0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTIValsts budžetu 2015. gadam projektu Saeimā iesniegs mēneša laikā

Valsts budžetu 2015. gadam projektu Saeimā iesniegs mēneša laikā

Pirmdien, 10.novembrī, izvērtējot plānotos valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus, kā arī ņemot vērā valdības līdzšinējos lēmumus, Finanšu ministrija ir aktualizējusi fiskālo telpu, tādējādi nākamajā gadā bez jau iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, valdība varēs atļauties papildu 118,4 miljonus eiro novirzīt prioritārajiem uzdevumiem. Gatavojot nākamā gada valsts budžetu, valsts fiskālā politika tiek balstīta uzskatā, ka valsts var atļauties tērēt tikai tik, cik tā saņem nodokļos un citos ieņēmumos. Tērējot nevis nopelnītu, bet aizņemtu naudu, valsts maksā aizdevējam procentus. Gan Latvijas nesenā pieredze, gan dažu citu Eiropas Savienības valstu pieredze skaidri parāda riskus gadījumā, ja valsts kļūst…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
krājkasīte, cūciņa, cūka
Foto: Wikimedia commons
Pirmdien, 10.novembrī, izvērtējot plānotos valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus, kā arī ņemot vērā valdības līdzšinējos lēmumus, Finanšu ministrija ir aktualizējusi fiskālo telpu, tādējādi nākamajā gadā bez jau iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, valdība varēs atļauties papildu 118,4 miljonus eiro novirzīt prioritārajiem uzdevumiem. Gatavojot nākamā gada valsts budžetu, valsts fiskālā politika tiek balstīta uzskatā, ka valsts var atļauties tērēt tikai tik, cik tā saņem nodokļos un citos ieņēmumos. Tērējot nevis nopelnītu, bet aizņemtu naudu, valsts maksā aizdevējam procentus. Gan Latvijas nesenā pieredze, gan dažu citu Eiropas Savienības valstu pieredze skaidri parāda riskus gadījumā, ja valsts kļūst atkarīga no starptautisko finanšu tirgus labvēlības. Gatavojot 2015.gada budžeta projektu, valdība stingri pieturēsies pie budžeta deficīta mērķa - tas nedrīkst būt lielāks par 1% no iekšzemes kopprodukta. Lai gan 2015.-2017. gadā vispārējās valdības budžetā ir pieļaujams neliels deficīts - 2015. gadā - 1% no IKP, 2016. gadā - 0,9% no IKP un 2017. gadā - 0,7% no IKP, ļoti būtiski ir šo robežu nepārsniegt. Tai jāatbilst ES fiskālās disciplīnas noteikumiem. Pārkāpjot 1% deficīta slieksni, varam saskarties ar ļoti negatīvām sekām. Ilgtermiņā Latvijai var tikt apturēti ES fondu maksājumi, būtu jāmaksā lielāki procentmaksājumi par valsts parāda apkalpošanu, tādējādi samazinot līdzekļus nacionālo prioritāšu finansēšanai, kā arī var rasties nepieciešamība koriģēt budžeta plānus, kavējot gadskārtējā valsts budžeta pieņemšanu. Tāpat, pārsniedzot 1% budžeta deficītu, Latvija pārkāptu līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, kas draud ar iesūdzēšanu ES tiesā un soda naudu līdz 0,1% no IKP. Pirmdien Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīja informatīvo ziņojumu par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2015. - 2017. gadā. Valdība vienojās, ka, gatavojot 2015. gada budžeta projektu, strikti jāpieturas pie budžeta deficīta mērķa - tas nedrīkst būt lielāks par 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Uzsākot darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta, svarīgi nodrošināt stabilu un prognozējamu nodokļu politiku, nemainot būtiskākās likumdošanā noteiktās nodokļu likmes un palielināt nodokļu ieņēmumus, pilnveidojot nodokļu administrēšanas instrumentus un iekasēšanu. Vienlaikus Latvija nepārkāps Fiskālās disciplīnas likuma normas, ievērojot pretcikliskas fiskālās politikas principu un domājot par uzkrājuma veidošanu laikā, kad ekonomika aug. Tāpēc valdības atbildība būs nepieļaut "gāzi grīdā" politikas atjaunošanu, jo valsts finanšu plānošanā ir jāsaglabā pārdomāta piesardzība, rūpīgi izvērtējot visus iekšējos un ārējos riskus. 