Valsts ieņēmumu dienests (VID) publiskojis uzziņu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) normu piemērošanu atlaidei, kuru darba devējs piešķir saviem darbiniekiem, preču iegādei personiskajām vajadzībām.

Faktu apraksts

Iesniedzēja pamatdarbība ir apģērbu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos. Iesniedzējs apsver iespēju piešķirt saviem darbiniekiem iespēju iegādāties Iesniedzēja veikalos tirgotās preces (apģērbi un aksesuāri) ar atlaidi. Iesniedzēja darbinieki varētu izmantot iespēju iegādāties preces ar atlaidi tikai savām personiskajām vajadzībām.

Iesniedzēja darbiniekiem piešķirtā atlaide būtu 30% apmērā no pamata cenas, par kuru preces tiek tirgotas Iesniedzēja veikalos. Cena ar atlaidi, par kādu Iesniedzēja darbinieki iegādātos preci, jebkurā gadījumā nebūtu mazāka kā Iesniedzēja izdevumiem, kas saistīti ar attiecīgo preču iegādi. Tas ir, preču pārdošana Iesniedzēja darbiniekiem ar atlaidi neradītu Iesniedzējam zaudējumus.

Iesniedzēja darbiniekiem piešķirtā atlaide (30% apmērā) nebūtu lielāka kā atlaide, kas tiek piešķirta Iesniedzēja klientiem izpārdošanu vai speciālu akciju ietvaros. Attiecīgi Iesniedzēja darbinieku ieguvums būtu iespēja iegādāties preces ar atlaidi jebkurā laikā, kamēr Iesniedzēja klientiem attiecīgā atlaide būtu pieejama tikai izpārdošanu vai speciālu akciju ietvaros.

Juridiskie apsvērumi

Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta otro daļu:

“[..]pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tiek pieskaitīta darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi, ko darbinieks saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata komercsabiedrībās, kooperatīvajās sabiedrībās, Eiropas komercsabiedrībās, Eiropas kooperatīvajās sabiedrībās, Eiropas ekonomisko interešu grupās, valsts un pašvaldību iestādēs, biedrībās, nodibinājumos, individuālajos uzņēmumos, zemnieku vai zvejnieku saimniecībās, organizācijās un no fiziskajām personām (arī individuālā komersanta), kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu izpildi un ienākumi no cita darba līguma izpildes.”

Saskaņā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14. panta pirmo daļu:

“Darba devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu.”

Saskaņā ar 21.09.2010. MK noteikumu Nr. 899 “Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība” 18.1 punktu:

“[..] ienākumi, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, ir jebkuri uz pašreizējo vai iepriekšējo darba vai dienesta attiecību pamata darbiniekam vai personai, kura ir dienestā (turpmāk – darbinieks), izdarītie maksājumi vai labums, ko darbinieks tieši vai netieši gūst naudā vai citās lietās no darba devēja, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.”

Iegādājoties preci ar atlaidi, darbinieks nesaņems no Iesniedzēja maksājumu. Darbinieks arī nesaņems labumu “naudā vai citās lietās”. Par saņemto preci (lietu) darbinieks samaksās pirkuma maksu, kas nav mazāka kā Iesniedzēja izdevumiem par preces iegādi. Darbinieka atlaide nepārsniegs klientiem pieejamās atlaides apmēru izpārdošanu un akciju laikā.

Līdz ar to, labums, ko darbinieks iegūst, pērkot preces ar darbiniekam piešķirto atlaidi, ir faktiski laika un sortimenta priekšrocība, kas nav novērtējama monetārā izteiksmē. Turklāt Iesniedzēja ieskatā, kamēr vien cena, ko darbinieks samaksā par preci, nav mazāka par Iesniedzēja izdevumiem, kas saistīti ar preces iegādi, nav pamata uzskatīt, ka darbinieka par preci samaksāta cena ir mazāka nekā preces vērtība.

Jautājumi

No minētajiem faktiem izrietošais konkrētais jautājums, atbilde uz kuru ir atkarīga no to juridiska vērtējuma Iesniedzējs lūdz VID atbildēt uz šādiem jautājumiem:

Vai atlaide, kuru Iesniedzējs piešķir saviem darbiniekiem, lai tie varētu iegādāties preces savām personiskajām vajadzībām Iesniedzēja mazumtirdzniecības veikalos, ir uzskatāma par ienākumu, par kuru ir jāmaksā algas nodoklis, ja preces cena ar atlaidi ir lielāka nekā izdevumi, kas Iesniedzējam rodas saistībā ar preču iegādi, un darbiniekiem piešķirtās atlaides apmērs nepārsniedz atlaides apmēru, kas ir pieejama Iesniedzēja klientiem izpārdošanu un akciju laikā?

Vai atbilde mainās, ja preces cena ar darbinieka atlaidi ir lielāka nekā izdevumi, kas Iesniedzējam rodas saistībā ar preču iegādi, bet darbiniekiem piešķirtās atlaides apmērs pārsniedz atlaides apmēru, kas ir pieejama Iesniedzēja klientiem izpārdošanu un akciju laikā? Piem., ja darbinieku atlaide būtu 50% apmērā, kas klientiem ir pieejama tikai retos izņēmumu gadījumos (prece ar defektu vai preces, kas ir pārāk ilgi palikušas krājumos).

Ja atlaide ir uzskatāma par ienākumu, par kuru ir jāmaksā algas nodoklis, kā noteikt ienākuma apmēru, no kura maksājams algas nodoklis?

VID sniegtā atbilde

Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta otro daļu, pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tiek pieskaitīta darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi, ko darbinieks saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata komercsabiedrībās, kooperatīvajās sabiedrībās, Eiropas komercsabiedrībās, Eiropas kooperatīvajās sabiedrībās, Eiropas ekonomisko interešu grupās, valsts un pašvaldību iestādēs, biedrībās, nodibinājumos, individuālajos uzņēmumos, zemnieku vai zvejnieku saimniecībās, organizācijās un no fiziskajām personām (arī individuālā komersanta), kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu izpildi un ienākumi no cita darba līguma izpildes.

Savukārt Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 18.1 punkts nosaka, ka piemērojot likuma 8.panta otro daļu, ienākumi, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, ir jebkuri uz pašreizējo vai iepriekšējo darba vai dienesta attiecību pamata darbiniekam vai personai, kura ir dienestā (turpmāk – darbinieks), izdarītie maksājumi vai labums, ko darbinieks tieši vai netieši gūst naudā vai citās lietās no darba devēja, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

Saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14.panta pirmajā daļā noteikto, darba devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu.

Atbildot uz iesniegumā uzdoto pirmo un otro jautājumu, paskaidrojam, ka iesniegumā minētais darba devēja sniegtais labums darbiniekiem (iespēja iegādāties uzņēmuma veikalos preces ar speciālām darbinieku atlaidēm) ir uzskatāms par darba ņēmēja ienākumu.

Attiecībā uz iesniegumā uzdoto trešo jautājumu, paskaidrojam, lai noteiktu ienākumu no darbiniekiem piešķirtā labuma (saņemtās atlaides, iegādājoties uzņēmuma veikalos preces) tas ir jānovērtē naudas izteiksmē un jāpieskaita darbinieka darba algai, minētajam ienākumam jāpiemēro algas nodoklis un jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14.panta pirmajā daļā noteikto.

Sniedzot uzziņu, izmantotas šādas tiesību normas: likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta otrā daļa, likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14.panta pirmā daļā, Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 18.1punkts.