības un iesniedzēja kvalitātes kritērijiem, piešķirot punktus par...

Kārtību, kādā tiks piešķirts atbalsts un noteikti sasniedzamie rezultāti organizācijām, kuru darbības veicina jaunuzņēmumu dibināšanu, esošo attīstību, konkurētspēju, investīciju piesaisti un eksporta paplašināšano, turpmāk noteiks Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie Ministru kabineta 2026. gada 3. marta noteikumi Nr. 108 “Kārtība, kādā īstenojami atbalstāmie pasākumi jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanai”, kas stājušies spēkā 10. martā. Noteikumi tapuši saskaņā ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā noteikto – paredzēt atbalstāmos pasākumus jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanai, to izpildes nosacījumus un īstenošanas kārtību, jaunuzņēmumus pārstāvošo organizāciju kvalifikācijas nosacījumus, komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus un atbalstāmo pasākumu īstenošanai pieejamo valsts finansējuma apmēru. 2026. gadā jaunuzņēmumu atbalstam ir paredzēts valsts budžeta finansējums 400 000 EUR apmērā. Atbalsta intensitāte noteikta 100% apmērā, atbalsts līdz 100 tūkst. EUR.“Mūsu mērķis ir veidot Latviju par vietu, kur drosmīgas idejas pārtop globālos uzņēmumos. Jaunuzņēmumi nav tikai atsevišķs ekonomikas segments - tie ir inovāciju, produktivitātes un augstas pievienotās vērtības dzinējspēks. Tie rada labi apmaksātas darba vietas, piesaista ārvalstu investīcijas...

Latvijas Banka informē, ka Latvijā normatīvo aktu prasības kontu atvēršanai ir samērīgas, un aicina fiziskās un juridiskās personas zināt savas tiesības, kā arī vērsties Latvijas Bankā situācijās, kad nepieciešamo finanšu pakalpojumu saņemšana Latvijas kredītiestādēs nav iespējama. Konta atvēršana un finanšu pakalpojumi juridiskajām personāmJuridiskās personas maksājumu konta atvēršana ir kredītiestādes un tās klienta civiltiesisks darījums. Atverot maksājumu kontu, kredītiestādēm jāievēro vairāku normatīvo aktu prasības, tostarp Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma ( NILLTPFN likums) prasības. Kredītiestādēm likumā ir noteikts pienākums noskaidrot, novērtēt, izprast un pārvaldīt savai darbībai un klientiem piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un sankciju apiešanas riskus. Neviens normatīvais akts vai Latvijas Bankas vadlīnijas nenosaka, ka, piemēram, atverot kontu juridiskajai personai, vienmēr jāiegūst dokumenti par visiem klienta sadarbības partneriem. Gluži pretēji, šādu dokumentu pieprasīšana visos gadījumos un nevērtējot riskus, nav uzskatāma par riskos balstītu klientu izpēti. Latvijas Banka ir konstatējusi, ka klientu izpētes laikā kredītiestādēs tiek izmantotas...

Vairākas izmaiņas, kuras ietekmēs finanšu sektoru, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus un citus likuma subjektus noteic Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā, kuri stājās spēkā 6. martā.Zemāks klienta izpētes slieksnis valūtas maiņas darījumosValūtas maiņas darījumos uzņēmumi turpmāk varēs noteikt zemāku klienta izpētes slieksni par līdzšinējiem 1500 eiro, ja tas būs pamatots ar risku novērtējumu.Tas ļaus efektīvāk identificēt situācijas, kad darījumi tiek sadalīti vairākos mazākos maksājumos, lai izvairītos no klienta identifikācijas.Kriptoaktīvu sektora regulējuma pilnveidošanaGrozījumi precizē kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju regulējumu, nostiprinot to pienākumus AML jomā, tostarp prasības attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un atbildīgo personu noteikšanu.Plašāka piekļuve patieso labuma guvēju informācijaiGrozījumi precizē regulējumu patieso labuma guvēju informācijas pieejamībai, nosakot, ka ikvienai personai ir tiesības tieši un nekavējoties saņemt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem no Valsts ieņēmumu dienesta un tiešsaistē­­ – no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra.Šāds regulējums veicina lielāku uzņēmumu caurskatāmību un nodrošina nepieciešamās informācijas pieejamību, tostarp starptautisko un nacionālo...

