0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTIValdībā skatīs ar nodokļu reformu saistītos likumprojektus, tostarp izmaiņas, kas skar IIN

Valdībā skatīs ar nodokļu reformu saistītos likumprojektus, tostarp izmaiņas, kas skar IIN

Šodien, 11. jūlijā, valdības sēdes darba kārtībā ir iekļauti vairāki likumprojekti, kas attiecas uz tā dēvēto nodokļu reformu, ko paredz valdībā jau pieņemtās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021. gadam, un ko varētu ieviest no 2018. gada. Izskatīšanai nodoti šādi likumprojekti:  "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" ;  "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli""; "Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā"; "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu""; "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums"; "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā" . Minētos likumprojektus sagatavojušas Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un Labklājības ministrija. Galvenās izmaiņas, ko paredz nodokļu reforma saistībā ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN), ir šādas: ieviest  IIN progresīvo likmi (pašreiz pamatlikme ir…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Šodien, 11. jūlijā, valdības sēdes darba kārtībā ir iekļauti vairāki likumprojekti, kas attiecas uz tā dēvēto nodokļu reformu, ko paredz valdībā jau pieņemtās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021. gadam, un ko varētu ieviest no 2018. gada. Izskatīšanai nodoti šādi likumprojekti:

Minētos likumprojektus sagatavojušas Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un Labklājības ministrija.

Galvenās izmaiņas, ko paredz nodokļu reforma saistībā ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN), ir šādas:

ieviest  IIN progresīvo likmi (pašreiz pamatlikme ir 23%):

  • 20% gada ienākumiem līdz 20 000 euro;
  • 23% gada ienākumiem, kas pārsniedz 20 000 euro, bet nepārsniedz 55 000 euro;
  • 31,4% gada ienākumiem virs 55 000 euro - nodokļa likmi 31,4% apmērā nepiemēros algotā darba ienākumiem taksācijas gada laikā. Ienākuma izmaksātājs, no visiem ienākumiem, kas pārsniedz 1 666,67 euro mēnesī ieturēs nodokli 23% apmērā, bet nodoklis no taksācijas gada ienākuma (izņemot likuma 9.pantā minētos neapliekamos ienākumus), kas pārsniedz 55 000 euro taksācijas gadā tiks aprēķināts un maksāts rezumējošā kārtībā. Par taksācijas gada laikā gūto ienākumu samaksātajā nodoklī tiks ieskaitīta arī solidaritātes nodokļa daļa, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārskaitīta kā ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu (atsakoties no neapliekamā minimuma atmaksas nākamajā gadā, to piemērojot pilnā apmērā tekošajā gadā):

  • 0 - 200 euro mēnesī gadā (200 euro mēnesī ienākumiem līdz 440 euro mēnesī, ienākumiem no 440 līdz 1 000 euro mēnesī – neapliekamais minimums atbilstoši formulai pakāpeniski samazinās, līdz pie ienākuma virs 1 000 euro mēnesī – tas sasniedz 0);
  • 0 - 230 euro mēnesī 2019. gadā (230 euro mēnesī ienākumiem līdz 440 euro mēnesī, ienākumiem no 440 līdz 1 100 euro mēnesī – neapliekamais minimums atbilstoši formulai pakāpeniski samazinās, līdz pie ienākuma virs 1 100 euro mēnesī – tas sasniedz 0);
  • 0 - 250 euro mēnesī 2020. gadā (250 euro mēnesī ienākumiem līdz 440 euro mēnesī, ienākumiem no 440 līdz 1 200 euro mēnesī – neapliekamais minimums atbilstoši formulai pakāpeniski samazinās, līdz pie ienākuma virs 1 200 euro mēnesī – tas sasniedz 0).

Paredzēts, ka

Paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām (pašreiz 175 euro mēnesī):

  • gadā 200 euro mēnesī;
  • gadā 230 euro mēnesī;
  • gadā 250 euro mēnesī.

Noteikt ierobežojumus IIN attaisnotajiem izdevumiem, tai skaitā:

  • noteikt gan procentuālu (50% no apliekamā ienākuma), gan summāru ierobežojumu – 600 euro gadā (par sevi un katru savu ģimenes locekli)
  • noteikt gan procentuālu (10% no gada apliekamā ienākuma), gan summāru ierobežojumu – 4 000 euro gadā – attaisnotajiem izdevumiem par iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem.

Paaugstināt neapliekamo minimumu pensionāriem 2018. gadā līdz 250 euro mēnesī, 2019. gadā – līdz 270 euro mēnesī un 2020. gadā – līdz 300 euro mēnesī (pašlaik 235 euro mēnesī).

Vienādot nodokļa likmes kapitālam un kapitāla pieaugumam (pašreiz IIN likme no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums (piemēram, dividendēm, procentu ienākumam), ir 10%, bet ienākumam no kapitāla pieauguma – 15%) – nosakot to 20% apmērā (izņemot par dividendēm, ja tās jau ir apliktas uzņēmuma līmenī ar ienākuma nodokļa 20% likmi peļņas sadales brīdī).

Noteikt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi un objektu saimnieciskās darbības apliekamajam ienākumam:

  • ja tas pārsniedz 430 euro mēnesī – līdzšinējā kārtībā, t.i., brīvi noteikts iemaksu objekts, bet ne mazāks kā vismaz minimālās algas apmērā un likme – līdzšinējā (atkarībā no pašnodarbinātās personas statusa), bet par starpību starp brīvi izraudzīto iemaksu objektu un faktisko saimnieciskās darbības apliekamo ienākumu maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 5% apmērā (pensijas apdrošināšanai);
  • no apliekamā ienākuma, kas nepārsniedz 430 euro mēnesī, veic iemaksas privātajā pensiju fondā (3. pensiju līmenis) vismaz 5% apmērā.

Saglabāt iepriekšējo nodokļu piemērošanas kārtību IIN maksātājiem, kas gūst ienākumus uz uzņēmumu līguma pamata, bet nav reģistrējuši saimniecisko darbību, pielīdzinot tos algas nodokļa maksātājiem, t.i., IIN likme tiek noteikta:

  • 20% apliekamajam ienākumam līdz 45 000 euro gadā;
  • 23% apliekamajam ienākumam virs 45 000 euro gadā.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme – tāda pati kā algas nodokļa maksātājiem.

Aplikt ar IIN, piemērojot nodokļa likmi 20% (pašreiz neapliek) izložu vai azartspēļu laimestus, kas pārsniedz 3000 euro.

Uzlabot patentmaksas režīmu, nosakot vienotu patentmaksas apmēru 50 euro un 100 euro (pašreiz patentmaksas ir noteiktas no 43 līdz 100 euro atkarībā no sadalījuma pa reģioniem un profesijām), atsakoties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, kā arī vienkāršojot to samaksu. Piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I. un II. grupas invaliditāti.

Kā norādījusi Finanšu ministrija, ieviešot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2021. gadam, paredzētās darba spēka nodokļu un uzņēmuma ienākuma nodokļa reformas, tiek prognozēts, ka reformas radīs atgriezenisko efektu un veicinās ekonomisko izaugsmi

  • 2018. gadā +75,750 milj. euro (t.sk., valsts pamatbudžetā +36,100 milj. euro, pašvaldību budžetā +12,200 milj. euro, valsts speciālajā budžetā +22,619 milj. euro un valsts fondēto pensiju shēmā +4,831 milj. euro),
  • 2019. gadā +118,460 milj. euro (t.sk., valsts pamatbudžetā +59,300 milj. euro, pašvaldību budžetā +18,900 milj. euro valsts speciālajā budžetā +33,174 milj. euro un valsts fondēto pensiju shēmā +7,086 milj. euro),
  • 2020. gadā +233,456 milj. euro (t.sk., valsts pamatbudžetā +113,600 milj. euro, pašvaldību budžetā +37,500 milj. euro valsts speciālajā budžetā +67,856 milj. euro un valsts fondēto pensiju shēmā +14,500 milj. euro).