Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikumu (turpmāk - Civillikums) pusei nav tiesības atkāpties vienpusējā kārtībā vai vienpersoniski lauzt līgumu, ja otra puse nepilda savas saistības. Neskatoties uz to, tai ir jāpilda līgumā noslēgtās saistības. Tāpēc, ja vēlaties nodrošināt šādas tiesības (vienpusēja atteikšanās no līguma otras puses saistību neizpildes gadījumā),  tas atsevišķi jāparedz līgumā.

Civillikuma 1589. pants nosaka, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pieļaujama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta. Saskaņā ar Civillikuma 1588. pantu viena puse nevar atkāpties no līguma bez otras puses piekrišanas. Līgumslēdzēja vienpusēja atkāpšanās no līguma nav pieļaujama pat tad, ja otra puse nepilda savas ar līgumu uzņemtās saistības.

Jebkuru līgumu noslēdz, pusēm vienojoties. Tas pats ir attiecināms uz līguma laušanu vai tā grozījumiem. Nepieciešamība pirms termiņa izbeigt līgumu var rasties dažādu iemeslu dēļ – sadarbības partneris nepilda līgumu vai līguma izpildījums ir neatbilstošs līguma prasībām, tāpat iemesli var būt saistīti arī ar paša komersanta darbību vai izmaiņām tirgū.

Puses tiesība vienpusēji atkāpties no līguma

Saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem jebkurai juridiskai vai fiziskai personai ir pienākums izpildīt savas ar līgumu uzņemtās saistības un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Proti, ikkatrai personai, kas noslēgusi līgumu, ir likumā noteikts pienākums godprātīgi izpildīt savas saistības, un zaudējumu rašanās gadījumā tie ir jāatlīdzina otrai pusei.

Līgumslēdzēja vienpusēja atkāpšanās no līguma nav pieļaujama pat tad, ja otra puse nepilda savas ar līgumu uzņemtās saistības.

Kā vienīgais pieļaujamais gadījums, ja līgumā nav atrunāta konkrēta pušu vienošanās par līguma laušanu, kad likumā ir atļauta vienpusēja līguma laušana, ir situācijā, kad vienpusēja atkāpšanās no līguma pamatota ar paša līguma raksturu (ja kreditors nerada līgumā vai likumā noteiktus priekšnoteikumus parādnieka darbībai, piemēram, nomas uzņēmums nevar izpildīt nomas līgumu, kamēr nav izsniegts nomas objekts lietošanā (nomā)), vai kad šādu tiesību atsevišķos gadījumos pieļauj likums (piemēram, Civillikuma 1951., 2229. un 2040. pants), vai kad tādas tiesības paredzētas līgumā.

Kā rīkoties, ja sadarbības partneris nepilda līgumu?

Tiesu praksē ir gadījumi, kad līgumslēdzēja puse saskaras ar līguma saistību neizpildi no otras līgumslēdzējas puses un "cietušās" puses iespējas tiek ierobežotas ar tiesībām pieprasīt zaudējumu atlīdzību un saņemt likumā vai līgumā noteikto atlīdzību par saistību izpildes nokavējumu (piemēram, nokavējuma procenti, līgumsods u.tml.).

Kā rīkoties, lai izvairītos no šādiem gadījumiem un aizsargātu savas intereses?

Drošākais veids, kā būt pārliecinātiem par šādu situāciju veiksmīgu atrisināšanu, ir savlaicīgi iekļaut sadarbības līgumos punktu, kurā līgumslēdzējas puses vienojas par konkrētiem gadījumiem, kad ir pieļaujama līguma vienpusēja laušana, kādas soda sankcijas piemērojamas.

Tāpat līgumos būtu vēlams preventīvi iekļaut arī līguma punktu, kurā iespējami sīkāk ir noteikts, kas ir un kas nav uzskatāms par force majeure jeb nepārvaramu varu (tādi apstākļi, kurus, slēdzot līgumu, pusēm nebija iespējams saprātīgi paredzēt, piemēram, dabas katastrofas, karš, pandēmijas u.tml.), kā arī atrunāt vienošanos, ka puses uzņemas nejaušības risku, proti, ir gatavas atlīdzināt otrai pusei nodarītos zaudējumus, ja neparedzēta notikuma dēļ nespēj izpildīt savas no līguma izrietošās saistības. Ja līgumā, piemēram, nav iekļautas nepārvaramas varas klauzulas, tad uz nepārvaramu varu var atsaukties, runājot par apstākļiem, kad līgumu vispār nav iespējams izpildīt, prasot nepiemērot līgumsodu vai pat prasot līguma atcelšanu. Savukārt, ja līgumā ir paredzēti nepārvaramas varas apstākļi, tad atsaukšanās iespējas varētu būt plašākas.

Šādu līguma punktu iekļaušana nodrošinās, ka sadarbības partneris uzņemsies atbildību par līguma saistību izpildi un samazinās darījuma zaudējumu riskus.

Atcerieties – veiksmīga uzņēmējdarbība nerodas pati no sevis. Ir nepieciešama izlēmīga rīcība, kā arī skaidra kontrole pār noslēgtajiem līgumiem un to saturu!

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2022. gada jūnija numurā.