Lai nodrošinātu Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) pievienošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no 2026. gada 1. aprīļa, valdībā apstiprināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi vairākos ar azartspēļu un izložu nozari saistītos Ministru kabineta (MK) noteikumos, Grozījumi bija nepieciešami, lai normatīvajā regulējumā IAUI kā uzraudzības iestādi aizstātu ar VID un nodrošinātu nepārtrauktu funkciju īstenošanu pēc reorganizācijas.Izmaiņas skar regulējumus, kas nosaka azartspēļu un izložu organizēšanas uzraudzību, licencēšanu, grāmatvedības uzskaiti, ziņojumu iesniegšanas kārtību, datu apmaiņu, interaktīvo azartspēļu un izložu organizēšanas sistēmu darbību, pašatteikušos personu reģistra uzturēšanu, kā arī elektronisko sakaru komersantu noslodzes datu nodošanu.Plānotie grozījumi pēc būtības nemaina nozares regulējuma saturu, prasības azartspēļu un izložu organizētājiem vai sabiedrības tiesību aizsardzības mehānismus, skaidro FM. Grozījumu mērķis ir nodrošināt, ka visas līdzšinējās IAUI funkcijas azartspēļu un izložu jomā no šī gada 1. aprīļa pāriet VID kompetencē.Komersantiem un citām iesaistītajām pusēm tas nozīmēs, ka līdzšinējā saziņa un pienākumu izpilde turpmāk notiks ar VID kā kompetento iestādi.FM skaidro,...

Plānotā publisko iepirkumu reforma Latvijā neparedz atteikties no zaļā iepirkuma principiem, bet gan mainīt pieeju to īstenošanai, skaidro Finanšu ministrija (FM). Ministrijā uzsver, ka arī pēc reformas publiskie iepirkumi būs jāīsteno, ievērojot ilgtspējas principus, taču regulējums paredz pāriet uz elastīgāku sistēmu, kas pasūtītājiem ļautu izvēlēties konkrētajai situācijai piemērotākos vides risinājumus.Vienlaikus FM vērš uzmanību, ka ilgtspējas prasības daudzās jomās jau ir noteiktas Eiropas Savienības līmenī nozaru tiesību aktos, un tās arī turpmāk būs jāievēro, veicot attiecīgos iepirkumus.Reforma paredz arī iespēju veidot kompetences centrus atsevišķās nozarēs, kā arī, ja nepieciešams, noteikt prasības ilgtspējīgu iepirkumu īstenošanai konkrētās jomās, skaidro FM. Papildus tam nozaru ministrijām, ja nepieciešams, būs jāizstrādā vadlīnijas par zaļā iepirkuma prasību piemērošanu.FM ieskatā šāda pieeja ļaus efektīvāk pārskatīt un novērst nepilnības esošo Ministru kabineta noteikumu regulējumā, jo katrā nozarē zaļā publiskā iepirkuma prasības pēc būtības ir atšķirīgas un arī mainīgas. FM norāda, ka ātra un elastīga zaļā publiskā iepirkuma prasību pārskatīšana ir būtisks...

Digitālās prasmes mūsdienās vairs nav nākotnes ambīcija vai papildu priekšrocība – tās ir ikdienas nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas augt, noturēt konkurences latiņu un strādāt efektīvi mainīgā tirgus apstākļos. Daugavpils Universitāte (DU) Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansēta projekta “Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem” ietvaros piedāvā praktiskas uzņēmumu vajadzībām pielāgotas digitālo prasmju bezmaksas apmācības.Projekts radīts ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem apgūt digitālos rīkus, kas ļauj strādāt gudrāk, samazināt izmaksas, uzlabot darba organizāciju un sasniegt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Projekts veidots kā valsts mēroga atbalsta instruments, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas uzņēmējiem visā Latvijā neatkarīgi no to atrašanās vietas, taču Īpašs uzsvars likts uz reģionu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Apmācības notiek attālināti, ļaujot uzņēmējiem tās apvienot ar ikdienas darbu, savukārt finansējums no ES Atveseļošanas fonda nozīmē, ka dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas un tiek nodrošināta kā de minimis atbalsts.Programma paredzēta gan uzņēmumu vadītājiem, gan darbiniekiem, kuri ikdienā strādā ar...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 4. martā atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto grozījumu Muitas likumā, kas paredz vairāku muitas procedūru vienkāršošanu un pilnveidošan, virzīšanu pirmajam lasījumam Saeimā.FM skaidro, ka likumprojekta mērķis ir vērsts uz muitas jomas tiesiskā regulējuma un procesa pilnveidošanu, vienkāršošanu un administratīvā sloga samazināšanu gan komersantiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID).Lai nodrošinātu Pasaules Veselības organizācijas protokolā par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības ierobežošanu minēto saistību izpildi, Muitas likumā būs paredzēts aizliegums izvest tabakas izstrādājumus no brīvās zonas transportlīdzeklī (konteinerā, kravas kastē vai citā transportēšanas vienībā) kopā ar tādām precēm, kuras nav tabakas izstrādājumi.Tāpat FM skaidro, ka ar likumprojektu muitas darbībā piedāvāti jauni risinājumi vai administratīvo slogu mazinoši pasākumi, piemēram, nodrošinot tiesisko skaidrību, tiks noteikts, kurā sistēmā iesniegs personas dokumentus un informāciju. Paredzēts, ka dokumentus un informāciju jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), ja vien tie nav iesniedzami Eiropas Komisijas centrālajās muitas informācijas sistēmās vai Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS).Grozījumi...

Būvniecības nozare Baltijā šobrīd atrodas nozīmīgu pārmaiņu krustpunktā. Strauji augošās būvniecības izmaksas, piegāžu ķēžu izaicinājumi, procentu likmju svārstības un pieprasījuma transformācija liek nozares dalībniekiem pārskatīt attīstības stratēģijas.27. martā tiek rīkota XXVI starptautiskā konference "Nekustamais īpašums un būvniecība Baltijā 2026", pulcējot nozares vadošos ekspertus, attīstītājus, finanšu sektora pārstāvjus, juristus un politikas veidotājus no Latvijas un Baltijas valstīm, lai diskutētu par nekustamā īpašuma tirgus attīstības tendencēm un izaicinājumiem. Konference norisināsies klātienē viesnīcā Hilton Garden Inn Riga Town un būs vērojama arī tiešsaistē YouTube platformā. Konferences darba valoda: latviešu, angļu (ar tulkojumu)Konferences pirmā plenārsēde, kuru vadīs arhitektu biroja Nams valdes priekšsēdētājs Sergejs Ņikiforovs, tiks veltīta globālām tendencēm un ekonomiskajai ietekmei uz tirgu. Ekonomiste un Lietuvas Republikas parlamenta deputāte Jekaterina Rojaka analizēs mega projektu attīstību un to ietekmi uz Baltijas valstīm, savukārt Luminor Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš vērtēs ekonomikas ietekmi uz nozari Latvijā.Eksperti diskusijās pievērsīsies arī praktiskiem tirgus izaicinājumiem:Arnoldas Antanavičius (PROFITUS Lietuva) salīdzinās nekustamā īpašuma...

Lai stiprinātu klientu drošību un sekmētu profesionālu darbību skaistumkopšanas jomā, pakalpojumu sniedzējiem turpmāk būs jānorāda arī kvalifikācija, paredz valdības sēdē 3. martā apstiprinātie Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 8. decembra noteikumos Nr. 693 "Kārtība, kādā skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji paziņo par saimnieciskās darbības uzsākšanu"". Grozījumi ievieš lielāku caurskatāmību skaistumkopšanas jomā, prasot pakalpojumu sniedzējiem, uzsākot darbību, norādīt ne tikai pakalpojuma veidu, bet arī nodarbināto profesionālo kvalifikāciju. Izmaiņas izstrādātas pēc nozares priekšlikumiem, lai stiprinātu klientu drošību un sekmētu profesionālu darbību skaistumkopšanas jomā.Turpmāk skaistumkopšanas vai tetovēšanas pakalpojumu sniedzējiem Veselības inspekcijai būs jāiesniedz informācija arī par nodarbināto personu kvalifikāciju un prasmēm, piemēram, skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā, kosmētiķis, manikīra un pedikīra speciālists, frizieris, mikropigmentācijas speciālists, grimētājs, pirts meistars u.c., savukārt atsevišķi būs jānorāda, ja pakalpojuma sniedzējs prasmi būs apguvis kursos. Izveidotā sistēma nodrošinās vienotu datubāzi, kas ļaus skaidri nošķirt speciālistus ar profesionālo izglītību un nozarē strādājošos pēc kursu apguves. Publiski pieejamais saraksts Veselības inspekcijas...