Uzturlīdzekļu parādniekam veicamie ieturējumi

Izlasot Bilances 2024. augusta numura interviju «Cīņā ar ēnu ekonomiku: veselīgs uzturs vai ķirurģija», radās pārdomas par 16. lpp, kreisās kolonnas, otrajā rindkopā minēto apgalvojumu, ka uzturlīdzekļu nemaksātājs «pēc ieturējumu uz rokas viņš saņem vienu un to pašu summu — 560 eiro».

Lūdzu paskaidrot, kur tāds cipars rodas? Civilprocesa likuma 594. panta 1. daļas 1. punkts nosaka, ka uzturlīdzekļu parādnieks var saņemt darba samaksu 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas. Man sanāk, ka 50% no 700 EUR (minimālā darba alga) = 350 EUR. Ko arī katru mēnesi pārskaitu darbiniekam. Varbūt es kaut ko nezinu/ nesaprotu/ neesmu informēta?

Atbilde uz jautājumu

Skaidrojums ir šāds:

Parādniekam apgādībā ir divi nepilngadīgie bērni, tādēļ viņam pienākas ne vien 350 eiro (50% no 700), bet arī 210 eiro (2 x (15% no 700)), kopā 560 eiro. Šāda informācija ir uzrādīta tiesas lēmumā par uzturlīdzekļu piešķiršanu, un tas varbūt lieku reizi bija jāatkārto autora rakstā, lai katram būtu saprotamāk.

Redakcijas piebilde

Vēršam uzmanību, ka 2024. gada 20. jūnijā Saeima gala lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Civilprocesa likumā. Likumā tika grozīts arī 594. pants par ieturējumiem no parādnieka darba algas un līdzīgiem maksājumiem. Grozījumi stājās spēkā 18. jūlijā, taču grozījumi 594. pantā, kas maina ieturējumu apmēru no parādnieku darba algas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, stājās spēkā 1. oktobrī (pārejas noteikumu 183. punkts). Ar veiktajām likuma izmaiņām lielākajā daļā parādu piedziņas lietu ieturējumi būtiski samazinās, saglabājot personas rīcībā lielāku ienākumu daļu. Ieturējuma apmēra samazināšanas mērķis bija veicināt parādnieku legālu nodarbinātību.

No 1. oktobra parādniekam tiek saglabāta minimālā ienākumu summa, no kuras ieturējumus neveiks. Tie ir 50% no minimālās mēneša algas bruto (350 EUR 2024. gadā), pieskaitot vēl 15% no minimālās mēneša algas bruto (105 EUR 2024. gadā) par katru ieturējumu izdarīšanas brīdī apgādībā (nodokļu grāmatiņā) reģistrēto nepilngadīgo bērnu. Likums nosaka arī ierobežojumu — saglabājamā summa par apgādībā esošajiem nepilngadīgajiem bērniem kopā nevar pārsniegt 50% no minimālās mēneša darba algas. Tātad, ja parādniekam apgādībā, piemēram, ir reģistrēti četri nepilngadīgi bērni, tad papildus tiks saglabāti tikai 50% jeb 350 EUR. Pēc tam no summas, kas pārsniedz noteikto apmēru, ieturējumus izdara 30% apmērā. Tas nozīmē, ka tiek noteikta ienākumu summa neto jeb izmaksātā darba alga «uz rokas», kas pārsniedz parādniekam saglabājamo minimālo apmēru. Ieturējumi 30% apmērā tiks veikti tikai no šīs ienākumu daļas. 

Likums paredz, ka ieturējumu apmēru no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem aprēķina no summas, kas parādniekam jāsaņem pēc nodokļu samaksas. Ieturējumu apmēru aprēķina darba devējs vai attiecīgā juridiskā persona, ņemot vērā ieturējuma izdarīšanas brīdī parādnieka apgādībā reģistrēto nepilngadīgo bērnu skaitu.

Piemēram, parādnieks saņem algu 1000 eiro «uz rokas» jeb neto. Parādnieka apgādībā reģistrēts viens nepilngadīgs bērns. Līdz 1. oktobrim parādniekam saglabāja 455 eiro, ieturēja 545 eiro. Pēc 1. oktobra parādniekam saglabā 836,50 eiro, ietur 163,50 eiro. Ieturējumu samazinājums: no 545 eiro uz 163,50 eiro.

Gadījumā, ja parādniekam ir vairākas neizpildītas saistības, ieturējumus veiks 40% apmērā. Tas nozīmē, ka parādniekam jebkura parāda piedziņas gadījumā tiks saglabāti 50% no minimālās mēneša algas plus 70% vai 60% no atlikušās ienākumu summas neto. 

Ko svarīgi būtu ievērot grāmatvežiem? Kā norāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, ieturējumu aprēķināšana pēc jaunā regulējuma pamatojama ar tiesību normas spēku laikā, proti, darba devējs piemēro to regulējumu, kas ir spēkā tajā brīdi, kad tiek veikts ieturējumu aprēķins, neatkarīgi no perioda par kādu tiek izmaksāta darba alga. Ja darba devējs ieturējumu aprēķinu veica septembrī, tad bija piemērojams Civilprocesa likuma 594. pants pēc spēkā esošās «vecās» redakcijas. Ja darba devējs ieturējumu aprēķinu veica oktobrī, tad bija piemērojams Civilprocesa likuma 594. pants pēc jaunās redakcijas. 

