PERSONĀLSDARBA TIESĪBASLBAS: Jāuzlabo tiesiskais regulējums, lai veicinātu ģenerālvienošanos slēgšanu

PERSONĀLS DARBA TIESĪBAS SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA TIESĪBAS

LBAS: Jāuzlabo tiesiskais regulējums, lai veicinātu ģenerālvienošanos slēgšanu

22/08/2014

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir BilancePLZ abonements?

Pierakstīties

0 Komentāri

Iekļautās atsauksmes

Skatīt visus komentārus

Latvijas Celtnieku arodbiedrība (LCA) jau daudzu gadu garumā runā par nozares ģenerālvienošanās noslēgšanu. Latvijā 2006.gadā tika noslēgta nozares ģenerālvienošanās starp LCA un Latvijas Būvnieku asociāciju (LBA), kas noteica minimālā atalgojuma standartus būvniecības nozarē, informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Ģenerālvienošanās darbība attiecās tikai uz Būvnieku asociācijas biedriem, kas radīja nevienlīdzīgus spēles noteikumus būvuzņēmumu starpā. Krīzes laikā - 2009.gadā - darba devēju organizācija pārstāja pildīt ģenerālvienošanās paredzētās prasības, un uz šo brīdi tās darbība ir apturēta. LCA priekšsēdētāja vietniece Ieva Gretere: „Arī šobrīd būvniecības nozares sociālie partneri LCA un LBA diskutē par vienošanās noslēgšanu. Grūtības rada darba devēju organizācijas šī brīža mazais pārstāvības procents. Tas neļauj noslēgt nozares koplīgumu erga omnes, kura noslēgšanai tiesību akti paredz prasību darba devēju organizācijai pārstāvēt 50% no nozarē strādājošiem vai 60% no nozares apgrozījuma. Tomēr Darba likums (DL) paredz, ka Ģenerālvienošanos var slēgt arī darba devēju organizāciju apvienības, tas liecina, ka nepieciešama darba devēju organizāciju apvienošanās un kopēja vēlme slēgt šādu vienošanos.” Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers: „LBAS apsveic šo iniciatīvu par ģenerālvienošanās noslēgšanu nozarē. LCA vienmēr ir uzsvērusi ģenerālvienošanās nepieciešamību, un savulaik, pateicoties LCA priekšsēdētājas M. Tomsones iniciatīvai, Darba likumā tika iestrādātas vairākas normas, kas sekmēja ģenerālvienošanās noslēgšanu. Arodbiedrība šobrīd ir izdarījusi visu nepieciešamo, un mēs gaidām, lai darba devēji apvienotos un būtu gatavi ģenerālvienošanās parakstīšanai.” Eiropas Savienības dalībvalstīs, kurās ir veiksmīga koplīgumu paplašināšanas erga omnes prakse, koplīgumu paplašināšanas procesā parasti ir iesaistīta kompetenta valsts institūcija, piemēram, ministrija vai trīspusējās sadarbības institūcija, - vai nu pie nosacījumu izpildes pārbaudes vai nu pie pašas paplašināšanas apstiprināšanas. DL neparedz valsts vai trīspusējās sadarbības institūcijas iesaisti koplīgumu paplašināšanas procesā, kritēriju pārbaudi un koplīgumu normu un to saistošā spēka apstrīdēšanas iespējas. Rezultātā rodas problēmas ar koplīguma saistošā spēka apstrīdēšanu, kontroli pār koplīgumu normu izpildi to uzņēmumu vidū, kuri nav darba devēju organizācijas biedri un nav piedalījušies koplīgumu pārrunās. Tas negatīvi ietekmē darba devēju motivāciju slēgt nozares koplīgumus. Lai veicinātu nozares koplīgumu slēgšanu, ir nepieciešama ģenerālvienošanās slēgšanas tiesiskā regulējuma uzlabošana, paredzot valsts institūcijas vai trīspusējās sadarbības institūcijas iesaisti ģenerālvienošanās paplašināšanas erga omnes procesā, uzskata arodbiedrības. LCA priekšsēdētāja vietniece Ieva Gretere uzsver: „Lai mazinātu ēnu ekonomiku būvniecības nozarē, LCA ir atvērta ikvienai sarunai gan valsts, gan nozares līmenī. Ģenerālvienošanos uzskatām par vienu no mehānismiem, kurš ļautu cīnīties ar nozares problēmām.” Taču ir arī citas darbības, kuras būtu jāveic paralēli ar darba algas palielināšanu:

ir nepieciešama publisko iepirkumu regulējuma pilnveidošana, paredzot skaidrus nepamatoti lēta piedāvājuma kritērijus ar uzsvaru uz darbaspēka minimālajām izmaksām. Piemēram, Publisko iepirkumu likums var paredzēt papildus punktus vērtēšanā tam pieteicējam, kuram ir noslēgts koplīgums un duālās izglītības ieviešanu būvdarbu izpildē, kā arī samazināt punktu skaitu, ja pieteicējam ir iepriekš konstatēti darba aizsardzības pārkāpumi;
lai uzlabotu saistību izpildi būvniecības nozarē, kā arī novērstu plašus darbinieku tiesību pārkāpumus apakšuzņēmēju ķēdēs, ir nepieciešama solidārās atbildības ieviešana, paredzot galvenā būvuzņēmēja atbildību par apakšuzņēmēju saistību izpildi (piemēram, darbinieku atalgojumu izmaksu un sociālās aizsardzības prasību izpildi), kā arī pasūtītāja atbildību par galvenā būvuzņēmēja saistību neizpildi;
darbinieku kvalifikācijas celšanas un prasmju attīstības problēmas būvniecības nozarē ir iespējams attīstīt ar profesionālās kvalifikācijas celšanas stimulēšanu – ieviešot profesionālo kvalifikāciju gradāciju (profesiju kategorijas). Lai to panāktu, nozares profesionālajām organizācijām ir jāsadarbojas, jāattīsta sociālais dialogs un jāiesaista sarunās arī atbildīgās valsts iestādes.

Uzņēmējdarbības formas izvēle
Transfertcenas un biznesa ilgtspēja
Bēru pabalsts, ko izmaksā darba devējs
Zini darījuma partneri!

LBAS: Jāuzlabo tiesiskais regulējums, lai veicinātu ģenerālvienošanos slēgšanu

PVN deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu iesniegšana

Gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš sociālajiem uzņēmumiem

Paziņojums VID par sezonas laukstrādnieku ienākumu

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana, ja summa pārsniedz 1500 EUR

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €