0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSKOMERCTIESĪBASUzņēmumu reģistrs ceļā uz digitālo transformāciju

Uzņēmumu reģistrs ceļā uz digitālo transformāciju

(0)

Uzņēmumu reģistrs izvirzījis stratēģisko mērķi nodrošināt pilnīgu iestādes digitālo transformāciju iekšzemes un starptautisko e-pakalpojumu, attālinātu konsultāciju un attālināta darba jomā. Lai pārrunātu, kā mainīsies iestādes pakalpojumi un kas uzņēmējus gaida turpmāk, kā arī ko noteic jaunākie grozījumi šo jomu regulējošajos likumos, žurnāls BILANCES JURIDISKIE PADOMI augusta numurā uz sarunu aicināja Gunu Paideri, Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāri. Publicējam ieskatu intervijā.

Guna Paidere, Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Foto: Aivars Siliņš

Kā Covid-19 izraisītās pandēmijas laiks ietekmējis Uzņēmumu reģistra darbu un arī iedzīvotāju vēlmi iesaistīties komercdarbībā? Vai nav būtiski samazinājies pieprasījums pēc iestādes sniegtajiem pakalpojumiem?

2020. gada martā, ievērojot valstī noteikto ārkārtējo situāciju, Uzņēmumu reģistrs pārtrauca klientu apkalpošanu klātienē epidemioloģiskās drošības dēļ un informācijas reģistrēšanas un informācijas izsniegšanas pakalpojumus sākām nodrošināt tikai attālināti – elektroniski un pa pastu. Līdz ar to zuda nepieciešamība uzturēt Uzņēmumu reģistra pakalpojumu nodrošināšanas vietas visā valstī kā atsevišķas struktūrvienības, tāpēc notika iestādes reorganizācija. Jau 2020. gada beigās iestādes nodarbinātie strādāja attālināti, apkalpojot visu Latviju, bet ģeogrāfiski turpinot atrasties agrākajās vietās.

Jāatgādina, ka līdz 2020. gadam reģistrā uzkrātā informācija bija bez maksas pieejama tikai valsts iestādēm, taču nu reģistrs ir atvēris visus tā uzturētos 14 reģistrus brīvpieejā tiešsaistē ikvienam interesentam.

Savukārt iedzīvotāju pieprasījums pēc mūsu sniegtajiem pakalpojumiem šai laikā bijis viļņveidīgs. Pagājušā gada martā, kad valdības noteikto ierobežojumu dēļ mainījās ierastā dzīve, komersantu aktivitāte noplaka, bet pēc laika tā atkal atgriezās. Jāņem vērā, ka atsevišķās jomās tā aizvien ir zema, piemēram, maksātnespējas pieteikumu iesniegšanā, jo ar izmaiņām noteikumos uz laiku tika pasludināts moratorijs kreditoru pieteikumiem, tikai uzņēmējs pats varēja iesniegt pieteikumu par sava uzņēmuma maksātnespēju.

Savukārt nodokļu reforma varētu pat veicināt juridisko personu skaita pieaugumu, jo, mainoties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju statusam, daudzi šī nodokļa maksātāji varbūt vēlēsies reģistrēties kā individuālie komersanti vai turpināt darboties kā vispārējā nodokļu režīmā strādājošas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA). Patlaban ir pārejas periods, un grūti prognozēt, ko turpmāk izlems mikrouzņēmumu īpašnieki.

Saeima 6. jūlijā otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Komerclikumā un grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kas stājās spēkā 1. augustā. Kāpēc bija nepieciešamas regulējuma izmaiņas?

Šie grozījumi nodrošina Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību, lai nacionālais regulējums atbilstu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvai (ES) 2019/1151, ar ko groza direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz digitālo rīku un procesu izmantošanu sabiedrību tiesībās (turpmāk – direktīva 2019/1151).

Eiropas Savienībā (ES) tas ir liels notikums, jo visiem komercreģistriem turpmāk ir jānodrošina attālināta reģistrācija, proti, nedrīkst vairs pieprasīt, lai klienti ierastos klātienē.

