Valde sadalījās, un tika nodibināta jauna SIA. 2022. gadā tika izstrādāts reorganizācijas līgums par sadalīšanos. Reorganizācijas līgumā tika atrunāts, ka:

1. iegūstošā sabiedrība palielina pamatkapitālu;
2. no sadalāmās sabiedrības pārņem pamatlīdzekļus (vilcējautomobiļus + piekabes);
3. kā arī sadalāmā sabiedrība iegūstošajai sabiedrībai ieskaita norēķinu kontā peļņu, kas radusies no sadalāmās sabiedrības darījumiem, kurā izmantoti pārņemtie PL.

Jautājumi

1) Kā iegrāmatot iegūstošajai SIA pārņemtos PL? (PL tika novērtēti 228 595,04 + PVN 21% – 48 004,96 = 276 600 EUR). 2) Kā iegrāmatot no sadalāmās SIA saņemto peļņu? 3) Kā iegrāmatot pamatkapitāla palielinājumu? (bija 9000 EUR, palielināja par 35 987 EUR = 44 987 EUR). Pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādīts daļu apmaksas veids — mantisks ieguldījums.

Atbilde

Sabiedrībām, kā arī tajās eksistējošajām sistēmām un procedūrām, kas nodrošina ikdienas darbību un paredz rīcību nestandarta situācijās, vajadzētu būt tādām, lai pēc iespējas vieglāk būtu rīkoties brīžos, kad nepieciešams adaptēties mainīgajai ekonomiskajai situācijai vai izmaiņām, kas ieviestas vadības lēmumu rezultātā. Tas palīdzētu samazināt potenciālos riskus vai nodalīt ieņēmumu plūsmas. Viena no šāda veida izmaiņām, kas varētu rasties sabiedrībā un potenciāli radīt vairākus sarežģījumus saistībā ar jauno kārtību, ir reorganizācija. Lai gan būtībā normatīvie akti paredz vairākus izņēmumus dažādām situācijām attiecībā uz nodokļa piemērošanu reorganizācijas procesā, tomēr ir nepieciešams būt ļoti uzmanīgiem, jo regulējumu vienā normatīvajā aktā neatrast, tas meklējams vairāku normatīvo aktu kopumos.

Jautājumu par reorganizāciju saistībā ar konkrēto situāciju autore iesaka izskatīt pakāpeniski, ņemot vērā visus iespējamos scenārijus, lai paša reorganizācijas procesa laikā nerastos sarežģījumi un katra darbība tiktu veikta, ņemot vērā to, kādu rezultātu tā dos. Jāizvērtē riski un iespējas, kas radīsies reorganizācijas rezultātā, kā arī nepieciešamības gadījumā sabiedrības vadībai jāvērtē, vai tomēr nav nepieciešama pieredzējuša speciālista/konsultanta reorganizācijas jautājumos piesaiste. Speciālists spēs izskatīt situāciju detalizēti un sniegt atbilstošāko risinājumu, ņemot vērā lietas apstākļus. Turklāt būtu nepieciešams arī izskatīt normatīvajos aktos iekļautās definīcijas un saprast, kas tad tieši no visa plašā klāsta atbildīs konkrētajai situācijai. Saistībā ar reorganizāciju nepieciešams ņemt vērā Komerclikumu (turpmāk — KL), Uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk — UIN) likumu un Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk — PVN) likumu un finanšu uzskaiti regulējošos normatīvos aktus un standartus. No grāmatvedības viedokļa varētu rasties vairāki jautājumi un neskaidras situācijas brīžos, kuros parasti veidotos ar nodokli apliekama bāze, kā arī saistībā ar attaisnojuma dokumentiem un uzrādīšanu gan grāmatvedības ierakstos (saistībā arī ar lasītāja iesniegto jautājumu), gan gada pārskatā pirms reorganizācijas procesa uzsākšanas un pēc tā noslēgšanas. Tā kā lasītājs aprakstā nav minējis, kur atrodas jaundibinātā sabiedrība, autore pieņem, ka viss reorganizācijas process notiek Latvijas robežās jeb iekšzemē. 

