Valdība 2. jūlijā pārizdevusi Finanšu ministrijas sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem" , kas regulē ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem un nosaka neparastu darījumu pazīmes.

Ar to spēkā stāšanos tiks atcelti MK  2008. gada 22. decembra noteikumi Nr. 1071 "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem".

Izmaiņas regulējumā bija nepieciešamas, lai Finanšu izlūkošanas dienests saņemtu pēc iespējas kvalitatīvākus un pamatotāku likuma subjektu ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un samazinātu nepamatotu ziņojumu skaitu. Ar jaunajiem noteikumiem ziņošanas subjektiem, tai skaitā arī ārpakalpojumu grāmatvežiem, uzlikts pienākums rūpīgāk izvērtēt darījuma iespējamo noziedzīgumu un ziņošanas gadījumā sniegt pamatojumu aizdomām. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, līdz šim šādu formālu ziņojumu skaits ir bijis liels, Finanšu izlūkošanas dienestam jāpatērē resursi to patstāvīgai analīzei, taču to efektivitāte ir zema.

Ziņojumā par aizdomīgu darījumu ir jāiekļauj pamatojums aizdomām par saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu un ar to saistīto noziedzīgo nodarījumu tipoloģiju.

Vienlaikus samazināts kritēriju skaits, kad  jāpievērš uzmanība darījumam kā iespējami neparastiem. Atgādinām, ka neparasts darījums pēc būtības ir tāds darījums, kurš pats konkrēti neizraisa aizdomas, ka notiek legalizācija, bet darījumam, kurš atbilst noteiktām pazīmēm, ir augsts legalizācijas risks.

Jaunajos noteikumos samazināta arī ziņošanas  sliekšņu summu apmēra dažādība - katrai likuma subjektu grupai ieviesti atšķirīgi skaidras naudas darījuma summas sliekšņi, no kuriem iestājas ziņošanas pienākums par neparastu gadījumu. Vispārējais slieksnis ir 10 000 eiro, taču noteikumos iekļautas vairākas atkāpes:

•  šī norma neattiecas uz kredītu izmaksām, kā arī gadījumiem, kad inkasācijas pakalpojuma ietvaros skaidra nauda tiek ieskaitīta vai izņemta no pakalpojuma sniedzēja klienta konta kredītiestādē vai finanšu iestādē;
• vairākām likumu subjektu grupām (ārpakalpojumu grāmatvežu starp tām nav) jāziņo par noteikta tipa aizdomīgiem klienta skaidras naudas darījumiem jau no 5000 eiro sliekšņa (likuma subjektiem, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu, transportlīdzekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu, kultūras priekšmetu (tajā skaitā senlietu, mākslas un antikvāro priekšmetu) tirdzniecību vai starpniecību; kredītiestādēm un kapitālsabiedrībām, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu, – darījumos, kurā klients pērk vai pārdod ārvalstu valūtu skaidrā naudā; izložu un azartspēļu organizētājiem (izmaksājot laimestus un citos gadījumos)).

Pārējās neparasta darījuma pazīmes noteikumos definētas sekojoši:

• darījums, kurā piedalās klients, kas tiek turēts aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā un par kuru informācija ir iekļauta Kontroles dienesta uzturētajā tīmekļvietnē http://sankcijas.kd.gov.lv/;
• klients vai klienta patiesais labuma guvējs un tā veiktais darījums (tai skaitā līdzekļi, kas vēl nav iesaistīti darījumā vai tā mēģinājumā), par kuru klienta izpētes ietvaros konstatēta publiski pieejama negatīva rakstura informācija, kas liecina par tā iespējamu saistību ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem vai to legalizēšanu vai ar terorismu vai tā finansēšanu.