Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu par izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem 2016.gadā.

Metodiskā materiāla mērķis ir sniegt informāciju par Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumiem 2016.gadā, kas izmainīs PVN piemērošanu dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem.

2. Minētie grozījumi tiek ieviesti, lai saskaņotu Pievienotās vērtības nodokļa likumu ar Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – direktīva) un vienlaikus izpildot Latvijai direktīvā noteikto pienākumu novērst Eiropas Savienības tiesību aktu neatbilstošu piemērošanu.

Lai dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu sniedzēji un iedzīvotāji sagatavotos izmaiņām attiecībā uz PVN piemērošanu dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem, grozījumi ir piemērojami, sākot ar 2016.gada 1.jūliju.

Līdz 2016.gada 30.jūnijam Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē minētie pakalpojumi ir ar PVN neapliekami darījumi.

Tādējādi no 2016.gada 1.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu sniedzējiem un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrībām (turpmāk – mājas pārvaldnieks) tiek būtiski mainīta PVN piemērošanas kārtība.

3. Ievērojot izmaiņas, mājas pārvaldniekam, kurš ir reģistrēts PVN maksātājs, sākot ar 2016.gada 1.jūliju, ir pienākums par savā vārdā sniegtajiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumiem izrakstīt rēķinu iedzīvotājiem, piemērojot PVN standartlikmi 21 procenta apmērā.

Vienlaikus mājas pārvaldniekam būs tiesības samazināt valsts budžetā maksājamo PVN, atskaitot kā priekšnodokli tās PVN summas, kas ir norādītas citu reģistrētu PVN maksātāju izrakstītajos nodokļa rēķinos par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu nodrošināšanai.

Tādējādi minētajā situācijā mājas pārvaldniekam, sadarbojoties ar iedzīvotājiem, būtu jāveic līdz šim noteiktā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu maksas korekcija, papildus ņemot vērā gan papildus aprēķināmo PVN, gan radušās tiesības atskaitīt priekšnodokli. Norādām, ka mājas pārvaldnieks ir tiesīgs, nosakot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksu, to samazināt par atskaitāmā priekšnodokļa daļu, kas saistīta ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu nodrošināšanu.

 1.piemērs

Dzīvojamās mājas īpašnieku biedrība “Zaļā iela 40” (turpmāk – biedrība), kura ir reģistrēta PVN maksātāja, sniedz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumus iedzīvotājiem, un saskaņā ar pārvaldīšanas līgumā noteikto ikmēneša apsaimniekošanas maksa 2015.gadā ir noteikta 0,50 euro par vienu kvadrātmetru.

Ievērojot, ka ar 2016.gada 1.jūliju biedrībai būs pienākums piemērot PVN saviem sniegtajiem pakalpojumiem un vienlaikus būs tiesības atskaitīt priekšnodokli, biedrības valde ir nolēmusi samazināt iedzīvotājiem noteikto ikmēneša apsaimniekošanas maksu līdz 0,43 euro par vienu kvadrātmetru, proti, par to PVN daļu, ko varēs atgūt no valsts budžeta priekšnodokļa veidā.

Biedrības noteiktajai apsaimniekošanas maksai 0,43 euro būs piemērojama PVN standartlikme 21 procenta apmērā. Tādējādi kopējā apsaimniekošanas maksa iedzīvotājiem par vienu kvadrātmetru būs 0,52 euro.

4. Mājas pārvaldnieks, kurš ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, par pakalpojumiem, kuros tas darbojas kā starpnieks starp faktiskajiem preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem (iedzīvotājiem vai juridiskām personām)tikai par sniegto starpniecības (kasiera) pakalpojumu (ja tam ir noteikta atlīdzība).

Ievērojot, ka mājas pārvaldnieks mājas pārvaldīšanas rēķinos iedzīvotājiem norāda arī citu nodokļa maksātāju sniegtos pakalpojumus (piemēram, kanalizācijas vai sadzīves atkritumu izvešanu) un piegādātās preces (piemēram, ūdens, siltumenerģijas piegādi), kas saistīti ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, šiem maksājumiem ir jābūt precīzi norādītiem, lai būtu iespējams pilnībā izprast veiktā starpniecības darījuma būtību. Attiecībā uz šiem pakalpojumiem pievienotās vērtības nodokļa piemērošanā izmaiņu nav.

5. Vēršam uzmanību, ka pēc izmaiņām Pievienotās vērtības nodokļa likumā mājas pārvaldniekam, kurš nav reģistrēts kā PVN maksātājs un sniegs dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumus vai saņems atlīdzību par starpniecības pakalpojumiem, ir pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja tā veikto ar PVN apliekamo darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā pārsniegs 50 000 euro.

Tādējādi neatkarīgi no mājas pārvaldnieka juridiskās formas (piemēram, biedrība, kooperatīvā sabiedrība, pašvaldības kapitālsabiedrība, fiziskā persona u.c.) mājas pārvaldniekam ir pienākums nodrošināt tā ar PVN apliekamo darījumu kopējās vērtības uzskaiti un reģistrēties VID kā PVN maksātājam, pārsniedzot ar PVN apliekamo darījumu robežvērtību 50 000 euro.

2.piemērs

Dzīvokļu kooperatīvā sabiedrība “Mārīte” sniedz tikai dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumus. Kopējā sniegto pakalpojumu vērtība iepriekšējo 12 mēnešu periodā ir 56 000 euro.

Ievērojot, ka ar 2016.gada 1.jūliju sniegtie pakalpojumi būs ar PVN apliekami darījumi, secināms, ka dzīvokļu kooperatīvajai sabiedrībai “Mārīte” no minētā datuma ir jāuzskaita tās sniegto dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu vērtība. Dzīvokļu kooperatīvajai sabiedrībai “Mārīte” būs jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā un sniegtajiem dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem jāpiemēro PVN, kad tās sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu periodā pārsniegs 50 000 euro.