Reorganizācija ir ilgstošs process, kas iekļauj vairākus soļus, piemēram:

• paziņošana kreditoriem;
• paziņošana sabiedrības darbiniekiem;
• inventarizācija (ne tikai pamatlīdzekļu un krājumu, bet arī pārējo aktīvu un saistību inventarizācija);
• reorganizācijas lēmuma pieņemšana un/vai reorganizācijas līguma noslēgšana;
• paziņošana Valsts ieņēmumu dienestam;
• paziņošana Uzņēmumu reģistram;
• reorganizācijas lēmumu iegrāmatošana;
• procedūru pārskatīšana atbilstoši jaunajai organizatoriskajai struktūrai.

Katrs posms ietver noteiktus nosacījumus, kurus nepieciešams izpildīt, lai netiktu pārkāptas normatīvo aktu prasības. KL 218. pants nosaukts «Lēmuma pieņemšana par svarīgiem jautājumiem» un ietver regulējumu arī par reorganizāciju. 218. panta 1. daļā noteikts, ka lēmums pa reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk par 2/3 sapulcē pārstāvēto balsu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits. Tas nozīmē, ka reorganizācijas lēmumu nevar pieņemt bez šīs kārtības ievērošanas. Ir nepieciešams rīkot sapulci, kā rezultātā tiek pieņemts lēmums. 

Protams, veicot šāda svarīga lēmuma pieņemšanu, un tā kā tas ietekmē visas sabiedrības struktūru, par to nepieciešams paziņot arī Uzņēmumu reģistram. KL 16. pants nosaka, ka ziņas, uz kuru pamata izdarāmi jauni ieraksti komercreģistrā, kā arī likumā noteiktie dokumenti iesniedzami komercreģistra iestādei 14 dienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas, ja KL nav noteikts citādi. Tas nozīmē, ka sabiedrības dalībnieki pieņem lēmumu, kas akceptējams tikai ievērojot balsu skaita proporciju un robežas sasniegšanu (ja tāda noteikta statūtos), un 14 dienu laikā iesniedz par to ziņas Uzņēmumu reģistram. Brīdī, kad iesniedzamas ziņas Uzņēmumu reģistram par reorganizāciju, saskaņā ar KL 218. panta 2. daļā ir nepieciešams pievienot dalībnieku sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos un pilnu statūtu tekstu jaunajā redakcijā, ko paraksta valde un tās personas, kuras parakstījušas attiecīgo dalībnieku sapulces protokolu. Svarīgi pieminēt to, ka paziņojumu par reorganizāciju ir jāiesniedz visām reorganizācijā iesaistītajām pusēm. Reorganizācijas viennozīmīgi vienas no visvairāk ietekmētajām pusēm ir kreditori un darbinieki. Praksē sastapti gadījumi, kuros notikusi reorganizācija, bet kreditori nav pietiekoši informēti un turpina izsūtīt rēķinus uz sabiedrību vai veikt maksājumus uz bankas kontu, kas jau vairāk neeksistē un kuram pat nav piekļuve. Šeit parādās arī apstāklis, ka ir ļoti svarīgi saglabāt pietiekamu informāciju finanšu uzskaitē lai visai reorganizācijas darbībai ir iespējams izsekot, un ir pieejami visi nepieciešamie apliecinājuma dokumenti uzņēmumā. 

KL 338. panta 1.daļa paredz, ka, ja reorganizācijas procesā piedalās divas vai vairākas jau pastāvošas sabiedrības, tās slēdz reorganizācijas līgumu (turpmāk — līgums). Kas attiecas uz līguma sastāvu — KL 338. panta 2. daļa detalizēti apraksta reorganizācijas līgumā iekļaujamo informāciju: reorganizācijas procesā iesaistīto sabiedrību juridiskās adreses, reģistrācijas numurus, tiesisko darījumu nodošanas brīdi, reorganizācijas sekas sabiedrības darbiniekiem u.c. Svarīgi ir arī noslēgtā līguma forma, un tas noteikts šajā pašā pantā — līgums ir slēdzams rakstveidā. Jāņem vērā, ka, neievērojot normatīvajos aktos noteikto līguma formu, līgumam nebūs juridiska spēka.

Pastāv vairāki veidi, kā sabiedrība var realizēt reorganizāciju. Vadībai pieņemot lēmumu par reorganizāciju, ir jāizvēlas piemērotākais veids atbilstoši tam mērķim, kas ir ticis uzstādīts un kuru nepieciešams sasniegt. «Sabiedrības reorganizācija var izpausties dažādos veidos:

1 Valsts ieņēmumu dienests. Uzņēmumu reorganizācija. Pieejams: https://www.vid.gov.lv/lv/uznemumu-reorganizacija, skatīts 14.05.2023.

1. uzņēmumu apvienošana: 1.1. pievienošana; 1.2. saplūšana;
2. uzņēmumu sadalīšana: 2.1. sašķelšana; 2.2. nodalīšanās.»¹

Galvenā atšķirība, kas ļauj iedalīt reorganizāciju kādā konkrētā veidā, ir tā, kāda ir mantas pārejas kārtība, kā arī, cik sabiedrības ir iesaistītas mantas pārejā. Balstoties uz lasītāja iesniegto aprakstu, autore spriež, ka sabiedrības reorganizācijas veidu iespējams noteikt saskaņā ar KL 334. panta 1. daļā minēto plašāko iedalījumu virsgrupās, un situācija atbilst reorganizācijai sadalīšanas ceļā. Arī UIN likums nosaka definīciju sabiedrības sadalīšanai. Saskaņā ar UIN likuma 1. panta 19. daļu situācija varētu atbilst gadījumam, kad sabiedrība (sadalāmā sabiedrība), nebeidzot pastāvēt, nodod vienu vai vairākus savas saimnieciskās darbības veidus vienai vai vairākām pastāvošām sabiedrībām vai sabiedrībām, kuras tā izveido (iegūstošās sabiedrības), apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un — atkarībā no apstākļiem — pret atzīstamu atlīdzību naudā. 

2 Žurnāls Bilances Juridiskie Padomi. Ludiņš U. Tiesību un saistību jeb neto aktīvu nodošana reorganizācijas ietvaros. Pieejams: https://www.plz.lv/tiesibu-un-saistibu-jeb-neto-aktivu-nodosana-reorganizacijas-ietvaros, skatīts 14.05.2023.

KL 336. panta 1. daļa nosaka, ka sadalīšana ir process, kurā sabiedrība (sadalāmā sabiedrība) nodod savu mantu vienai sabiedrībai vai vairākām citām sabiedrībām (iegūstošās sabiedrības) sašķelšanas vai nodalīšanas ceļā. KL 336. panta 2. daļa nosaka, ka sašķelšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība nodod visu savu mantu divām vai vairākām iegūstošajām sabiedrībām un beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa. No lasītāja apraksta saprotams, ka sabiedrība, kas nodod mantu iegūstošajai sabiedrībai savu pastāvēšanu neizbeidz, tādēļ pie sašķelšanas apakšgrupas pieskaitāma nebūtu. Turklāt mantas nodošana nenotiek uzreiz divām sabiedrībām, kas arī liecina par to, ka situācija neatbilst šādam reorganizācijas veidam. «Ar KL 336. panta minēto jēdzienu manta būtu nepieciešams saprast sadalāmās sabiedrības tiesības un saistības, kas būtībā apzīmē neto aktīvus.»² Pamatkapitāls turpretī nepaiet zem saistību definīcijas, kas attiecīgi liecinātu par to, ka tas būtu izslēdzams no šī aprēķina. 

KL 336. panta 4. daļa nosaka, ka nodalīšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība nodod daļu savas mantas vienai iegūstošajai sabiedrībai vai vairākām šādām sabiedrībām. Nodalīšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība turpina pastāvēt. KL 336. panta 6. daļa nosaka, ka iegūstošā sabiedrība var būt jau esoša vai jaundibināma sabiedrība. Analizējot lasītāja iesūtīto situāciju, izpildās vairāki nodalīšanas veida priekšnosacījumi:

• sadalāmā sabiedrība nodod daļu no savas mantas — pamat≠līdzekļus;
• manta tiek nodota vienai iegūstošajai sabiedrībai;
• iegūstošā sabiedrība ir jaundibināta sabiedrība.

Vēl viena no būtiskām lietām, kuru būtu nepieciešams pieminēt, ir KL 336. panta 5. daļā minētais — nodalīšanas gadījumā visi sadalāmās sabiedrības dalībnieki vai daļa no viņiem kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem vai par vienīgo iegūstošās sabiedrības dalībnieku kļūst sadalāmā sabiedrība saskaņā ar lēmumu par sabiedrības nodalīšanu. Nav iespējama situācija, kurā nodalāmā sabiedrība pastāvētu bez dalībniekiem, kuri ieņēmuši šādu pozīciju sabiedrībā, no kuras ir veikta nodalīšanās. Piemēram, ir iespējama situācija, kurā:

• daļa no dalībniekiem kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem;
• visiem dalībniekiem pieder daļas iegūstošajā sabiedrībā;
• iegūstošās sabiedrības dalībnieks ir juridiskā persona, no kuras veikta nodalīšanās.