2014. gadā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi tiek prognozēti 6 667,6 miljonu eiro apmērā, kas varētu pārsniegt 2013. gada faktiskos nodokļu ieņēmumus par 241,2 miljoniem eiro jeb 3,8%. 2015. gadā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi tiek prognozēti ar 3,6% pieaugumu salīdzinājumā ar 2014. gadu, savukārt 2016. gadā ar 3,4% un 2017. gadā ar 5,9% pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Plānots, ka nākamā gada valsts budžeta projekts Saeimā tiks iesniegts 10.decembrī. Valdība vakar izskatīja arī ministriju iesniegtos priekšlikumus jaunajām politikas iniciatīvām un citiem pasākumiem, kas pozitīvi ietekmē fiskālās telpas apjomu 2015. gadā. Izvērtējot un atbalstot ministriju iesniegtos priekšlikumus izdevumu daļā, fiskālā telpa 2015. gadā tika palielināta par vairāk nekā 36 miljoniem eiro. Priekšlikumus izdevumu samazināšanai iesniedza Ekonomikas ministrija (EM), Finanšu ministrija (FM), Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, Vides aizsadzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). FM iesniegtie priekšlikumi 12,9 miljonu eiro apmērā nākamgad būtiski palielina fiskālo telpu un dod iespēju citām ministrijām īstenot savus pasākumus. Satiksmes ministrija izteica priekšlikumus, kas palielina budžeta ieņēmumus, kā arī piedāvāja, kādiem mērķiem iegūtos līdzekļus investēt. VARAM, pārskatot savus priekšlikumus, fiskālo telpu 2015. gadam uzlabo par 3,5 miljoniem eiro, savukārt 2016. un 2017. gadam par 2,0 miljoniem eiro. Labklājības ministrija, iesniedzot savu skatījumu priekšlikumu izvērtēšanai, budžeta ietvaros uzlaboja naudas plūsmu, tomēr fiskālo telpu tas nepalielina. Tikmēr EM izteiktie priekšlikumi paredz uzlabot fiskālo telpu 2015. gadam par 19,8 miljoniem eiro. Izvērtējot ministriju priekšlikumus izdevumu palielināšanai, tika atbalstīts EM izteiktais priekšlikums palielināt izdevumus Centrālai Statistikas pārvaldei 2021. gada tautas skaitīšanas sagatavošanai un organizēšanai - sistēmas pilnveidošanas darbi secīgi katru gadu, administratīvo datu noliktavās iestrādājot papildu funkcionalitātes. 2015. gadā tam būs nepieciešami 211,5 tūkstoši eiro. Tāpat ministrija vēlas palielināt iemaksas starptautiskajās organizācijās, lai turpinātu iemaksas OECD komitejās un darba grupās, kas 2015. gadā prasītu finansējumu 43,6 tūkstošus eiro, savukārt 2016. gadā 44,0 tūkstošus eiro un 2017. gadā 44,4 tūkstošus eiro. Tika atbalstīts arī FM priekšlikums 2016. gadā veikt ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus un administratīvā sloga samazināšanu Valsts ieņēmumu dienesta klientiem, kam nepieciešami 12,6 miljoni eiro. Pārējās valsts pārvaldes iestādes norāda, ka neredz iespējas atlikt jauno politikas iniciatīvu īstenošanas termiņu vai samazināt jaunajām politikas iniciatīvām piešķirto finansējumu, kā arī ir konstatējušas, ka jaunās politikas iniciatīvas (administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumus) nav iespējams finansēt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058