Lai efektīvāk cīnītos pret ēnu ekonomiku un negodprātīgu komercdarbību, tieslietu ministrs Jānis Bordāns šomēnes tikās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi. Sarunā piedalījās arī Uzturlīdzekļu garantijas fonda  administrācijas (UGFA) direktors Edgars Līcītis un Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Lai identificētu aplokšņu algu izmaksātājus, J.Bordāns un I.Jaunzeme vienojās par informācijas apmaiņu starp UGFA un VID. Turpmāk UGFA pievērsīs pastiprinātu uzmanību uzturlīdzekļu nemaksātāju materiālajam stāvoklim, nodrošinot datu apmaiņu ar VID par tiem parādniekiem, kuru oficiālie ienākumi neatbilst viņu dzīves līmenim.

Tieslietu ministrs norādīja, ka bērna uzturēšana ir vecāku pienākums, kura nepildīšanai nevar būt nekādu attaisnojumu. Tāpēc ir svarīgi, lai nulles toleranci pret uzturlīdzekļu ļaunprātīgiem nemaksātājiem demonstrē ne tikai valsts, bet arī tie darba devēji, kas uzturlīdzekļu parādniekam oficiāli izmaksā minimālo algu un pārējo atlīdzības daļu – “aploksnē”.

Tieslietu ministrija (TM) mērķtiecīgi uzlabo uzturlīdzekļu sistēmu, paredzot gan jaunas iespējas parādniekiem savu finansiālo iespēju robežās iesaistīties uzturlīdzekļu maksāšanā, gan jaunus ierobežojumus uzturlīdzekļu nemaksātājiem.

Lai novērstu aplokšņu algu risku un efektīvāk cīnītos ar šo ēnu ekonomikas komponenti, saņemto informāciju VID izmantos savās pārbaudēs par iespējamo nodokļu nenomaksu pilnā apmērā.

UGFA dati liecina, ka aptuveni 5 000 uzturlīdzekļu nemaksātāju kā darba samaksu no sava darba devēja saņem minimālo algu.

Tikšanās laikā abas puses vienojās par VID atbalstu un Elektroniskās deklarēšanas sistēmas izmantošanu UR komunikācijā ar uzņēmumiem, kuri nav izpildījuši likumā noteikto pienākumu atklāt savus patiesos labuma guvējus un tiks pakļauti vienkāršotās likvidācijas procedūrai bez tiesas iesaistes.

TM un VID vienojās sadarboties arī komercvides attīrīšanai no negodprātīgiem komersantiem, īpašu uzmanību pievēršot cīņai pret tā dēvētajām “feniksa” sabiedrībām, kas tiek dibinātas ar mērķi kļūt maksātnespējīgām vai tikt likvidētām pirms tās ir paguvušas nomaksāt nodokļus un norēķināties ar citiem kreditoriem, vienlaikus komercdarbību bez parādiem pārnesot uz citu sabiedrību. Tāpat arī tika pārrunātas iespējas pārņemt pozitīvo pieredzi PVN izkrāpšanas shēmu apkarošanā no Polijas, kur izdevies ievērojami samazināt PVN plaisas rādītājus – no 24,2% 2015.gadā līdz 7,2% pērn.