Nereti, nonākot finansiālās grūtībās, it īpaši valstij nesamaksāto nodokļu parāda dēļ, uzņēmējs pieņem lēmumu pamest līdzšinējo uzņēmumu, tā vietā nodibinot jaunu un sākot biznesu it kā no nulles, taču ar tiem pašiem aktīviem, darbiniekiem un sadarbības partneriem. Ja kādreiz šādu shēmu izdevās veiksmīgi realizēt un negodprātīga komersanta īpašumā skaitījās pat vairāki šādi pamesti „tukši” uzņēmumi, tad patlaban tā rīkoties ir ļoti riskanti. 

Kā Iepirkumu akadēmijas rīkotajā seminārā informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Sarežģīto parādu atgūšanas daļas vadītāja Sanita Sirmā, šāda uzņēmumu pāreja arvien biežāk nonāk VID redzeslokā. Pēdējo gadu laikā normatīvais regulējums nav būtiski mainījies, taču ir mainījusies VID attieksme pret šādiem komersantiem. Tiek aktīvi sekots līdzi uzņēmuma pārejas jautājumiem, īpaši jau uzņēmēju uzvedībai. Pati par sevi uzņēmuma pāreja nav nekas nelikumīgs, ja tā notiek godprātīgi un pārņemošais uzņēmums apzinās, kādas saistības tas no nododošā uzņēmuma pārņem. VID interesēs ir sekot, lai netiktu pamesti uzņēmumi, kuri nav izpildījuši savas saistības, bet, ja to nav spējīgi, pieteikuši maksātnespēju, kā to paredz likums.

Ko saprot ar uzņēmuma pāreju

Uzņēmuma pārejas normatīvais regulējums ir noteikts Komerclikumā. Tā 18. pantā definēts uzņēmums kā organizatoriski saimnieciska vienība. Uzņēmumā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības), ko komersants izmanto komercdarbības veikšanai. 

Savukārt Komerclikuma 20. panta paredz: ja uzņēmums vai tā patstāvīga daļa pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, uzņēmuma ieguvējs atbild par visām uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas saistībām. Tas nozīmē, ja tiek pārņemtas šīs ķermeniskās un bezķermeniskās lietas, kā arī saimnieciskie vērtības, tad pārņēmējs ir par šīm saistībām atbildīgs.

Turklāt uzņēmuma nodevējs un uzņēmuma ieguvējs atbild solidāri par saistībām, kuras radušās pirms uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārejas citas personas īpašumā vai lietošanā un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājies piecu gadu laikā pēc uzņēmuma pārejas. Tāpat uzņēmuma vai tā patstāvīgas daļas pārejas gadījumā uzņēmumā vai tā daļā ietilpstošie prasījumi un citas tiesības pāriet uz uzņēmuma ieguvēju. Likums arī noteic, ka vienošanās, kas ir pretēja šim regulējumam, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

Kā noprotams, normatīvais regulējums paredz uzņēmuma ieguvēja atbildību pār pārņemto uzņēmumu.

Arī Augstākā tiesa ir vērtējusi Komerclikuma 20. pantu un izteikusi savas atziņas. Tā Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017. gada 9. novembra spriedums lietā Nr. C33355814, SKC–340/2017 ir secināts, ka noteikumu par uzņēmumu pāreju mērķis ir novērst situācijas, kurās komercsabiedrība tiek «iztīrīta» no aktīviem, neatstājot kreditoriem cerības saņemt tiem pienākošos samaksu. Tas nozīmē, ka līdz ar uzņēmuma aktīviem – materiālām un nemateriālām vērtībām – uzņēmuma ieguvējam pāriet atbildība par saistībām, lai tādā veidā pasargātu gan kreditorus, gan darbaspēku (darbiniekus) no uzņēmuma pārejas izraisītām negatīvām sekām. 

