Valsts ieņēmumu dienests informē, ka saistībā ar Latvijas virzību iestājai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (turpmāk – OECD), Latvija ir pievienojusies Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos, kas stājās spēkā 2014.gada 30.maijā. Tādējādi ikviena uzņēmuma vadītājam ir jāapzinās un jānovērš iespējamie kukuļošanas riski gan iekšzemes darījumos, saskaroties ar valsts amatpersonām, gan starptautiskajā biznesā, iesaistoties darījumos ar ārvalstu amatpersonām, gan arī nepieļaujot, ka uzņēmuma apliekamais ienākums tiek samazināts par izdevumiem, kuri nevar tikt atzīti par saistītiem ar saimniecisko darbību uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām.

Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visus iekšzemes uzņēmuma un pastāvīgās pārstāvniecības izdevumus īpašnieku vai darbinieku atpūtai, atpūtas ceļojumiem, izklaidēšanās pasākumiem un ar saimniecisko darbību nesaistītiem īpašnieku vai darbinieku braucieniem ar nodokļa maksātāja autotransportu, pabalstiem, dāvinājumiem, dāvinājumos pārvērstiem kredītiem un aizdevumiem, kā arī citas izmaksas naudā vai citās lietās (natūrā) īpašniekiem vai darbiniekiem, kuras netiek uzrādītas kā atlīdzība par veikto darbu vai kuras nav saistītas ar iekšzemes uzņēmuma un pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību[1].

Kā arī pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaitāmi arī ziedojumi vai dāvinājumi citām personām, galvojuma summas, kuras nodokļa maksātājam kā galviniekam ir jāizmaksā saskaņā ar galvojuma līgumu, atskaitījumi no peļņas, apgrozījuma vai cita bāzes lieluma, kurus nodokļa maksātājs veic pēc savas iniciatīvas, pēc tā īpašnieka rīkojuma vai saskaņā ar likumiem, un tādi izdevumi, kas ekonomiski nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību[2].

Piemērojot likuma 5.panta ceturto daļu, nodokļu maksātājs savu apliekamo ienākumu nedrīkst samazināt par šajā panta daļā minētajām summām, kā arī citām summām, kuru izmaksāšana nav ekonomiski saistīta ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību. Pārbaudot nodokļu maksātāja apliekamā ienākuma pareizību, Valsts ieņēmumu dienests vērtē, vai izdevumi ir ekonomiski saistīti ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, kā arī izvērtē to būtību un izmaksāšanas pamatu[3].

Jāņem vērā, ka pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumus, kuri izlietoti noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, tostarp doti valsts amatpersonai kā kukulis vai valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona, vai valsts institūcijas pilnvarotai tādai pašai personai par nelikumīgu darbību izdarīšanu, vai arī privātpersonai komerciālas uzpirkšanas nolūkos[4].

Vēršam uzmanību, ka par kukuļdošanu ir uzskatāma materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošana vai piedāvāšana personiski vai ar starpnieku personai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību kukuļdevēja interesēs. Kukulis var būt jebkuri materiāli vai citāda veida labumi, tostarp: nauda un vērtspapīri, priekšmeti ar materiālu vērtību, pakalpojumi.

Ar precīzāku informāciju, kuru Korupcijas apkarošanas un novēršanas dienests (KNAB) ir īpaši sagatavojis uzņēmējiem saistībā ar kukuļdošanu, var iepazīties KNAB mājas lapā: http://www.knab.gov.lv/lv/education/uznemejiem/, kur atrodams arī buklets “Godprātīga uzņēmējdarbība” ar infografiku, buklets “Godprātīga un no korupcijas brīva starptautiskā uzņēmējdarbība” u.c. materiāli.

[1] Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 5.panta pirmā daļa

[2] Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 5.panta ceturtā daļa

[3] Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.556 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 45.punkts

[4] Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 5.panta devītā daļa