Valdība 18. februāra sēdē pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi””, ar ko Latvijas tiesiskajā regulējumā tiek iestrādāta pasaules valstu jaunākā prakse vienas no transfertcenu metodēm  - peļņas sadalīšanas - piemērošanā.

Noteikumu grozījumi nosaka:

1. Peļņas sadalīšanas metodes būtību.

Noteikumu projektā ietvertajā UIN noteikumu 17.punktā paredzēts, ka peļņas sadalīšanas metode ir tirgus cenas noteikšanas metode, atbilstoši kurai tiek noteikta starp saistītajām personām sadalāmā kontrolētā darījuma peļņa, un pēc tās noteikšanas, minētā peļņa tiek sadalīta starp saistītajām personām, balstoties uz ekonomiski pamatotu faktoru. Ekonomiski pamatotiem faktoriem izvirzāmās prasības ietvertas Noteikumu projektā atrunātajā UIN noteikumu 17.⁵ un 17.⁶ punktā. Tās paredz, ka šiem faktoriem jābūt pārbaudāmiem, pamatotiem ar iekšējiem vai ārējiem salīdzināmiem datiem, kā arī neatkarīgiem no transfertcenu politikas un balstītiem uz objektīviem datiem (piemēram, pārdošanas apjoms līdzīgos apstākļos neatkarīgām personām), nevis uz datiem, kas attiecas uz saistītu personu atlīdzību saistībā ar kontrolētiem darījumiem (piemēram, pārdošanas apjoms saistītām personām).

2. Gadījumus, kad peļņas sadales metode var tikt atzīta par visatbilstošāko transfertcenu metodi konkrētajai situācijai.

Lai peļņas sadalīšanas metode tiktu atzīta par visatbilstošāko metodi konkrētajai situācijai, jāizpildās vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

• abas kontrolētā darījuma puses saistībā ar šo darījumu veic unikālu un vērtīgu ieguldījumu;
• saistītās personas īsteno savstarpēji augsti integrētu saimnieciskās darbības modeli;
• abas kontrolēta darījuma puses kopīgi uzņemas būtiskus ekonomiskus riskus vai šo pušu uzņemtie būtiskie ekonomiskie riski ir savstarpēji cieši saistīti.

Jāņem vērā, ka iepriekšminētie nosacījumi parasti neizpildās un peļņas sadalīšanas metode netiek atzīta par visatbilstošāko metodi konkrētajai situācijai, ja viena no kontrolētā darījuma pusēm veic tikai vienkāršas funkcijas, vai arī neuzņemas būtiskus ekonomiskus riskus.

3. Pamatprasības sadalāmās peļņas noteikšanas procesam

Peļņas sadalīšanas procesam jābūt konsekventam ar attiecīgā kontrolētā darījuma funkcionālo analīzi, jābūt izmērāmam uzticamā veidā, kā arī jāatbilst citiem noteikumu projektā ietvertajiem kritērijiem. Tam ir ekonomiski pamatoti jānodrošina peļņas sadali starp saistītajām personām tādā veidā, kā salīdzināmā situācijā peļņu būtu sadalījušas neatkarīgas personas.

4. Peļņas sadalīšanas faktoru piemērus

Noteikumu projektā ir ietverts peļņas sadalīšanas faktoru saraksts:

• aktīvu vai kapitāla vērtība. Šāds peļņas sadalīšanas faktors varētu būt atbilstošs, piemēram, situācijā, kad aktīvi vai kapitāls ir galvenais faktors vērtības radīšanā;
• pamatdarbības izdevumi. Šāds peļņas sadalīšanas faktors varētu būt atbilstošs, piemēram, situācijā, kad vērtība tiek radīta galvenokārt ar saistīto personu saimnieciskās darbības aktivitāti;
• pārdoto preču izmaksas. Šāds peļņas sadalīšanas faktors varētu būt atbilstošs, piemēram, situācijā, kad vērtība tiek radīta galvenokārt ar saistīto personu ražošanas aktivitāti;
• izpētes un attīstības izmaksas. Šāds peļņas sadalīšanas faktors varētu būt atbilstošs, piemēram, situācijā, kad izpēte un attīstība ir galvenais vērtības radīšanas faktors;
• pārdošanas apjoms. Šāds peļņas sadalīšanas faktors varētu būt atbilstošs, piemēram, situācijā, kad pārdošanas apjoms liecina par saistītās personas ieguldījumu kopējā starptautiskās uzņēmumu grupas peļņā;
• darbinieku, kas veic galvenās funkcijas, kas rada vērtību, atalgojums. Šāds peļņas sadalīšanas faktors varētu būt atbilstošs, piemēram, situācijā, kad vērtība tiek radīta, galvenokārt pamatojoties uz darbinieku zināšanām un iemaņām.

Ņemot vērā katra konkrētā gadījuma faktus un apstākļus, ja tas ir ekonomiski pamatoti, var tikt izmantoti arī noteikumu projektā neminētie peļņas sadalīšanas faktori.