Iepriekšējos paragrāfos iespējams redzēt to, ka sadalīšanas definīcijas, salīdzinot KL un UIN likumu, atšķiras. UIN likumā sadalīšana ir definēta kā tāda, kuras ietvaros notiek saimniecisko darbības veidu nodošana. Lasītāja uzdotajā jautājumā šādi apstākļi tieši nav nosaukti, kā arī nav minēts tas, vai reorganizācijas līgumā pastāv vēl citu aktīvu un saistību nodošana vai arī ar aktīviem saistīto saistību nodošana, kas rezultētos pilnīga saimnieciskās darbības veida nodošanā, tādēļ nav iespējams pateikt, vai notiek pilnīga patstāvīga ekonomiskās darbības veida nodošana. Kā arī būtiski saprast, vai aktīviem ir veikts novērtējums jeb par kādu vērtību tie tiks nodoti jaundibinātajai sabiedrībai. 

UIN likumā sadalīšanas definīcijā tiek minēts, ka saimniecisko darbības veidu nodošana notiek vienai vai vairākām sabiedrībām, KL ir skaidri noteikts, ka sadalīšana ir tikai tādos gadījumos, kad nodošana notiek tikai vienai sabiedrībai. UIN likums nosaka arī to, ka tiek nodoti saimnieciskās darbības veids vai veidi apmaiņā pret izlaistajām akcijām vai to nodošanu sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un — atkarībā no apstākļiem — pret atzīstamu atlīdzību naudā. Turpretī KL noteikts, ka tiek nodota manta nevis saimnieciskā darbībā, kā arī apmaiņa pret akcijām netiek minēta, līdz ar to UIN un KL likuma definīcijas sadalīšanai reorganizācijas ietvaros atšķiras un apzīmē atšķirīgas situācijas. 

Lasītājs uzdotajā jautājumā nav norādījis pilnīgi visus apstākļus un faktus, kas var ietekmēt lēmuma pieņemšanu attiecībā uz konkrētu grāmatojumu veikšanu, piemēram, pirms un pēc reorganizācijas procesa tiesiskās attiecības starp sabiedrībām, vai tās ir, vai nav saistītas personas, vai tām ir kopīgs dalībnieks vai nav, to, vai pastāv valdošās un atkarīgās sabiedrības attiecības, kontekstu, kādā peļņa tiek nodota, vai ir nodots atsevišķs saimnieciskās darbības veids pašā sadalīšanās procesā, kā arī pamatkapitāla dalībniekus un to proporcijas. Tādēļ autore sniedz savu viedokli, ņemot vērā norādītos faktus, bet attiecībā uz citiem apstākļiem izsaka savus pieņēmumus, t.sk., šajā rakstā netiek apskatītas iespējamās UIN un PVN nodokļu sekas, kas varētu rasties saistībā ar tikai aktīvu nodošanu reorganizācijas rezultātā. Autore pieņem, ka iegūstošā sabiedrība ir ar nododošo sabiedrību nesaistīta persona.

Lasītājs norādījis, ka reorganizācijas līgumā ir minēts, ka iegūstošā SIA pārņem savā rīcībā pamatlīdzekļus. Jautājums uzdots no iegūstošās sabiedrības skatu punkta. UIN likuma 18. panta 1. daļa nosaka, ka taksācijas periodā, kurā pabeigta reorganizācija, ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauj pārvesto aktīvu tirgus vērtību to atsavināšanas brīdī, no kuras atņemta uz šiem aktīviem attiecināmo saistību vērtība, izņemot uzkrātās saistības, kas attiecināmas uz nākotnes izdevumiem un reorganizācijas procesā kopā ar aktīviem ir nodotas iegūstošajam uzņēmumam. Šeit varētu rasties jautājums, vai pārvestos aktīvus nav nepieciešams iekļaut ar nodokli apliekamajā bāzē? Tomēr, lasot likuma turpinājumu, ir minēts ierobežojums attiecībā uz sadalīšanās procesā pārvestajiem aktīviem. UIN likuma 18. panta 1.¹ daļa nosaka, ka šā panta pirmā daļa nav attiecināma uz reorganizācijas procesā — saimnieciskās darbības veida vai veidu nodošanas procesā, apvienošanas vai sadalīšanas procesā — pārvestajiem aktīviem, ja šos aktīvus saimnieciskās darbības veikšanai Latvijā turpina lietot cits uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs. Tomēr šajā situācijā, kuru aprakstījis lasītājs, rodas vairāki jautājumi, kuri liecina par to, ka aprakstītā situācija neatbilst UIN likuma aprakstītajai reorganizācijas procesa sadalīšanās definīcijai, bet gan tikai aktīvu nodošanai, uz kuru iepriekšminētais atvieglojums neattiecas. 

Tātad, ņemot vērā to, ka iegūstošā sabiedrība pieņem pamatlīdzekļus, nepieciešams palielināt pamatlīdzekļu atlikumu par summu, par kādu nodoti pamatlīdzekļi. Mulsinošākais droši vien ir pretējās puses konta izvēle. Klasiski pretējā kredīta pusē atrastos norēķins ar kreditoru. Tā kā no peļņas vai zaudējumu aprēķina (turpmāk — PZA) puses skatu punkta nodotie pamatlīdzekļi ir ieņēmumi, ieteiktu izveidot kontu «Ieņēmumi no saņemtām un nodotām vērtībām reorganizācijas rezultātā», kas varētu būt smalkāks iedalījums virsgrupas kontam «Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi». Konkrētā pamatlīdzekļu nodošana nerada ne saistības, ne pienākumus kādai citai trešajai pusei, tādēļ kredītā autore iesaka iegrāmatot PZA kontu:

1) ar pieņemšanas — nodošanas aktu tiek nodoti pamatlīdzekļi:

D 1230 Pamatlīdzekļi
K 8310 Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi

D 1230 228 595,04 EUR
K 8310 228 595,04 EUR

Pie pamatlīdzekļu pārņemšanas būtiski pieminēt, ka nepieciešams arī pārņemto aktīvu jeb pamatlīdzekļu uzskaitījums, kas iekļautu precīzu sarakstu, kas tiek pārņemts un par kādu vērtību. Vērtību iespējams noskaidrot un pamatot, veicot aktīvu vērtējumu. Pamatlīdzekļu novērtēšanas kārtība aprakstīta Ministru kabineta noteikumos Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» 5.3. apakšnodaļā. To pašu noteikumu 39. punktā paskaidrots, ka novērtējums ir ticams, ja sabiedrība grāmatvedības aplēses sagatavošanā pamatojas uz pēdējo pieejamo informāciju un izmanto pierādījumus, grāmatvedību un gada pārskatu sagatavošanu reglamentējošajos, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktos novērtēšanas modeļus un metodes vai — normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos — neatkarīgu ekspertu vērtējumu.

PVN likuma 145. pants nosaka nodokļa piemērošanu komersanta (uzņēmuma) dalībnieku maiņas, reorganizācijas vai likvidācijas gadījumos. Šī panta 5. daļā minēts, ka, ja komercsabiedrību, kas ir reģistrēts nodokļa maksātājs, reorganizē sadalīšanas ceļā un izveido jaunu komercsabiedrību (uzņēmumu), ko 30 dienu laikā pēc reģistrācijas komercreģistrā reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, nodokli par nodalīto mantu un ar to nodotām saistībām neaprēķina. Šeit atkal būtu svarīgs beidzamais apraksts par to, ka nodoklis netiek piemērots par «nodalīto mantu un ar to nodotām saistībām», kas aprakstītu saimnieciskās darbības veida nodalīšanu, kas uz lasītāja minēto situāciju neattiecas, jo saistības aprakstā pieminētas netiek.

