Otrdien, 9. oktobrī, valdība skatīs pretrunīgi vērtētos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto noteikumu projektu "Noteikumi par kritērijiem sadzīves atkritumu radītājam, kurš atbrīvots no dabas resursu nodokļa samaksas un kuram ir tiesības slēgt līgumu ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersantu, kuru tas ir pats izvēlējies" , kas paredz lielākiem klientiem tiesības izvēlēties atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, ar kuru pašvaldība nav noslēgusi līgumu. Šie noteikumi paredz, ka pašvaldībās tiesības izvēlēties citu komersantu būs, piemēram, lielveikalu tīkliem, ražošanas uzņēmumiem, kā arī starptautiskajai lidostai "Rīga". Noteikumu projekts paredz, ka tiesības izvēlēties savu atkritumu apsaimniekotāju, kurš nav noslēdzis līgumu ar pašvaldību, būtu no dabas resursa nodokļa samaksas atbrīvotam komersantam, kura radītais sadzīves atkritumu apjoms gadā vairākas reizes pārsniedz vienas vidējas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju radīto atkritumu apjomu. Saskaņā ar VARAM aprēķiniem, vienas daudzdzīvokļu mājas (40 dzīvokļi) iedzīvotāji pilsētā gadā saražo 150 kubikmetrus atkritumu, bet laukos - 96 kubikmetrus atkritumu gadā. Tas nozīmē, ka, lai būtu tiesības izvēlēties citu atkritumu apsaimniekotāju, kopējam radīto sadzīves atkritumu apjomam gadā ir jāpārsniedz 240 kubikmetrus. VARAM gan skaidro, ka iespējas izvēlēties citu atkritumu apsaimniekotāju nebūtu tiem komersantiem, kas rada lielus atkritumu apjomus un vienlaikus atrodas dzīvojamās mājās, piemēram, nelieli veikali vai frizētavas, kas atrodas arī dzīvokļos. Šādi komersanti, izvairoties norēķināties par pašvaldības izvēlētā atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumiem, nereti mēdz ziņot par alternatīva atkrituma apsaimniekotāja izvēli, taču līgumu ar citu apsaimniekotāju nemaz nenoslēdz un izmanto pašvaldības izvēlētā atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumus bez maksas. Komersantam ir jānodrošina, ka pie viņa saimnieciskās darbības veikšanas objektiem izvietoti konteineri gan dalītai atkritumu savākšanai, tostarp papīra, metāla, plastmasas un stikla atkritumu atsevišķai savākšanai, gan nešķirotu sadzīves atkritumu savākšanai. Kategoriski pret šo noteikumu projektu iebilda Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), kas uzskata, ka noteikumi ir izstrādāti lielveikalu lobija rezultātā, jo tas ļauj viņiem neiesaistīties pašvaldības organizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā. LLPA prognozē, ka noteikumu pieņemšanas gadījumā iedzīvotājiem pieaugs izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu, jo komersanti, kas noslēguši līgumu ar pašvaldību, nespēs segt savus izdevumus. Savukārt lielveikaliem tā būšot iespēja ietaupīt uz atkritumu apsaimniekošanas izmaksām.