Ja darba devējs vienā mēnesī izmaksā darba algu par diviem mēnešiem, tad ieturējumu aprēķinu veic katram mēnesim atsevišķi. Proti, ja oktobrī darba devējs veic algas izmaksu par oktobri un novembri, tad atsevišķi tiek aprēķināts ieturējumu apmērs par oktobri un atsevišķi par novembri. Aprēķinātais ieturējuma apmērs ir pārskaitāms tiesu izpildītājam uz depozīta kontu brīdī, kad tiek veikta izmaksa. 

Ieturējumu apmērs netiek proporcionāli samazināts, ja darbinieks ir nostrādājis tikai nepilnu mēnesi. Civilprocesa likuma 594. panta ieturējumu formula ir attiecināma uz ienākumiem, kas attiecīgajā mēnesī saņemti, neatkarīgi no nostrādātā darba laika. 

Ja darba devējs ir saņēmis divus rīkojums par dažādas kārtas piedziņām, tad saskaņā ar Civilprocesa likuma 622. panta otro daļu katras nākamās kārtas prasījums tiek apmierināts pēc iepriekšējās kārtas prasījumu pilnīgas apmierināšanas. Ja darba devēja rīcībā ir divi rīkojumi par ieturējumu veikšanu no darba algas, tad atbilstoši Civilprocesa likuma 594. panta piektajai daļai ieturējumus veic 40% apmērā. Ņemot vērā, ka ir divi dažādas kārtas prasījumi, ieturētie naudas līdzekļi pārskaitāmi tam tiesu izpildītājam, kuram ir augstākas kārtas prasījums. Ja kādā mēnesī augstākas kārtas prasījums tiek nosegts un ieturētie naudas līdzekļi paliek pāri, nav nepieciešams gaidīt jaunu mēnesi, lai veiktu ieturējumus pēc zemākas kārtas prasījuma, atlikums novirzāms parāda segšanai zemākas kārtas prasījumam. 

Ja darba devēja rīcībā ir divi rīkojumi par vienādas kārtas piedziņām, tad, atbilstoši Civilprocesa likuma 622. panta trešajai daļai, ja piedzītās summas nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus vienas kārtas prasījumus, šie prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram piedzinējam. Piemēram, ja darba devēja rīcība ir divi trešās kārtas rīkojumi — viens par kopsummu 1000 eiro, savukārt otrs līdz 2000 eiro — ieturētā summa sadalāma proporcijās 1:2. 

Ieturējumi no naudas, ko parādnieks saņem no saimnieciskās darbības, tiks piemēroti noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu. Šai darbībai jābūt reģistrētai Valsts ieņēmumu dienestā un jābūt parādnieka vienīgajam ienākumu avotam. Tātad, — ieturējumi tiks veikti noteiktā procentuālā apmērā, bet ne 100% apmērā, kā tas bija līdz 1. oktobrim.

Ja ieturējumi tiek veikti no parādnieka algas konta kredītiestādē un kontā ieskaitītā alga ir lielāka nekā kontā saglabātā summa, parādniekam ir tiesības lūgt tiesu izpildītāju palielināt kontā saglabājamo summu, lai tā atbilstu kontā saņemtajai algai. Attiecīgi parādniekam jāvēršas pie tiesu izpildītāja ar rakstisku lūgumu saglabāt kontā, kurā parādnieks saņem samaksu vai tai pielīdzinātos maksājumus, naudas līdzekļus tādā apmērā, kādā tie parādnieka kontā saņemti pēc ieturējumu veikšanas. Lūgums pamatojams ar Civilprocesa likuma 594. panta septīto daļu. Iesniegumam jāpievieno konta pārskats, kurā tiek saņemta darba alga vai cits maksājums, no kura jau izdarīti ieturējumi, un darba samaksas aprēķins (algas lapiņa).

Atgādinām, ka līdz 2028. gada 31. decembrim uzturlīdzekļu parādniekiem ir atvieglota parāda segšanas kārtība Uzturlīdzekļu garantijas fondam, ja uzturlīdzekļu izmaksa tiek veikta bez tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu (administratīvā procesa kārtībā). Tā ir iespēja ar katru veikto maksājumu vienlaicīgi dzēst gan pamatparādu, gan likumiskos procentus. Turklāt esošajam parādam nepieaug likumiskie procenti. Vienojoties par atviegloto parāda segšanas kārtību, tiek apturēts likumisko procentu pieaugums, saņemtie maksājumi tiek novirzīti pamatparāda segšanai un saņemtā maksājuma apmērā tiek dzēsti arī likumiskie procenti.

Jums arī varētu interesēt:

• Budžeta iestāde: pamatlīdzekļa atjaunošanas un remonta izmaksas
• Darba samaksa: summētais darba laiks, svētku dienas, minimālā mēneša darba alga
• Notikumi pēc bilances datuma