Trauksmes celšana ir iespēja ikvienam iesaistīties tiesiskākas un no korupcijas un citiem pārkāpumiem brīvākas sabiedrības veidošanā. Tāpat ikvienam ir tiesības ziņot par darba vidē novērotu pārkāpumu un saņemt likumā noteiktas aizsardzības garantijas.
Sabiedrība par atklātību – Delna (turpmāk – Delna), ikdienā konsultējot iedzīvotājus par trauksmes celšanu, ir novērojusi dažādu iestāžu un uzņēmumu praksi, kā tiek vērtēti trauksmes cēlēju ziņojumi. Viens no svarīgākajiem Trauksmes celšanas likuma mērķiem ir nodrošināt pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību. Tas ir iespējams, ja pēc iespējas biežāk saņemtie ziņojumi tiktu atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem. Turklāt, atteikums piešķirt trauksmes cēlēja statusu tāpēc, ka personas sniegtā informācija nav apstiprinājusies, nenodrošina pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību. Tādēļ Delna ir izstrādājusi “Vadlīnijas trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai”, kurā skaidro, kas atbildīgajām personām iestādēs, uzņēmumus un organizācijās jāņem vērā, izskatot saņemtos trauksmes cēlēju ziņojumus.
Krista Asmusa, Delnas Trauksmes celšanas centra juridiskā konsultante skaidro: “Diemžēl praksē institūcijas mēdz vērtēt iesniegumu pēc būtības jau pirms ir pieņemts lēmums par tā atzīšanu vai neatzīšanu par trauksmes cēlēja ziņojumu. Rezultātā, ja institūcija atzīst, ka iesniegumā aprakstītajā gadījumā pārkāpums tomēr nav pierādīts, personai nepiešķir trauksmes cēlēja statusu.
Delna atgādina, ka sākotnēji ir jāvērtē apstāklis, vai personas iesniegums satur informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas varētu kaitēt sabiedrības interesēm, un persona šo informāciju uzskata par patiesu.
Svarīgi ir atcerēties, ka trauksmes celšanas mehānisms ir paredzēts, lai aizsargātu personas, kuras uzdrīkstas un sper soli, lai risinātu situācijas, kuras tās ir novērojušas savā darba vidē. Aizsardzības garantijas personai ir nepieciešamas līdz ar ziņošanas brīdi, jo tūlītēji iestājas negatīvo seku risks.”
Delna arī norāda, ka Trauksmes celšanas likums Latvijā ir spēkā kopš 2019. gada 1. maija, un tas tika atjaunots 2022. gadā, lai pārņemtu Eiropas Savienības Trauksmes celšanas Direktīvu. Ir pagājuši jau vairāk nekā četri gadi kopš Latvijā ir spēkā esošs trauksmes cēlēju regulējums, un līdzšinējā Valsts kancelejas apkopotā statistika liecina, ka 2019. gadā tikai 28,5% no visiem valsts iestādēs un pašvaldībās saņemtajiem iesniegumiem bija atzīstami par trauksmes cēlēju ziņojumiem, 2020. gadā tie bija 26,3% un 2021. gadā – 29,6%. Līdz ar to secināms, ka Latvijā pastāv nepilnīga izpratne par trauksmes celšanas mehānismu un tā mērķi.
Trauksmes celšanas likums nosaka trauksmes cēlēja definīciju, no kuras izriet sešas pazīmes, kurām izpildoties persona ir atzīstama par trauksmes cēlēju:
- iesniegumu iesniegusi fiziska persona;
- iesniegums satur informāciju par iespējamu pārkāpumu;
- aprakstītais pārkāpums var kaitēt sabiedrības interesēm;
- iesniedzējs sniegto informācija uzskata par patiesu;
- informācija gūta darba vidē (veicot darba pienākumus, stājoties darbā vai esot praksē);
- iesniedzējam informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.
Delnas Trauksmes celšanas centrā 2022. gadā ir saņemti 24 iesniegumi, no kuriem par trauksmes cēlēja ziņojumiem ir atzīstami 5 jeb 21% no visiem saņemtajiem.
Ja Jūsu rīcībā ir kāda informācija, kas varētu būt pamats trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšanai, informējiet par to: [email protected] vai pa tālruni 25756653.
Vairāk par trauksmes celšanu uzziniet Delnas tīmekļvietnē.