Latvijas un ārvalstu klientiem tas nebūs nekāds jaunums, jo jau iepriekš bijām ieviesuši iespēju iesniegt dokumentus Uzņēmumu reģistrā attālināti, taču vairāku ES valstu komercreģistriem tā ir ļoti būtiska izmaiņa, kas nozīmē, ka arī mūsu uzņēmēji varēs izmantot citu valstu reģistru pakalpojumus, neierodoties tajos klātienē.

Latvijā lielākais jaunums, ko šie grozījumi maina ir komercreģistra ierakstu un dokumentu izsludināšanas kārtība, paredzot, ka komercreģistra ieraksti un dokumenti no 2021. gada 1. augusta tiek oficiāli izsludināti Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē.

Vai šādas izmaiņas saistāmas ar Covid-19 pandēmijas apkarošanu – ierobežoto pakalpojumu sniegšanu klātienē?

Nē, direktīva 2019/1151 jau pieņemta pirms pandēmijas sākuma – 2019. gadā. Eiropas Padome jau 2015. gadā mudināja Eiropas Komisiju pievērsties kapitālsabiedrību tiešsaistes reģistrācijai, izmantojot digitālā vienotā tirgus tiesību aktu kopumu. Līdz direktīvas 2019/1151 pieņemšanai uzņēmējdarbības tiesības ietvēra tikai dažus digitalizācijas elementus, piemēram, dalībvalstu pienākumu tiešsaistē darīt pieejamu informāciju par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kas reģistrētas centrālajos, komercreģistros vai uzņēmumu reģistros. Tomēr šīs prasības bija ierobežotas, kas valstu līmenī noveda pie ļoti atšķirīgas īstenošanas. Dažas dalībvalstis pieļāva tikai klātienes procedūru sabiedrību reģistrācijai un izmaiņu iesniegšanai. Savukārt citas pieļāva gan klātienes, gan tiešsaistes procedūru vai tikai tiešsaisti.

Ieviešot direktīvas 2019/1151 prasības nacionālajā regulējumā, attiecīgi arī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs kļūs par starptautisku pakalpojumu sniedzēju, kas nozīmē, ka mums ir jānodrošina arī informācija svešvalodā. Gatavosim dokumentu veidnes latviešu un angļu valodā, lai ārvalstnieki varētu saprast un patstāvīgi iesniegt dokumentus Uzņēmumu reģistrā. Lielākais solis ceļā uz pakalpojumu digitalizāciju būs arī e-pakalpojumu pārveide, lai tiešsaistē varētu aizpildīt dokumentus angļu valodā. Esam aizsākuši lielu digitalizācijas projektu, līdz ar to gan mūsu klientiem, gan ārvalstu klientiem jārēķinās ar izmaiņām e-pakalpojumu saņemšanā. Digitalizācijas projekts noslēgsies 2023. gada 1. jūlijā, un līdz tam, pārejas periodā, būs pieejamas galvenokārt lejupielādējamas dokumentu veidnes divās valodās.

Vēl būtiska izmaiņa, ko ievieš likumu grozījumi, saistās ar komercreģistra ierakstu izsludināšanu. Lai ieraksti oficiāli stātos spēkā arī attiecībā uz trešajām personām, tie ir oficiāli jāizsludina. Vēsturiski šāda izsludināšana līdz šim notikusi Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis. Direktīva 2019/1151 noteic, ka datu pirmavots ir Uzņēmumu reģistrs, kur turpmāk jāatrodas šai uzticamajai informācijai. Tās ir būtiskas pārmaiņas, jo līdz 2021. gada 31. jūlijam veiktie juridiski saistoši ieraksti paliks Latvijas Vēstnesī, bet no 1. augusta šādi ieraksti būs lasāmi vienīgi reģistra informācijas tīmekļa vietnē. Tie vairs netiks dublēti Latvijas Vēstnesī. Šīs izmaiņas noteikti jāņem vērā juridisko pakalpojumu sniedzējiem. Mazāk tās ietekmēs uzņēmējus, jo arī līdz šim Uzņēmumu reģistrs bija tas, kurš rūpējās par saistošās informācijas oficiālu izsludināšanu.

