Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti  6.februāri, iepazīstoties ar virkni viedokļu saistībā ar valsts un pašvaldību institūcijās strādājošo atalgojuma publiskošanu, ko paredz pagājušā gada novembrī pieņemtie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, uzsvēra, ka saņemto atlīdzību ir pieļaujams publicēt tikai saskaņā ar personas tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību.

Konceptuālu atbalstu deputāti pauda ierosinājumam, ka amatpersonai (darbiniekam) izmaksāto darba samaksas apmēru valsts vai pašvaldības institūcijas mājaslapā internetā publisko reizi mēnesī, norādot personas amatu, un informāciju par konkrētai personai izmaksāto atalgojumu var saņemt Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā.

Komisija šādi lēmusi, ņemot vērā saņemtos iebildumus, tostarp no augstskolām, par to, ka spēkā esošā regulējuma prasība publiskot atalgojumu radīs virkni problēmu, kā arī iespējamu vēršanos Satversmes tiesā. Spēkā esošā prasība iestādes mājaslapā katru mēnesi norādīt visu darbinieku atalgojumu un šo informāciju uzglabāt astoņus gadus neveidos balansu starp sabiedrības tiesībām zināt, kā valsts iztērē savus līdzekļus, un personas tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību, teikts Latvijas Universitāšu asociācijas vēstulē komisijai.

Vēstulē komisijai arī norādīts, ka augstskolās personāls ir sadalīts dažādās grupās: akadēmiskais personāls, vispārējais augstskolas personāls, kā arī zinātniskais personāls, un saskaņā ar atlīdzības likumu, ziņas būtu jāpublicē tikai par tiem darbiniekiem, kuri nav ievēlēti akadēmiskajos amatos un kuri nav pedagogi. Šāds regulējums daļā darbinieku radot neizpratni, un cilvēki jūtas diskriminēti.

Viedokli komisijai paudis arī personas datu aizsardzības un administratīvo tiesību eksperts Māris Ruķeris, atzīmējot, ka saskaņā ar jauno Eiropas Savienības (ES) regulu par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šo datu brīvu apriti, kas būs piemērojama un saistoša no šī gada 25.maija, dalībvalstīm ir pienākums līdzsvarot un saskaņot informācijas pieejamību ar tiesībām uz personas datu aizsardzību. Eksperts arī norāda, ka jautājums par regulas interpretāciju kontekstā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normām par darbinieku darba samaksas pieejamību var nonākt līdz izskatīšanai ES tiesā no personas datu aizsardzības viedokļa.

Tāpat Valsts pārvaldes komisija saņēmusi Saeimas Juridiskā biroja atzinumu. Tajā cita starpā teikts, ka informācija par identificējamai valsts vai pašvaldību institūcijas amatpersonai (darbiniekam) izmaksātās darba samaksas apmēru ir personas dati, un to publiskošana internetā ir uzskatāma par personas tiesību uz privāto dzīvi ierobežojumu. Šādam ierobežojumam ir jākalpo leģitīma mērķa sasniegšanai, šajā gadījumā sabiedrības interešu apmierināšanai par valsts un pašvaldību budžetu līdzekļu izlietošanu.

Juridiskais birojs norādījis, ka saudzīgāks līdzeklis, vērtējot nepieciešamību aizsargāt valsts vai pašvaldību institūcijās strādājošo tiesības uz privāto dzīvi, un kas vienlaikus tikpat efektīvi informētu sabiedrību par valsts naudas tērēšanu, būtu personas amata un tai izmaksātās darba samaksas publiskošana, nenorādot personas vārdu un uzvārdu.

Savukārt attiecībā uz personas datu glabāšanas ilgumu Juridiskais birojs atzīmē, ka dati ir glabājami tikai tik ilgi, kamēr tas nepieciešams konkrētā mērķa sasniegšanai, pēc tam tos dzēšot. Atbilstošākais laika periods būtu 12 mēneši, kas vērtējams kā pietiekami ilgs laiks sabiedrībai noskaidrot konkrētajam gadam apstiprināto budžeta izlietojumu un salīdzināt konkrētā mēnesī personai izmaksāto atlīdzību ar iepriekšējā gada tajā pašā mēnesī izmaksāto. Turklāt pēc tam, kad informāciju dzēš, to saskaņā ar Informācijas atklātības likumu joprojām var pieprasīt attiecīgajā institūcijā.

Galīgo lēmumu par iespējamajiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumiem Valsts pārvaldes komisija plāno pieņemt nākamnedēļ, informē komisijas priekšsēdētājs S.Dolgopolovs.