Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu.

Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājušies spēkā 2016.gada 6.janvārī, paredz, ka no 2016.gada 1.jūlija pievienotās vērtības nodoklis ir jāpiemēro dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem, kas sniegti iedzīvotājiem un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību sniegtajiem dzīvojamo māju uzturēšanas un pārvaldīšanas pakalpojumiem, to biedriem.

Iesniedzējs secina, ka, ievērojot grozījumus, mājas pārvaldniekam, kurš ir reģistrēts kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, sākot ar 2016.gada 1.jūliju ir pienākums par savā vārdā sniegtajiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumiem izrakstīt rēķinu iedzīvotājiem, piemērojot pievienotās vērtības nodokļa standartlikmi 21 procenta apmērā.

Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” 7.4.apakšpunktā un 11.punktā noteikts, ka ikvienā dzīvojamā mājā ir organizējami uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumi, t.sk. nākamajam periodam nepieciešamo remontdarbu plānošana (vismaz trim nākamajiem gadiem vai citam dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē noteiktajam periodam).

Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā “Metodiskais materiāls par izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa piemērošanā dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem 2016.gadā” (turpmāk – Metodiskais materiāls) norāda, ka iemaksas uzkrājumu remonta fondā faktiski ir veicamas tikai par remontdarbiem, ko nepieciešamības gadījumā dzīvojamai mājai veiks nākotnē. Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē tas nozīmē, ka tiek veikti avansa maksājumi par vēlākā periodā saņemamiem pakalpojumiem. Turklāt iedzīvotāji iemaksas uzkrājumu fondā var veikt gan plānotiem remontdarbiem (t.i., jau būdami informēti par konkrētā līguma nosacījumiem attiecībā uz konkrēto darbu izpildi), gan neplānotiem remontdarbiem. Metodiskajā materiālā norādīts, ja iemaksas uzkrājumu remonta fondā tiek veiktas atsevišķi un tās nav iekļautas ikmēneša maksājumos par dzīvojamās mājas (dzīvokļa) pārvaldīšanu saskaņā ar noslēgtiem līgumiem starp mājas pārvaldnieku un iedzīvotājiem, pievienotās vērtības nodoklis netiek piemērots, ja mājas pārvaldnieks remonta pakalpojumus nesniedz pats personīgi, bet saskaņā ar noslēgtiem līgumiem starp mājas pārvaldnieku un iedzīvotājiem dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā pirks tos no citiem uzņēmumiem, kas ir reģistrēti kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāji. Minētajā situācijā mājas pārvaldnieks attiecībā uz remonta pakalpojumu sniegšanu darbosies kā starpnieks un netiks uzskatīts par remonta pakalpojumu sniedzēju dzīvokļu īpašniekiem. Šādā gadījumā maksājumiem mājas uzkrājumu remonta fondā pievienotās vērtības nodoklis nav piemērojams.

Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” 7.2.apakšpunktā noteikts, ka ikvienā dzīvojamā mājā ir organizējami uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumi, t.sk. dzīvojamās mājas (tai skaitā inženiertehnisko komunikāciju un sistēmu) tehniskā apkope, kārtējie remontdarbi.

Atbilstoši Iesniedzēja viedoklim un praksei arī kārtējie remontdarbi, kas minēti Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” 7.2.apakšpunktā, tiek plānoti uz priekšu (nākotnē).

Ņemot vērā Metodiskajā materiālā norādīto, ka iedzīvotāji iemaksas uzkrājumu fondā var veikt par plānotiem remontdarbiem, kā arī ietverto atsauci tikai uz Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” 7.4.apakšpunktu, kā arī pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 98.panta pirmo daļu, Iesniedzējs lūdz Valsts ieņēmumu dienestu sniegt uzziņu un atbildēt uz  sekojošu jautājumu:

vai, ja iemaksas uzkrājumu fondā tiek veiktas kārtējiem remontdarbiem minēto Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1014 7.2.apapakšpunktā noteiktajam mērķim, vai tās Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē tiks uzskatītas par avansa maksājumu par vēlākā periodā saņemamiem pakalpojumiem?

VID  uzziņā norāda, ka, saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5.panta pirmo daļu ar nodokli apliekamie darījumi ir šādi saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikti darījumi:

• 1) preču piegāde (tai skaitā preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā un preču eksports) par atlīdzību;
• 2) pakalpojumu sniegšana par atlīdzību;
• 3) preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību.

Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 2.punktam atlīdzība ir preču vai pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņem vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa no preču vai pakalpojumu saņēmēja vai citas personas par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, bez pievienotās vērtības nodokļa neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnībā vai daļēji.

Lai pareizi piemērotu Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas gan preču piegādes darījumos, gan pakalpojumu sniegšanas darījumos, ir vērtējami līgumā noteiktie nosacījumi, ņemot vērā darījuma ekonomisko saturu un būtību.

Atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” (turpmāk – Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumi Nr.1014) 7.2. un 7.4.apakšpunktam, ikvienā dzīvojamā mājā organizējami šādi uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumi, t.sk. dzīvojamās mājas (tai skaitā inženiertehnisko komunikāciju un sistēmu) tehniskā apkope, kārtējie remontdarbi un nākamajam periodam nepieciešamo remontdarbu plānošana (vismaz trim nākamajiem gadiem vai citam dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē noteiktajam periodam).

Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1014 11.punktā noteikts, ka plānojot nepieciešamos remontdarbus nākamajiem periodiem (šo noteikumu 7.4.apakšpunkts), pārvaldnieks pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksā var iekļaut arī plānoto remontdarbu izmaksas.

Tātad iemaksas uzkrājumu remonta fondā faktiski ir veicamas tikai par remontdarbiem, ko nepieciešamības gadījumā dzīvojamai mājai veiks nākotnē.

Tādējādi Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē tiek veikti avansa maksājumi par vēlākā periodā saņemamiem pakalpojumiem. Turklāt iedzīvotāji iemaksas uzkrājumu fondā var veikt gan plānotiem remontdarbiem (t.i., jau būdami informēti par konkrētā līguma nosacījumiem attiecībā uz konkrēto darbu izpildi), gan neplānotiem remontdarbiem, tostarp, arī Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1014 7.2.apakšpunktā minētajiem dzīvojamās mājas (tai skaitā inženiertehnisko komunikāciju un sistēmu) tehniskai apkopei, kārtējiem remontdarbiem.

Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka atbilstoši Iesniedzēja viedoklim un praksei kārtējie remontdarbi, kas minēti Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1014 7.2.apakšpunktā – dzīvojamās mājas (tai skaitā inženiertehnisko komunikāciju un sistēmu) tehniskā apkope, kārtējie remontdarbi – tiek plānoti uz priekšu (nākotnē).

Tādējādi Iesniedzēja dzīvojamo māju uzturēšanas un pārvaldīšanas pakalpojumu sastāvā papildus iekļautie maksājumi uzkrājumu fondā Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1014 7.2.apakšpunktā noteiktajam mērķim, t.i., dzīvojamās mājas (tai skaitā inženiertehnisko komunikāciju un sistēmu) tehniskajai apkopei un kārtējiem remontdarbiem, kuri tiek plānoti nākotnē, ir uzskatāmi par avansa maksājumiem.