VDI aicina lauksaimniecībā un mežsaimniecībā strādājošos nepakļaut sevi nevajadzīgam riskam
Lauksaimniecības un mežsaimniecības aktīvajā sezonā, kā ierasts, pieaug to darbinieku skaits, kas tiek nodarbināti uz konkrētu laiku – pāris mēnešiem gadā. Lai arī lauksaimniecībā un mežsaimniecībā ir nodarbināti tikai apmēram 8% no visiem strādājošajiem Latvijā, nereģistrētā nodarbinātība un letālie nelaimes gadījumi 2015. gadā visbiežāk tika konstatēti tieši lauksaimniecības / mežsaimniecības uzņēmumos, tāpēc Valsts Darba inspekcija (VDI) aicina - pirms darbu uzsākšanas ikvienam rūpīgi izvērtēt, vai izvēlētā darba apstākļi ir droši un nerada riskus dzīvībai, kā arī, vai darba tiesiskās attiecības ir sakārtotas. 2015. gadā gandrīz katrā otrajā VDI apsekotajā lauksaimniecības / mežsaimniecības uzņēmumā tika atklāta kāda nereģistrēti nodarbināta persona. Salīdzinot…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Lauksaimniecības un mežsaimniecības aktīvajā sezonā, kā ierasts, pieaug to darbinieku skaits, kas tiek nodarbināti uz konkrētu laiku – pāris mēnešiem gadā. Lai arī lauksaimniecībā un mežsaimniecībā ir nodarbināti tikai apmēram 8% no visiem strādājošajiem Latvijā, nereģistrētā nodarbinātība un letālie nelaimes gadījumi 2015. gadā visbiežāk tika konstatēti tieši lauksaimniecības / mežsaimniecības uzņēmumos, tāpēc Valsts Darba inspekcija (VDI) aicina - pirms darbu uzsākšanas ikvienam rūpīgi izvērtēt, vai izvēlētā darba apstākļi ir droši un nerada riskus dzīvībai, kā arī, vai darba tiesiskās attiecības ir sakārtotas.
2015. gadā gandrīz katrā otrajā VDI apsekotajā lauksaimniecības / mežsaimniecības uzņēmumā tika atklāta kāda nereģistrēti nodarbināta persona. Salīdzinot - būvniecībā, kas tradicionāli ir līdere nereģistrētās nodarbinātības ziņā, nereģistrēti nodarbinātas personas VDI konstatēja katrā piektajā apsekojumā.
Arī darba aizsardzības kontekstā lauksaimniecība / mežsaimniecība ir viena no riska nozarēm. Pagājušajā gadā lauksaimniecībā / mežsaimniecībā notika 6 letāli nelaimes gadījumi, kas vērtējams kā negatīvs un satraucošs rādītājs. Arī arodslimību risks šajā nozarē ir salīdzinoši augsts – ķīmiskās vielas, troksnis, smagumu pārvietošana, putekļi, nepiemērots mikroklimats u.c. faktori var veicināt dažādu slimību rašanos, tāpēc darba devēja atbildība sakārtotas darba aizsardzības sistēmas izveidē ir īpaši būtiska.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem lauksaimniecībā / mežsaimniecībā vidēji gadā normālo darba laiku strādā vien 25% nodarbināto, savukārt, pārējie nodarbinātie strādā nepilnu darba laiku vai kā papildu darbu. Līdz ar to darba devējam ir lielāka slodze, veicot darbinieku apmācības, instruktāžas, obligātās veselības pārbaudes u.c. Lai noteiktu veicamos darba aizsardzības pasākumus, kā arī sagatavotu nepieciešamo dokumentāciju, darba devēji aicināti izmantot bezmaksas interaktīvu rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment). Šobrīd latviešu valodā ir izstrādāti seši rīki, tostarp lauksaimniecības (augkopības, lopkopības) uzņēmumiem. Plašāka informācija pieejama VDI mājaslapā www.vdi.gov.lv, sadaļā OiRA.
VDI atgādina - pirms darba attiecību uzsākšanas arī pašiem darbiniekiem ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt iespējamos riskus – gan no drošības, gan tiesiskās aizsardzības viedokļa. Jāatceras, ka darba līgums ir galvenais dokuments, bez kura darba attiecības nedrīkst uzsākt. Vienojoties mutiski, darbinieks var būt zaudētājs un nesaņemt apsolīto darba samaksu, kā arī sociālās garantijas, slimības pabalstu u.c. Jāatceras, ka darba devējs, kurš neievēro vienu normatīvo aktu, visbiežāk neievēros arī citus, piemēram, ja darba devējs nodarbina bez darba līguma, darba vide arī visticamāk būs nedroša. Tāpēc VDI aicina darbiniekus neklusēt un vērsties pie darba devēja tiklīdz ir radušies kādi iebildumi vai ieteikumi. Ja darba devējs tos ignorē, darbiniekiem ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.