Ikvienam, kura dati nonāk valsts rīcībā, ir jābūt pārliecībai, ka tie netiks nepamatoti izmantoti. Šajā ziņā aplūkošana un datu nodošana kolēģim ir uzskatāma par izmantošanu, jo ar šādu rīcību dati ir tikuši „kustināti”, kaut gan tiem būtu vajadzēja būt „netraucētiem”, tā lēmis Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 2019. gada 31. oktobrī, izskatot lietu Nr. A420225316, SKA-1153/2019.

Spriedumā arī minēts, ka informācijas sistēmas, kurās dati glabājas, izstrādātas, lai amatpersona varētu efektīvi pildīt tai noteiktos darba pienākumus, lai pieņemtie lēmumi būtu balstīti ātri noskaidrojamos objektīvos apstākļos un, galu galā, lai pieņemtie lēmumi būtu tiesiski. Neielūkoties datos, kas nav saistīti ar amata pienākumu izpildi, ir ne tikai iekšējās ētikas jautājums, bet arī valstiski svarīgs pienākums.

Tāpat gadījumā, ja vairākām amatpersonām ir vienādas piekļuves tiesības informācijas sistēmām, katrai amatpersonai šīs tiesības ir jāizmanto tikai savu konkrēto amata pienākumu veikšanai, un ar savām piekļuves tiesībām informācijas sistēmām nav tiesību informāciju nodot citām dienesta amatpersonām.

Lietā ir sekojoši apstākļi. Valsts ieņēmumu dienests (VID) ar 2016.gada 21.janvāra lēmumu sodīja VID Finanšu policijas pārvaldes Otrās izmeklēšanas daļas vecāko izmeklētāju [pers. A] ar mēnešalgas samazināšanu par 10 % uz sešiem mēnešiem par Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma (turpmāk – Disciplināratbildības likums) 36.panta pirmajā daļā (amata pienākumu nepamatota nepildīšana) norādītā disciplinārpārkāpuma izdarīšanu.

Minēto lēmumu Finanšu ministrijas disciplinārlietas izmeklēšanas komisija  atstāja negrozītu. Lēmums pamatots ar to, ka pieteicēja iepazinās ar VID nodokļu informācijas sistēmā pieejamo informāciju par trīs komersantiem, bet komersanti nav saistīti ar pieteicējas izmeklēšanā esošajiem kriminālprocesiem, tie nav ķēdē iesaistīti komersanti un nefigurē fabulās par kriminālprocesu uzsākšanu, pieteicēja ieguva informāciju, kas nav nepieciešama pieteicējas amata pienākumu veikšanai. Lai gan pieteicēja norāda, ka atlasīja un izdrukāja informāciju tikai par juridisko personu bilances aktīviem, kas ir publiski pieejama informācija, konkrētajā gadījumā tam, kādu informāciju pieteicēja atlasīja, nav izšķirošas nozīmes. Būtiski ir tas, ka pieteicēja atlasīja informāciju, kas nav saistīta ar tās lietvedībā esošajiem kriminālprocesiem un tātad pieteicējas tiešajiem darba pienākumiem.

Senāta sprieduma motīvu daļā arī minēts, ka, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešajai un ceturtajai daļai valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, un valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu. Tas ir viens no valsts pārvaldes darbības pamatprincipiem. VID šis princips ir detalizēti izvērsts pārsūdzētajā lēmumā norādītajās iekšējās tiesību normās un pieteicējas amata aprakstā, ka amatpersona informāciju no iestādes informācijas sistēmām izmanto tikai amata pienākumu veikšanai. Pieteicējas amata pienākumi saistīti ar kriminālprocesu izmeklēšanu. Tas nozīmē, ka pieteicējai kā amatpersonai savi amata pienākumi jāveic tikai un vienīgi sabiedrības interesēs nodrošināt tiesisku kriminālprocesu izmeklēšanu.

VID ir iestāde, kuras rīcībā ir plaša un nozīmīga informācija par nodokļu maksātājiem, kas tiek izmantota nodokļu administrēšanas, kā arī noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā valsts ieņēmumu jomā. Stingri informācijas izmantošanas ierobežojumi ir paredzēti efektīvai iestādes darbībai minētajā jomā, kā arī pašu nodokļu maksātāju tiesību un interešu aizsardzībai. Tāpat informācijas izmantošanas ierobežojumi ir saistīti ar korupcijas risku novēršanu amatpersonu darbībā, kā arī citu darbību aizsardzībai, piemēram, operatīvās izstrādes lietu vešanai.

Arī Korupcijas novēršanas un apkatrošanas birojs (KNAB) ir piemērojis administratīvos sodus par to, ka vairākas VID amatpersonas no informācijas sistēmas, personisku motīvu vadītas, ieguvušas informāciju, kas nebija nepieciešama valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanai.

no informācijas sistēmām iegūt datus par nodokļu maksātājiem, ja šī informācija nav nepieciešama tiešo pienākumu pildīšanai