Kopš izmaiņām Imigrācijas likumā, ar kurām ārvalstu rezidentiem tika dota iespēja saņemt uzturēšanās atļaujas Latvijā, veicot ieguldījumus uzņēmumu pamatkapitālā, bankās vai iegādājoties nekustamos īpašumus, Rīgas plānošanas reģiona teritorijā netiešā veidā ir investēti vairāk nekā 200 miljoni latu, informē Rīgas plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Jānis Miezeris. Viņš stāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā, kopš stājušies spēkā šie noteikumi, ieguldījumi nekustamā īpašuma sektorā ir veicinājuši krīzes pārvarēšanu būvniecības un nekustamo īpašumu nozarēs. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2008. gadā šajās nozarēs Rīgā strādāja 45 500 ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Savukārt, sākoties krīzei 2009.gadā, darījumi apsīka un šajās nozarēs vairs strādāja gandrīz uz pusi mazāk - vien 28 500 iedzīvotāji. "Lai gan patlaban ir vērojams straujš kāpums būvniecības nozarē par gandrīz 30%, tomēr jāņem vērā, ka nozare tikai sāk atgūties no dziļā krituma krīzes laikā. Vietējo iedzīvotāju zemās pirktspējas un banku piesardzīgās kreditēšanas politikas dēļ jaunus mājokļus iegādājas tieši Krievijas un NVS valstu iedzīvotāji, kas Rīgas reģionā nodrošina pasūtījumus ne tikai būvniecībā, bet arī ar to saistītiem pakalpojumu nodrošinātājiem, kā, piemēram, arhitektiem, projektētājiem, apzaļumotājiem, būvmateriālu tirgotājiem, ēdināšanas uzņēmumiem, lielveikaliem, ekskluzīvu preču tirgotājiem, bankām un virknei daudzu citu nozaru. Tas savukārt sekmē nozaru izaugsmi un jaunu darba vietu rašanos tajās," skaidroja Miezeris. Viņš ārzemju rezidentu investīcijas vērtē kā vērtīgu atslogu, raugoties uz tautsaimniecības stimulēšanu ilgtermiņā. Tie ir finanšu līdzekļi, kas nonāk Latvijas ekonomikā, tādā veidā saglabājot esošās un radot jaunas darba vietas ar būvniecību un nekustamajiem īpašumiem nesaistītās nozarēs. Turklāt, papildinot valsts budžetu ar nodokļiem no jaunradītajām darbavietām, ir iespējams papildus stimulēt tautsaimniecību un nodrošināt stabilitāti tajās, kā arī palielināt nodokļu ieņēmumus, kas ir svarīgi sociālo garantiju nodrošināšanai, kā, piemēram, pabalstiem un pensijām. Pēc Miezera teiktā, nerezidentu aktivizēšanās ir stimuls nekustamo īpašumu attīstītājiem investēt līdzekļus arvien vairāk krīzes pārsteigto dzīvokļu māju un ciematu pabeigšanai, kā rezultātā Rīgas reģions kļūst ne tikai sakoptāks, bet arī spēj piesaistīt ārvalstu investorus daudz plašākā mērogā. Pieaugot ārzemnieku skaitam, kuri apmaiņā pret uzturēšanās atļaujām iegādājas nekustamos īpašumus, pieaug arī prasības pēc sakārtotas infrastruktūras. Līdz ar to jaunie nekustamo īpašumu projekti jau sākotnēji tiek būvēti, ņemot vērā mūsdienīgākos risinājumus, domājot par iedzīvotāju dzīves kvalitāti arī pēc vairākiem gadu desmitiem, nevis dzenoties pēc straujas peļņas, kā tas bieži vien tika novērots pirmskrīzes gados, kad tika attīstīti tā sauktie pļavu ciematu projekti. Rīgas Plānošanas reģions pamatfunkciju ietvaros nodrošina reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, veicinot pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību, kā arī dažādu fondu finansētu projektu sagatavošanu, ieviešanu, koordinēšanu un realizāciju. Jau ziņots, ka divos gados jeb laikā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 30.jūlijam apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām ārzemnieki Latvijas tautsaimniecībā investējuši 154,05 miljonus latu, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotie dati. Pēdējā gada laikā jeb no 2011.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 30.jūnijam Latvijā veiktās investīcijas, kuras ārzemnieki uzrādījuši uzturēšanās atļauju saņemšanai, ir palielinājušās par 88,3 miljoniem latu jeb 2,3 reizes, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu. 2010.gada vidū izdarītie Imigrācijas likuma grozījumi ir aktivizējuši ārvalstu investīciju plūsmas uz Latviju, bet galvenokārt tās saistītas ar darījumiem nekustamā īpašuma tirgū, koncentrējot ieguldījumus noteiktās teritorijās - Rīgā un Jūrmalā. No 2011.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 30.jūnijam, salīdzinot ar analoģisku laika periodu gadu iepriekš, nekustamā īpašuma iegādes darījumu summas īpatsvars ir pieaudzis no 68,2% līdz 81,5% no kopējās Imigrācijas likumā noteikto attiecināmo gadījumu investīciju summas.