Bez ierakstiem Komercreģistrā par uzņēmumu dibināšanu vai izmaiņu veikšanu esošajos uzņēmumos pastāv vēl vairāki oficiālo paziņojumu veidi, piemēram, paziņojumi kreditoriem pie uzņēmumu likvidācijas vai reorganizācijas. Šos paziņojumus līdz 2023. gada vidum turpinās publicēt Latvijas Vēstnesis. Taču arī tas būtiski neietekmēs uzņēmējus, jo līdz šim šādi paziņojumi tika izvietoti vai nu ar Uzņēmuma reģistra starpniecību, vai uzņēmēji paši maksāja par paziņojumu izvietošanu.

Atsevišķs jautājumu loks, kas mainās līdz ar likumu grozījumiem, attiecas uz vēl šaurāku mūsu klientu loku – ārvalstu komersantu filiālēm. ES līmenī uzņēmumu reģistri arvien vairāk sāk apmainīties ar datiem un informāciju, jo 2017. gada jūnijā sāka darboties dalībvalstu centrālo reģistru, komercreģistru un sabiedrību reģistru savstarpējā savienojamības sistēma. Tā atviegloja pārrobežu piekļuvi informācijai par komercsabiedrībām dalībvalstīs un ļāva dalībvalstu reģistriem savstarpēji elektroniski sazināties saistībā ar konkrētām pārrobežu darbībām, kas skar sabiedrības.

Kopš direktīvas 2019/1151 prasību ieviešanas šīs platformas darbība tiek paplašināta. ES uzņēmumiem tas nozīmē to, ka ārvalstu filiālēm Latvijā nebūs jāsniedz mums tik plaša informācija, mēs to saņemsim no ārvalstu reģistra, piemēram, ja notikušas izmaiņas mātes uzņēmuma pārvaldībā un tamlīdzīgi.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Uzņēmumu reģistrs izvirzījis stratēģisko mērķi nodrošināt pilnīgu iestādes digitālo transformāciju iekšzemes un starptautisko e-pakalpojumu, attālinātu konsultāciju un attālināta darba jomā. Lai pārrunātu, kā mainīsies iestādes pakalpojumi un kas uzņēmējus gaida turpmāk, kā arī ko noteic jaunākie grozījumi šo jomu regulējošajos likumos, žurnāls BILANCES JURIDISKIE PADOMI augusta numurā uz sarunu aicināja Gunu Paideri, Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāri. Publicējam ieskatu intervijā.
Guna Paidere, Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Foto: Aivars Siliņš

Kā Covid-19 izraisītās pandēmijas laiks ietekmējis Uzņēmumu reģistra darbu un arī iedzīvotāju vēlmi iesaistīties komercdarbībā? Vai nav būtiski samazinājies pieprasījums pēc iestādes sniegtajiem pakalpojumiem?

2020. gada martā, ievērojot valstī noteikto ārkārtējo situāciju, Uzņēmumu reģistrs pārtrauca klientu apkalpošanu klātienē epidemioloģiskās drošības dēļ un informācijas reģistrēšanas un informācijas izsniegšanas pakalpojumus sākām nodrošināt tikai attālināti - elektroniski un pa pastu. Līdz ar to zuda nepieciešamība uzturēt Uzņēmumu reģistra pakalpojumu nodrošināšanas vietas visā valstī kā atsevišķas struktūrvienības, tāpēc notika iestādes reorganizācija. Jau 2020. gada beigās iestādes nodarbinātie strādāja attālināti, apkalpojot visu Latviju, bet ģeogrāfiski turpinot atrasties agrākajās vietās.

Jāatgādina, ka līdz 2020. gadam reģistrā uzkrātā informācija bija bez maksas pieejama tikai valsts iestādēm, taču nu reģistrs ir atvēris visus tā uzturētos 14 reģistrus brīvpieejā tiešsaistē ikvienam interesentam.

