Valdības sēdē 24. janvārī izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā"", kura mērķis ir precizēt Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPKGPL) normu, kura nosaka gada pārskata iesniegšanas termiņu mazām sabiedrībām, ņemot vērā saņemto Latvijas  Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) priekšlikumu. Līdz ar to mazām sabiedrībām, kas noteiktas GPKGPL 5. panta trešajā daļā, varētu būt iespēja  iesniegt gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vienu mēnesi vēlāk.

Mazām sabiedrībām, t.sk. arī mikrosabiedrībām, gada pārskata iesniegšanas termiņš līdz šim ir bijis četri mēneši. Savukārt vidējām un lielām sabiedrībām - attiecīgi septiņi mēneši. Covid-19 pandēmijas laikā gada pārskatu iesniegšanas termiņi, tai skaitā arī 2022. gadā tika pagarināti par trim mēnešiem, tostarp arī biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām, norādīts likumprojekta anotācijā.

 LRGA un LZRA ir konstatējusi vairākas problēmas ar ko saskaras uzņēmumi, sagatavojot gada pārskatus. LRGA un LZRA norāda, ka regulāri saņem savu biedru – grāmatvežu, kuri veic algotu darbu, grāmatvežu, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, zvērinātu revidentu, kā arī citu finanšu speciālistu viedokļus un lūgumus pagarināt to gada pārskatu iesniegšanas termiņus, kuri tiek sagatavoti par gadu, kas noslēdzas 2022. gada 31. decembrī un vēlākos periodos.

Kā iemesls tam tiek minēts, ka Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī un tam sekojošās apjomīgās sankcijas būtiski ietekmējušas biznesa aktivitātes, ekonomikas attīstību un finanšu sistēmu funkcionēšanu nacionālajā un starptautiskajā līmenī. Šie bezprecedenta apstākļi, kā arī nenoteiktība sagādā uzņēmumiem grūtības, tostarp sagatavojot gada finanšu pārskatus. Uzņēmumiem būs jānodrošina finanšu pārskatu lietotājiem noderīga informācija, kura adekvāti atspoguļo šīs situācijas un sankciju iespējamo un sagaidāmo ietekmi uz finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu, un kura balstās uz izvērtējumu, kas būtiski atšķiras no iepriekšējos gados veiktajiem izvērtējumiem.

Patlaban ir grūti novērtēt minēto notikumu sekas, apjomu un ilgumu, kā arī ietekmi uz vairākām aplēsēm, spriedumiem un pieņēmumiem, pamatojoties uz kuriem tiek sagatavoti uzņēmumu finanšu pārskati (tostarp, novērtējums par spēju turpināt savu darbību, risku novērtējums), uzņēmējdarbību un ekonomiku.

Uzņēmumiem arī jāapsver, vai atsaukties uz iespējamo kara ietekmi, atklājot informāciju par galvenajiem riskiem un neskaidrībām vadības ziņojumā.

Uzņēmumiem tas būtu jāatklāj, ja iespējamā turpmākā situācijas attīstība var izraisīt negatīvas novirzes no uzņēmuma prognozēm. Ietekme uz grāmatvedības uzskaiti, finanšu pārskatu sagatavošanu un sniegšanu par 2022. gadu. Kā minēts iepriekš, karadarbības un sankciju sekas ir koriģējošais notikums pārskata periodam, tāpēc tas prasīs vairākiem uzņēmumiem mainīt savus spriedumus, pieņēmumus un aplēses finanšu pārskatu sagatavošanas procesā, izejot no izmaiņām arī uzņēmējdarbības modelī, t.sk. pārskatot savas piegādes ķēdes, izmantojamos resursu to sadārdzinājumā dēļ.

Uzņēmumiem papildus darbības turpināšanai būs jāpārskata visas jomas, kuras ir pakļautas spriedumiem un aplēšu nenoteiktībai, tostarp grāmatvedības aplēses; patiesās vērtības novērtējums; aktīvu vērtības samazināšanās; sagaidāmo kredītzaudējumu novērtējums;  citas atklāšanas prasības finanšu pārskatu pielikumos; līgumu noteikumu pārkāpumu un apgrūtinošo līgumu ietekme.

Grāmatvežiem un revidentiem jāuzrauga starptautiskās un ES sankciju saraksti, kas tiek pastāvīgi atjaunināti. Grāmatvedības un revīzijas firmām ir jāveic arī sankciju monitorings savu profesionālo pakalpojumu sniegšanas procesā. Līdz ar to LRGA un LZRA lūdz pagarināt sabiedrībām gada pārskata iesniegšanas termiņus vismaz par vienu mēnesi.

Grozījumi likumā paredz pagarināt par vienu mēnesi mazām sabiedrībām likumā noteikto iesniegšanas termiņu gada pārskatiem, kuri tiek sagatavoti par gadu, kas noslēdzas 2022. gada 31. decembrī un vēlāk.  Savukārt, tā kā lielām un vidējām sabiedrībām jau ir noteikts pietiekoši garš gada pārskatu iesniegšanas periods, tas ir, septiņi mēneši, šādām sabiedrībām gada pārskata iesniegšanas termiņš netiek pagarināts. Arī mikrosabiedrībām, kas noteiktas GPKGPL 5. panta otrajā daļā (bilances kopsumma — 350 000 eiro,  neto apgrozījums — 700 000 eiro,  vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10) gada pārskata iesniegšanas termiņš netiek pagarināts, tas ir, paliek kā iepriekš — četri mēneši.

Atgādinām, ka maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim šajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām:

• 1) bilances kopsumma — 4 000 000 euro;
• 2) neto apgrozījums — 8 000 000 euro;
• 3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50.

VID dati liecina, ka par 2021. gadu iesniegti kopā 109 870 gada pārskati, tostarp tos iesnieguši:

• liela sabiedrība - 212;
• vidēja sabiedrība - 882;
• maza sabiedrība - 5232;
• mikrosabiedrība - 103 544.

Valdības atbalstīto likumprojekti vēl būs jāskata Saeimā, likumprojekts tiek iekļauts iesniegšanai Saeimā valsts budžeta 2023. gadam un budžeta ietvara 2023., 2024. un 2025. gadam likumprojektu paketē.