2) Tam, lai precīzi noteiktu, kā iegrāmatot nodoto iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu, būtu ļoti svarīgi zināt, kas ir dalībnieki jaundibinātajai sabiedrībai, vai puses ir saistītas personas pēc reorganizācijas procesa vai nē. No iegūstošās sabiedrības puses šis darījums būtu iegrāmatojams:

D 2620 Nauda
K 8310 Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi

3) Savā pēdējā jautājuma punktā lasītājs prasa, kā iegrāmatot pamatkapitāla palielinājumu ar mantisku ieguldījumu. Svarīgi ir arī tas, kas īsti ir mantiskais ieguldījums, jo tie var būt pamatlīdzekļi, nekustamais īpašums, nemateriālā vērtība, kā arī tas, kāda ir mantiskā ieguldījuma daļu proporcija pamatkapitālā. KL 153. pants nosaka, ka par mantiskā ieguldījuma priekšmetu var būt naudas izteiksmē novērtējama ķermeniska vai bezķermeniska lieta, kuru var izmantot sabiedrības komercdarbībā, izņemot lietas, uz kurām saskaņā ar likumu nevar vērst piedziņu. Svarīgi ir tas, lai mantiskajam ieguldījumam būtu veikts novērtējums, turklāt vērtētājiem (ja mantiskais ieguldījums pārsniedz 5700 EUR) ir jāatbilst noteiktai kārtībai, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 598 «Noteikumi par kārtību, kādā ved mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstu, un vērtētājiem izvirzāmām prasībām».

Attiecīgi mantiskais ieguldījums (pēc tā veida) tiks iegrāmatots aktīva pusē, bet pasīva pusē tiks palielināts pamatkapitāls: 

D 12xx Mantiskais ieguldījums
K 8110 Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi

D 8210 Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas
K 3110 Pamatkapitāls

D 12xx 35 987 EUR
K 8110 35 987 EUR

D 8210 35 987 EUR
K 3110 35 987 EUR

Situācijai svarīgs faktors, protams, būtu arī tas, cik lielu apmēru no pamatkapitāla veido mantiskais ieguldījums. No nododošās sabiedrības puses izsniegtais mantiskais ieguldījums (ja pastāv, piemēram, viens dalībnieks, kas veicis mantisko ieguldījumu) būtu iegrāmatojams, kā ieguldījums sabiedrībā, protams, attiecīgi nodefinējot kādā sabiedrībā ieguldījums veikts (vienkāršs ieguldījums — līdz 20%, asociēta sabiedrība — no 20% līdz 50%, radniecīga sabiedrība — virs 50%). Iepriekš visos gadījumos pieņēmām, ka sabiedrība ar jaundibināto sabiedrību nav saistīta persona. Gadījumā, ja ieguldījums ir asociētā vai radniecīgā sabiedrībā — situācija mainās, un to nepieciešams apskatīt no citu skatupunkta.

Vēl viena no pieejām ļauj peļņas vai zaudējumu kontu vietā norādīt posteni Pārējās rezerves. Jāpiebilst gan, ka rezerves aprēķinā tiek izmantota starpība starp mantas neto vērtību un pašu kapitālu, kas šajā gadījumā īsti nerodas, jo saistības, kuras tiktu nodotas un varētu tikt izmantotas neto aktīvu aprēķinā, pieminētas netiek. Vairākos publiski pieejamos reorganizācijas līgumos kārtība, kādā tiks veikta starpības uzskaite, ir atrunāta pašā līgumā, piemēram, kādas sabiedrības 2017. gada publiski pieejamā reorganizācijas (sadalīšanās) līgumā noteikts, ka starpību starp mantas neto vērtību un iegūstošās sabiedrības pašu kapitālu iegūstošā sabiedrība uzskaita kā rezervi.

Autore iesaka visus reorganizācijas ceļā veiktos darījumus tomēr atzīmēt īpaši izveidotos reorganizācijas kontos, vai arī grāmatvedības programmā izmantot atsevišķas dimensijas, kas ļautu vieglāk atšķirt visas ar reorganizācijas procesu saistītās darbības, lai pēc tam vieglāk būtu izsekot vēsturiskās darbības, kas veiktas reorganizācijas procesā, lai tās ātri būtu iespējams nošķirt, atpazīt un novērtēt. Svarīgi atcerēties arī to, ka finanšu uzskaitē nepieciešams saglabāt (vislabāk — atsevišķi nodalīt) visus ar reorganizāciju saistītos apliecinājuma dokumentus. Jāatceras, ka iegūstošajai sabiedrībai, kā arī sabiedrībai, no kuras ir veikts mantiskais ieguldījums, ir nepieciešams uzrādīt papildu informāciju gada pārskatā par pašu reorganizāciju, lai sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu. Parasti tā ir papildu piezīme, kurā uzrādīta reorganizācijas rezultātā visa pievienojamās sabiedrības manta, bilance pirms un pēc reorganizācijas, kā arī aprakstīta pati reorganizācija.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada jūnija (498.) numurā.