Savukārt iedzīvotāju pieprasījums pēc mūsu sniegtajiem pakalpojumiem šai laikā bijis viļņveidīgs. Pagājušā gada martā, kad valdības noteikto ierobežojumu dēļ mainījās ierastā dzīve, komersantu aktivitāte noplaka, bet pēc laika tā atkal atgriezās. Jāņem vērā, ka atsevišķās jomās tā aizvien ir zema, piemēram, maksātnespējas pieteikumu iesniegšanā, jo ar izmaiņām noteikumos uz laiku tika pasludināts moratorijs kreditoru pieteikumiem, tikai uzņēmējs pats varēja iesniegt pieteikumu par sava uzņēmuma maksātnespēju.

Savukārt nodokļu reforma varētu pat veicināt juridisko personu skaita pieaugumu, jo, mainoties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju statusam, daudzi šī nodokļa maksātāji varbūt vēlēsies reģistrēties kā individuālie komersanti vai turpināt darboties kā vispārējā nodokļu režīmā strādājošas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA). Patlaban ir pārejas periods, un grūti prognozēt, ko turpmāk izlems mikrouzņēmumu īpašnieki.

Saeima 6. jūlijā otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Komerclikumā un grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kas stājās spēkā 1. augustā. Kāpēc bija nepieciešamas regulējuma izmaiņas?

Šie grozījumi nodrošina Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību, lai nacionālais regulējums atbilstu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvai (ES) 2019/1151, ar ko groza direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz digitālo rīku un procesu izmantošanu sabiedrību tiesībās (turpmāk – direktīva 2019/1151).

Eiropas Savienībā (ES) tas ir liels notikums, jo visiem komercreģistriem turpmāk ir jānodrošina attālināta reģistrācija, proti, nedrīkst vairs pieprasīt, lai klienti ierastos klātienē.

Latvijas un ārvalstu klientiem tas nebūs nekāds jaunums, jo jau iepriekš bijām ieviesuši iespēju iesniegt dokumentus Uzņēmumu reģistrā attālināti, taču vairāku ES valstu komercreģistriem tā ir ļoti būtiska izmaiņa, kas nozīmē, ka arī mūsu uzņēmēji varēs izmantot citu valstu reģistru pakalpojumus, neierodoties tajos klātienē.

Latvijā lielākais jaunums, ko šie grozījumi maina ir komercreģistra ierakstu un dokumentu izsludināšanas kārtība, paredzot, ka komercreģistra ieraksti un dokumenti no 2021. gada 1. augusta tiek oficiāli izsludināti Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē.

Vai šādas izmaiņas saistāmas ar Covid-19 pandēmijas apkarošanu – ierobežoto pakalpojumu sniegšanu klātienē?

Nē, direktīva 2019/1151 jau pieņemta pirms pandēmijas sākuma - 2019. gadā. Eiropas Padome jau 2015. gadā mudināja Eiropas Komisiju pievērsties kapitālsabiedrību tiešsaistes reģistrācijai, izmantojot digitālā vienotā tirgus tiesību aktu kopumu. Līdz direktīvas 2019/1151 pieņemšanai uzņēmējdarbības tiesības ietvēra tikai dažus digitalizācijas elementus, piemēram, dalībvalstu pienākumu tiešsaistē darīt pieejamu informāciju par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kas reģistrētas centrālajos, komercreģistros vai uzņēmumu reģistros. Tomēr šīs prasības bija ierobežotas, kas valstu līmenī noveda pie ļoti atšķirīgas īstenošanas. Dažas dalībvalstis pieļāva tikai klātienes procedūru sabiedrību reģistrācijai un izmaiņu iesniegšanai. Savukārt citas pieļāva gan klātienes, gan tiešsaistes procedūru vai tikai tiešsaisti.

