0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDARBA TIESĪBASLDDK atbalsta atvieglojumu un neapliekamā minimuma, bet ne minimālās algas palielināšanu
DARBA TIESĪBASSOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

LDDK atbalsta atvieglojumu un neapliekamā minimuma, bet ne minimālās algas palielināšanu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta Finanšu ministrijas uzsākto diskusiju par nabadzības risku mazināšanu Latvijas sabiedrībā, bet aicina par priekšlikumiem diskutēt un lemt par atbilstošāko risinājumu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) ietvaros. „Esam gandarīti, ka Finanšu ministrija ir ņēmusi vērā 2012.gada maijā NTSP rosinātos priekšlikumus prioritāri paaugstināt atvieglojumus par apgādībā esošajām personām un celt neapliekamā minimuma apjomu.  Šāds risinājums palielinātu ienākumus mājsaimniecībām ar augstu nabadzības risku, piemēram, ģimenēm ar bērniem”, LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Nabadzības risku novēršana Vērtējot nabadzības riskus pēc mājsaimniecības tipa, LDDK ir konstatējusi, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, augstākais nabadzības risks ir nepilnām ģimenēm…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.

1 komentārs

Pierakstīties
Paziņot par
1 Komentārs
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
***
***
11 gadi atpakaļ

Neapliekamā minimuma palielināšana dotu lielāku efektu.Tam vajadzētu būt vismaz iztikas minimuma līmenī…

0
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta Finanšu ministrijas uzsākto diskusiju par nabadzības risku mazināšanu Latvijas sabiedrībā, bet aicina par priekšlikumiem diskutēt un lemt par atbilstošāko risinājumu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) ietvaros. „Esam gandarīti, ka Finanšu ministrija ir ņēmusi vērā 2012.gada maijā NTSP rosinātos priekšlikumus prioritāri paaugstināt atvieglojumus par apgādībā esošajām personām un celt neapliekamā minimuma apjomu.  Šāds risinājums palielinātu ienākumus mājsaimniecībām ar augstu nabadzības risku, piemēram, ģimenēm ar bērniem”, LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Nabadzības risku novēršana Vērtējot nabadzības riskus pēc mājsaimniecības tipa, LDDK ir konstatējusi, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, augstākais nabadzības risks ir nepilnām ģimenēm ar bērniem, kā arī ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem. Vērtējot nabadzības riskus pa vecuma grupām, saskaņā ar CSP datiem augstākais nabadzības risks ir personām no dzimšanas līdz 17 gadu vecumam. Ņemot vērā augšminēto, efektīvākais un piemērotākais nodokļu instruments nabadzības mazināšanai ir prioritāri paaugstināt atvieglojumus par apgādībā esošajām personām līdz brīdim, kad tas sasniedz Ls 165 līmeni (otrai lielajai sociāli mazaizsargātajai grupai – pensionāriem – noteiktais neapliekamā minimuma līmenis), bet pēc tam iespēju robežās paaugstināt neapliekamā minimuma summu, uzskata LDDK. Finanšu ministrijas piedāvātais risinājums tiktu ieviests 2014.gadā, bet tā aprēķins tiktu veikts nevis 2013.gadā, bet 2014.gada sākumā. LDDK uzstāj, ka aprēķinam jābūt veiktam jau 2013.gadā. Minimālā alga Darbinieku atalgojums ir atkarīgs no kvalifikācijas, pieprasītā atbildības līmeņa, darba intensitātes, produktivitātes un citiem faktoriem. Ja darba ņēmēja algu noteicošie faktori neatbilst valsts minimālās algas noteiktajam līmenim, tad darba devējs vai nu ir spiest piemaksāt uz citu darbinieku darba rēķina vai viņš no šādas darba vietas piedāvājuma atsakās (likvidē) un meklē citus risinājuma variantus. Minimālā alga ir sliekšņa alga pie viszemākās kvalifikācijas un zemākās darba intensitātes. Minimālās algas lielums nav labklājības rādītājs, pauž LDDK. Par labklājības izaugsmi liecinot vidējā alga valstī, jo pie ļoti līdzīga minimālās algas apjoma var būt ļoti atšķirīga vidējā alga, kuras straujākam pieaugumam ir nepieciešama konkurētspējīgāka nodokļu politika (zemāki darbaspēka nodokļi) un sakārtotāka uzņēmējdarbības vide, piemēram, mazāks administratīvai slogs. Ja valdība paceltu minimālo algu, tad nedaudz uzlabotos to personu pirktspēja, kuras saņem minimālo algu, kas veicinātu nelielu pieaugumu kopbudžeta ieņēmumos no sociālās apdrošināšanas iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tajā pašā laikā pastāv risks, ka bezdarbs reģionos pieaugs – samazinātos nodarbinātība zemas kvalifikācijas un zemas intensitātes darbos, kā arī pensionāru un studentu nodarbinātība. Tāpat LDDK neatbalsta Finanšu ministrijas piedāvājumu - diferencēta neapliekamā minimuma ieviešanu, jo šāds modelis nerisinot nabadzības problēmu, neveicinot „aplokšņu algu” izskaušanu, kā arī paredz turpināt esošo sistēmu, kad valsts pakalpojumu apmaksa un pensionāru paaudzes nodrošināšana uzlikta uz personām (gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem), kuras legāli maksā nodokļus no vidējām algām un algām, kas ir augstākas par vidējo algu valstī. Ieviešot diferencētu neapliekamo minimumu, tā administrēšanas izmaksas pieaugs. Pieņemot izsvērtu lēmumu NTSP ietvaros, kur darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji konsultē valdību par privātā sektora ekonomiskajām iespējām realizēt kādu no valdības piedāvātajām izmaiņām normatīvajos aktos, tai skaitā nodokļu politikā, iespēja šos lēmumus efektīvi ieviest ir daudz augstāka, uzskata LDDK.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058