Augstākā tiesa arī secinājusi, ka kreditors var celt prasību pēc izvēles – vai nu pret uzņēmuma nodevēju (pārdevēju), vai ieguvēju. Ja līgumā būs noteikts, ka par visām saistībām, kas radušās pirms uzņēmuma pārejas, ir atbildīgs pārdevējs, kreditors vienalga būs tiesīgs vērsties ar prasību pret uzņēmuma ieguvēju. Tādējādi uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas ieguvējs var nokļūt situācijā, kad tam ir jāsamaksā pārdevēja parādi un pēc tam jāmēģina tos atgūt. 

Uzņēmuma pārejas izpratnē tātad nav svarīgi, kādi līgumi tiek noslēgti starp uzņēmuma ieguvēju un uzņēmuma nodevēju, jebkurā gadījumā svarīgāks būs Komerclikuma 20. pants, kas nosaka solidāru atbildību.

Ja uzņēmuma pāreju skata VID, nodokļu administrācija vispirms vērtē, vai nodokļu maksātājs godprātīgi pilda savu pienākumu noteiktajā termiņā un pilnā apmērā samaksāt nodokļus un nodevas. Kā noteic likums „Par Valsts ieņēmumu dienestu”, viens no VID galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu Eiropas Savienības (ES) budžetam. Tādējādi, ja nodokļu maksātājs nepilda minēto pienākumu, VID ir noteikts imperatīvs pienākums piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā nesamaksātos nodokļus, nokavējuma naudas, soda naudas un citus valsts noteiktos maksājumus šā likuma 26. pantā paredzētajā kārtībā. 

Uzņēmuma pārejas gadījumā nodokļu parāds, ja tāds ir izveidojies, tiek „pārcelts” uz jauno uzņēmumu – tātad no viena nodokļu maksātāja uz otru. Kā norāda S. Sirmā, VID veiktā parāda pārcelšana, kas pilnībā atkarīga no privāttiesību jomā noregulētajām tiesiskajām attiecībām, nav jauns administratīvais akts, bet iekšējs organizatorisks lēmums. VID administratīvā akta adresātu aizstāj ar tā tiesību pārņēmēju, kā to paredz Administratīvā procesa likuma 33. pants. Tas attiecīgi nenozīmē jauna administratīvā akta izdošanu, bet tiesiskās sekas rada agrāk izdotais administratīvais akts par nodokļu parādu un privāttiesiski apstākļi. 

VID rīcība pēc uzņēmumu pārejas konstatēšanas

VID pēc tā rīcībā esošās informācijas par nodokļu maksātājiem nereti saskata pazīmes, kas varētu liecināt par uzņēmuma pāreju. Kad šīs pazīmes ir konstatētas, nodokļu maksātājam tiek nosūtīta brīdinājuma vēstule, kurā uzskaitīti visi tie fakti, kas varētu nozīmēt, ka notikusi uzņēmuma pāreja. Vienlaikus tiek padziļināti pētīts uzņēmums – pieprasīti komersanta paskaidrojumi un pēc tiem tiek izvērtēts, vai aizdomas ir apstiprinājušās. Savukārt, ja tik tiešām fakti apstiprinās, VID pieņem lēmumu par nokavēto nodokļu piedziņu un attiecīgi uzsāk darbības, kas saistītas ar šo piedziņu. Turklāt pēc lēmuma pieņemšanas tas notiek nekavējoties, tāpēc uzņēmējam, kurš saņēmis brīdinājuma vēstuli, nevajadzētu to ignorēt, bet aktīvi sniegt paskaidrojumus un sadarboties ar nodokļu administrētājiem, uzsvēra S. Sirmā. 

Savukārt jau pēc piedziņas lēmuma pieņemšanas nodokļu maksātājam ir tiesības šo lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pārsūdzēt VID ģenerāldirektoram, kurš atkārtoti izvērtē iepriekš konstatētos faktus. Līdz tam brīdim, kad tiek pieņemts gala lēmums, uzņēmējs var vēl iesniegt papildu paskaidrojumus un norādīt jaunus argumentus, ja tādi šai laikā ir uzradušies. Ja arī VID ģenerāldirektors atzīst, ka ir konstatējama uzņēmuma pāreja, bet nodokļu maksātājs aizvien tam nepiekrīt, tad tālākais ceļš jau viņam ir uz tiesu, kur var rosināt uzsākt tiesvedību pirmajā instancē. Jāņem vērā, ka arī tiesa vērtēs esošos faktus, un jautājumos par uzņēmumu pāreju ir uzkrāta pietiekami plaša tiesu prakse. 

Tā, piemēram, Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētāju sēdes 2020. gada 12. marta lēmumā Nr. 5–14/2–2020, kas ir pieņemts administratīvajā lietā Nr. A420307719, atzīts, ka nodokļa parāda bezstrīda piedziņas gadījumā uzņēmuma pāreja konstatējama administratīvā procesa ietvaros. Minētajā lēmumā norādīts, ka jautājums par uzņēmuma pārejas konstatēšanu ir pakārtots nodokļa parāda piedziņai, kuru VID īsteno bezstrīda kārtībā administratīvā procesa ietvaros.

Arī Senāta 2021. gada 19. maija lēmums lietā Nr. SKA–984/2021 (A420143821) norādīts, ka iepriekš nodibinātas nodokļu saistības piedziņa no cita adresāta (tiesību pārņēmēja), pamatojoties uz Komerclikuma 20. pantu par saistību pāreju uzņēmuma pārejas gadījumā, būtībā rada pamatu Administratīvā procesa likuma 33. pantā regulētajai administratīvā procesa dalībnieka procesuālo tiesību pārņemšanai, kas pats par sevi neliek uzsākt administratīvo procesu no jauna un izdot jaunu administratīvo aktu, bet viena procesa dalībnieka vietā stājas cits. Tas, ka uzņēmumu pāreja kā pamats nodokļu saistību pārņemšanai un līdz ar to arī attiecīgu procesuālo tiesību pārņemšanai var prasīt plašāku apstākļu noskaidrošanu, nemaina tiesisko attiecību būtību, proti, ka tiek tikai noteikta par nodokļu samaksu atbildīgā persona sakarā ar saistību pārņemšanu. Šai lietā Senāts nesaskatīja pamatu vērsties Satversmes tiesā ar pieteikumu par pieteicēja norādīto tiesību normu atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Tas vēlreiz apliecina, ka uzņēmuma pieņēmējs no uzņēmuma nodevēja pārņem arī tiesības vērsties tiesā par nodokļu parāda piedziņas jautājumiem.

Savukārt Latvijas Republikas Satversmes tiesas kolēģijas 2023. gada 27. februāra lēmumā lietā Nr. 12/2023 par atteikšanos ierosināt lietu norādīts, ka valstī esošais regulējums paredz administratīvajām tiesām tiesības to kompetences ietvaros lemt par uzņēmuma pārejas faktu konkrētajā lietā, kā arī neliedz objektīvās izmeklēšanas ietvaros īstenot pieteikuma iesniedzēja norādītās procesuālās garantijas.

Uzņēmuma pārejas pazīmes

Kuras tad ir raksturīgākās uzņēmuma pārejas pazīmes, kas VID ieskatā ir tie „sarkanie karodziņi”, kas liek pievērt uzmanību konkrētajam nodokļu maksātājam? VID pārstāve minēja, ka tas bieži vien ir atkarīgs arī no uzņēmuma darbības veida. Tomēr ir tādas pazīmes, kas raisa nepārprotamas aizdomas – jaunajam uzņēmumam ir ļoti līdzīgs nosaukums ar iepriekšējo uzņēmumu, kas, iespējams, ir tāpēc, lai uzņēmuma klienti nepamanītu, ka bijušā uzņēmuma vietā viņus apkalpo jau no jauna nodibināts uzņēmums.