Ieviešot direktīvas 2019/1151 prasības nacionālajā regulējumā, attiecīgi arī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs kļūs par starptautisku pakalpojumu sniedzēju, kas nozīmē, ka mums ir jānodrošina arī informācija svešvalodā. Gatavosim dokumentu veidnes latviešu un angļu valodā, lai ārvalstnieki varētu saprast un patstāvīgi iesniegt dokumentus Uzņēmumu reģistrā. Lielākais solis ceļā uz pakalpojumu digitalizāciju būs arī e-pakalpojumu pārveide, lai tiešsaistē varētu aizpildīt dokumentus angļu valodā. Esam aizsākuši lielu digitalizācijas projektu, līdz ar to gan mūsu klientiem, gan ārvalstu klientiem jārēķinās ar izmaiņām e-pakalpojumu saņemšanā. Digitalizācijas projekts noslēgsies 2023. gada 1. jūlijā, un līdz tam, pārejas periodā, būs pieejamas galvenokārt lejupielādējamas dokumentu veidnes divās valodās.

Vēl būtiska izmaiņa, ko ievieš likumu grozījumi, saistās ar komercreģistra ierakstu izsludināšanu. Lai ieraksti oficiāli stātos spēkā arī attiecībā uz trešajām personām, tie ir oficiāli jāizsludina. Vēsturiski šāda izsludināšana līdz šim notikusi Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis. Direktīva 2019/1151 noteic, ka datu pirmavots ir Uzņēmumu reģistrs, kur turpmāk jāatrodas šai uzticamajai informācijai. Tās ir būtiskas pārmaiņas, jo līdz 2021. gada 31. jūlijam veiktie juridiski saistoši ieraksti paliks Latvijas Vēstnesī, bet no 1. augusta šādi ieraksti būs lasāmi vienīgi reģistra informācijas tīmekļa vietnē. Tie vairs netiks dublēti Latvijas Vēstnesī. Šīs izmaiņas noteikti jāņem vērā juridisko pakalpojumu sniedzējiem. Mazāk tās ietekmēs uzņēmējus, jo arī līdz šim Uzņēmumu reģistrs bija tas, kurš rūpējās par saistošās informācijas oficiālu izsludināšanu.

Bez ierakstiem Komercreģistrā par uzņēmumu dibināšanu vai izmaiņu veikšanu esošajos uzņēmumos pastāv vēl vairāki oficiālo paziņojumu veidi, piemēram, paziņojumi kreditoriem pie uzņēmumu likvidācijas vai reorganizācijas. Šos paziņojumus līdz 2023. gada vidum turpinās publicēt Latvijas Vēstnesis. Taču arī tas būtiski neietekmēs uzņēmējus, jo līdz šim šādi paziņojumi tika izvietoti vai nu ar Uzņēmuma reģistra starpniecību, vai uzņēmēji paši maksāja par paziņojumu izvietošanu.

Atsevišķs jautājumu loks, kas mainās līdz ar likumu grozījumiem, attiecas uz vēl šaurāku mūsu klientu loku - ārvalstu komersantu filiālēm. ES līmenī uzņēmumu reģistri arvien vairāk sāk apmainīties ar datiem un informāciju, jo 2017. gada jūnijā sāka darboties dalībvalstu centrālo reģistru, komercreģistru un sabiedrību reģistru savstarpējā savienojamības sistēma. Tā atviegloja pārrobežu piekļuvi informācijai par komercsabiedrībām dalībvalstīs un ļāva dalībvalstu reģistriem savstarpēji elektroniski sazināties saistībā ar konkrētām pārrobežu darbībām, kas skar sabiedrības.

Kopš direktīvas 2019/1151 prasību ieviešanas šīs platformas darbība tiek paplašināta. ES uzņēmumiem tas nozīmē to, ka ārvalstu filiālēm Latvijā nebūs jāsniedz mums tik plaša informācija, mēs to saņemsim no ārvalstu reģistra, piemēram, ja notikušas izmaiņas mātes uzņēmuma pārvaldībā un tamlīdzīgi.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: