Tiesībsargs Juris Jansons 5. aprīlī ticies ar labklājības ministri Ramonu Petraviču un aicina viņu aktīvi pievērsties sociālās nevienlīdzības mazināšanai. Vienlaikus tiesībsargs informē, ka jaunnedēļ valdībai tiks nosūtīts tā sauktais pirmstiesas brīdinājums grozīt tiesību normu, kas nosaka GMI līmeni, kas ir zemāks par nabadzības riska slieksni. Tiesībsargs dos valdībai divus mēnešus laika, lai labotu MK noteikumus, kuros šobrīd GMI līmenis noteikts 53 euro apmērā.

Ir acīmredzams, ka esošais garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) apmērs – 53 euro mēnesī vienai personai[1] – neatbilst nedz Satversmes Ievadā, nedz 1. un 109. pantā noteiktajam, jo tas nav balstīts nekādos ekonomiskos aprēķinos un nenodrošina cilvēka cienīgu izdzīvošanu.

Tiesībsargs uzskata, ka garantētajam minimālajam ienākumam ir jābūt tuvinātam nabadzības riska slieksnim, kas saskaņā ar statistikas datiem 2017. gadā bija 367 euro.

Minētās netaisnības novēršanai tiesībsargs valdībai dos divus mēnešu laika, pretējā gadījumā vērsīsies Satversmes tiesā.

Tiesībsargs aicinās valdību palielināt esošā GMI apmēru atbilstoši realitātei un objektīvajām cilvēka minimālajām pamatvajadzībām. Šis tiesībsarga aicinājums pilnībā atbilst ministru prezidenta K. Kariņa valdības deklarācijā paustajam par nevienlīdzības mazināšanu. Turklāt valsts ne tikai Satversmē ir apņēmusies mazināt nabadzību un novērst nevienlīdzību, bet šādu apņemšanos paudusi arī starptautiski, pievienojoties Pārskatītajai Eiropas Sociālajai hartai un ANO Paktam par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām. Vienlaikus tiesībsargs atgādina, ka arī Eiropas Komisija jaunākajā ziņojumā par Latviju paudusi asu kritiku par Latvijas nespēju izskaust sociālo nevienlīdzību.

Latvijas Republikas Satversmē teikts, ka:

• Latvija ir sociāli atbildīga valsts (Satversmes Ievads)
• Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika (1. pants)
• ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos (109. pants).

Tiesībsargs iepriekš jau vairākkārt ir vērsies pie valdības un parlamenta ar līdzīgiem aicinājumiem nabadzības un sociālās nevienlīdzības mazināšanai.