Ļoti raksturīga pazīme ir arī pārņemošā uzņēmuma atrašanās tajā pašā juridiskajā adresē, tajās pašās telpās, kur darbojās nododošais uzņēmums. Netiek mainītas arī struktūrvienību atrašanās adreses, kā arī identisks vai ļoti līdzīgs ir saimnieciskās darbības veids – ja tā, piemēram, bijusi kafejnīca, tad tajās pašās telpās turpina strādāt sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kuram pat ēdienkarte nav mainījusies.

Gadās, ka jaunajam, pārņemošajam uzņēmumam ir vienas un tās pašas amatpersonas un īpašnieki, vai arī pārņemošā uzņēmuma īpašnieku saista tuvas radniecīgas saites ar nododošo uzņēmumu, piemēram, jauno uzņēmumu nodibinājis iepriekšējā uzņēmuma īpašnieka dēls vai meita. Tāpat ļoti raksturīgi, ka tiek pārņemti ne vien iepriekšējā uzņēmuma aktīvi un manta, bet uz jauno uzņēmumu „pārceļas” arī vairums bijušā uzņēmuma darbinieku.

No ķermeniskajām lietām no viena uzņēmuma uz otru mēdz pāriet iekārtas, izejvielas, biroja mēbeles, nauda, gatavā produkcija u.tml. Savukārt no bezķermeniskām lietām jeb tiesībām tiek pārjaunoti nododošā uzņēmuma līgumi, pārņemtas prasījuma tiesības pret parādniekiem, no vērtspapīriem izrietošās tiesības u.c.

Vēl no uzņēmuma pārejas raksturīgām pazīmēm jāmin vērtīgāko zīmolu pārņemšana no nododamā uzņēmuma. Tāpat grāmatvedības uzskaiti turpina veikt tas pats ārpakalpojuma uzņēmums. Paliek arī daudzi jau aizsāktie darījumi un nemainās galvenie darījumu partneri. Jaunajam uzņēmumam tā darbības aizsākumā neraksturīgi liels darījumu apjoms, naudas plūsmas – arī tas var norādīt, ka, visticamāk, notikusi uzņēmuma pāreja. Tāpat tiek izmantota nododošā uzņēmuma tīmekļvietne, e–komercijai izveidotie internetveikali, pat interneta protokola (IP) adrese, ar kuru jaunais uzņēmums pieslēdzas VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmai, ir viena un tā pati. Nemainīgi paliek un tiek pārņemti arī nododošā uzņēmuma konti sociālajos tīklos. VID seko līdzi arī informācijai, kas tiek izplatīta par uzņēmumu interneta vidē, tāpēc nav grūti pamanīt, ka, piemēram, jaunajam uzņēmumam reklāmās norādītā kontaktinformācija sakrīt ar iepriekšējā uzņēmuma kontaktinformāciju (telefons, e–pasts, sociālo kontu adreses). Visbeidzot – konstatējams, ka arī tā dēvētā zinātība (know–how) kā veikt saimniecisko darbību norāda uz to, ka tirgū nav uzradies jauns spēlētājs, bet gan nomainījusies tikai bijušā uzņēmuma „izkārtne”.

Arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2019. gada 21. maija spriedumā lietā Nr. A420289415, SKA–631/2019, ir atzinis, ka par uzņēmuma pāreju var liecināt ļoti dažādi apstākļi un, balstoties uz to kopumu, ir nepieciešams izvērtēt veiktos darījumus un to norises apstākļus pēc to būtības, nevis formas. [..]. Izvērtējumā var tikt ņemti vērā ļoti daudzveidīgi faktiskie apstākļi.

Savukārt Administratīvās rajona tiesas 2021. gada 5. marta lēmumā lietā Nr. A420278720 minēts, ka katrā konkrētajā gadījumā to apstākļu kopums, kas liecina par uzņēmuma pāreju, var būt atšķirīgs. [..]. Tas, ka kāds no elementiem iztrūkst, nenozīmē, ka uzņēmuma pāreja nav notikusi.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada oktobra (124.) numurā.

• SIA reorganizācija
• Izmaiņas komercsabiedrību reorganizācijas procesā
• Koruptīvas darbības un citi finanšu noziegumi – indikatori, kas par to liecina