Tātad iemaksas uzkrājumu remonta fondā faktiski ir veicamas tikai par remontdarbiem, ko nepieciešamības gadījumā dzīvojamai mājai veiks nākotnē. Pievienotās vērtības likuma izpratnē tas nozīmē, ka tiek veikti avansa maksājumi par vēlākā periodā saņemamiem pakalpojumiem. Turklāt iedzīvotāji iemaksas uzkrājumu fondā var veikt gan plānotiem remontdarbiem (t.i., jau būdami informēti par konkrētā līguma nosacījumiem attiecībā uz konkrēto darbu izpildi), gan neplānotiem remontdarbiem. Abos gadījumos, ja mājas pārvaldnieks saskaņā ar noslēgtiem līgumiem starp to un iedzīvotājiem, dzīvojamo māju uzturēšanas un pārvaldīšanas pakalpojumu sastāvā papildus iekļaus līdzekļus remontdarbiem, kurus veiks vai nu mājas pārvaldnieks pats savā vārdā vai citi komersanti savā vārdā, un tie tiks segti no ikmēneša maksājumiem par dzīvojamās mājas (dzīvokļa) pārvaldīšanu, tie ir kvalificējami kā daļa no dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu maksas un no 2016.gada 1.jūlija atbrīvojums no PVN nav piemērojams.

3.piemērs

2015.gada 1.septembrī dzīvokļu īpašnieki sapulcē ar mājas pārvaldnieku vienojas, ka noteiktajā kopējā apsaimniekošanas ikmēneša maksā 0,50 euro par vienu kvadrātmetru ir iekļaujamas arī papildu iemaksas rezerves fondā tikai remontdarbiem 0,21 euro par vienu kvadrātmetru un kopējā apsaimniekošanas ikmēneša maksa par vienu kvadrātmetru turpmāk būs 0,71 euro. Minētās sapulces vienošanās paredz, ka paredzētos remontdarbus veiks vai nu mājas pārvaldnieks pats savā vārdā vai citi komersanti savā vārdā.

Tādējādi līdz 2016.gada 30.jūnijam apsaimniekošanas ikmēneša maksai 0,71 euro apmērā PVN nepiemēro, savukārt pēc 2016.gada 1.jūlija noteiktajai apsaimniekošanas ikmēneša maksai ir piemērojams PVN, ievērojot mājas pārvaldnieka radušās tiesības atskaitīt priekšnodokli par sniegtajiem apsaimniekošanas pakalpojumiem.

7.1. ja mājas pārvaldnieks remonta pakalpojumus sniegs pats vai daļēji pats un daļēji, piesaistot citus uzņēmumus, un savā vārdā noslēgs līgumus ar remonta pakalpojumu sniedzējiem, kas ir reģistrēti PVN maksātāji, mājas pārvaldnieks Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē būs uzskatāms par remonta pakalpojumu sniedzēju, kam savā vārdā jāizraksta nodokļa rēķins iedzīvotājiem. Šādā gadījumā iemaksas uzkrājumu remonta fondā ir apliekamas ar PVN 21 procenta likmi kā avansa maksājumi par mājas pārvaldnieka nākotnē sniedzamiem remonta pakalpojumiem;

7.2. ja mājas pārvaldnieks remonta pakalpojumus pats nesniegs, bet saskaņā ar noslēgtiem līgumiem starp mājas pārvaldnieku un iedzīvotājiem dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā pirks tos no citiem uzņēmumiem, kas ir reģistrēti PVN maksātāji, šādā situācijā mājas pārvaldnieks attiecībā uz remonta pakalpojumu sniegšanu darbosies kā starpnieks un netiks uzskatīts par remonta pakalpojumu sniedzēju dzīvokļu īpašniekiem. Mājas pārvaldniekam, saņemot nodokļa rēķinus no citiem reģistrētiem PVN maksātājiem, kopējā summa (ar PVN) būs jāsadala dzīvokļu īpašniekiem, nosūtot kompensācijas rēķinus. Šādā gadījumā maksājumiem mājas uzkrājumu remonta fondā PVN nav piemērojams.

 4.piemērs

2015.gada 2.janvārī noslēgtajā apsaimniekošanas līgumā starp mājas pārvaldnieku un iedzīvotājiem nav paredzēts apsaimniekošanas maksā iekļaut dzīvokļu īpašnieku veiktās iemaksas uzkrājumu fonda veidošanai. 2015.gada 30.novembrī dzīvokļu īpašnieku kopība ir nolēmusi iekasēt atsevišķu uzkrājumu fondu mājas remontiem, mājas pārvaldniekam dzīvokļu īpašnieku vārdā slēdzot līgumu par plānotajiem mājas remonta darbiem 2016.gada jūlijā ar reģistrētu nodokļa maksātāju SIA “Rūķis”. Šādiem iedzīvotāju maksājumiem uzkrājumu fondā nav piemērojams PVN, jo mājas pārvaldnieks netiks uzskatīts par remonta pakalpojumu sniedzēju iedzīvotājiem.

8. VID aicina gan mājas pārvaldniekus, gan iedzīvotājus ar pienācīgu rūpību sekot līdzi tam, kā tiek slēgti līgumi saistībā ar mājas uzkrājumu remonta fonda izveidošanu un līdzekļu izlietojamu, jo tas, kā jau šā metodiskā materiāla 7.punktā norādīts, tiešā veidā ietekmē nodokļa rēķinu izrakstīšanas kārtību un PVN piemērošanu maksājumiem mājas remonta uzkrājumu fondā.