Ministru kabineta šā gada 5.jūlija sēdē atbalstīti grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10.marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" un Ministru kabineta 2010. gada 16.marta noteikumos Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību", kas paredz izmaiņas esošajos atbalsta nosacījumos komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem un augstas efektivitātes koģenerācijā.

Lai novērstu līdz šim īstenoto komersantu pārsubsidāciju jeb nesamērīgi lielu atbalstu, uz ko iepriekš norādījusi arī Eiropas Komisija, grozījumi MK noteikumos paredz noteikt iekšējās peļņas normu (turpmāk - IRR) 9 % apmērā tiem komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijā. Ja konkrētās elektrostacijas IRR būs virs 9 %, tad ministrija, izmantojot cenas korekcijas koeficientu, samazinās attiecīgajai elektrostacijai izmaksājamo obligātā iepirkuma summu. Ja komersants nepiekritīs Ekonomikas ministrijas veiktā aprēķina par elektrostacijas IRR rezultātam, viņš varēs iesniegt ministrijā zvērināta revidenta apstiprinātu aprēķinu un to pamatojošus dokumentus.

Iekšējās peļņas normas ieviešana sniegs iespēju salīdzināt atdevi no dažādiem elektrostaciju projektiem visā atbalsta periodā. Papildus tam šī metode ļaus veikt izvērtējumu par dažādu vienas tehnoloģijas elektrostaciju ražošanas izmaksām un modelēt nākotnes projekcijas attiecībā uz šādu elektrostaciju attīstības iespējām pēc atbalsta perioda beigām.

"Pieņemtais lēmums mums pavērs durvis tālākām sarunām ar Eiropas Komisiju, lai Latvija tāpat kā citas valstis varētu uzsākt atbalsta sniegšanu energointensīviem ražošanas uzņēmumiem, būtiski paaugstinot to konkurētspēju. Atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem jau gadiem sniedz citas valstis, tāpēc atbalsts mūsu uzņēmumiem ir ārkārtīgi svarīgs, lai paaugstinātu rūpniecības sektora konkurētspēju un dotu iespēju saglabāt esošās un radīt jaunas darbavietas," saka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Papildus tam jāuzsver, ka, lai nodrošinātu obligātā iepirkuma cenu nesamazināšanos zem līmeņa, kas nepieciešams atbalstīto elektrostaciju darbības nodrošināšanai dabasgāzes tirdzniecības tarifa krituma rezultātā, un lai pielāgotu spēkā esošo regulējumu dabasgāzes tirgus atvēršanai, MK noteikumos paredzēts fiksēt elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenas noteikšanas formulās iekļauto dabasgāzes tirdzniecības cenu 234,77 eiro/tūkst. n.m3 līmenī, kas ir vidējā dabasgāzes tirdzniecības cena laika periodā no 2007. gada augusta līdz 2012. gada septembrim (t.i., periodā, kad komersantiem bija iespējams kvalificēties tiesību iegūšanai pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu).

Latvijas piedāvājumu pārsubsidācijas novēršanai gaida arī Eiropas Komisija, lai pieņemtu lēmumu par Latvijas iesniegtā atbalsta mehānisma "Atbalsts elektroenerģijas ražotājiem" atbilstību Eiropas Savienības iekšējā tirgus prasībām. Eiropas Komisija iepriekš norādījusi, ka Latvija, sniedzot atbalstu komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijā, nevar izmaksāt lielāku atbalstu, kā to pieļauj valsts atbalsta regulējums ES.

Izmaiņu nepieciešamība esošajā atbalsta sistēmā diskutēta arī ar dažādām iesaistītajām pusēm, piemēram, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju, Latvijas Siltumuzņēmumu asociāciju, Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociāciju, komercbankām un komersantiem, kā arī citām ministrijām.