Saeima 7. novembra sēdes darba kārtībā iekļāvusi vairākus par steidzamiem atzītus likumprojektus  2. lasījumā, kas paredz ieviest jaunu veidu, kā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu cilvēku attiecības, – partnerību. Tādējādi iecerēts nodrošināt šo personu juridisko un sociālo aizsardzību. Partnerības institūta ieviešanu ietekmēs arī nodokļu un sociālo iemaksu jomu.

Ar grozījumiem Notariāta likumā paredzēts likumu papildināt ar jaunu sadaļu “Notariālo aktu par partnerību vai tās izbeigšanu taisīšana”. Notariālu aktu taisīs zvērināts notārs, abām personām, kas to vēlas, kopā personīgi būs jāierodas pie zvērināta notāra, apliecinot savu gribu reģistrēt partnerību vai to izbeigt. Ziņas par partnerību vai tās izbeigšanu tiks aktualizētas Fizisko personu reģistrā. Gadījumā, ja partnerību vēlas izbeigt viena no personām, tad būs jāvēršas tiesā. Tiesas nolēmums būs pamats partnerības izbeigšanai, gan gadījumā, ja partnerību vēlas izbeigt viena no pusēm, gan, ja puses par partnerības izbeigšanu nevarēs vienoties. Likumprojektā paredzēti partnerības priekšnoteikumi, kā arī gadījumi, kuros tā izbeidzas. Vienlaikus ar šiem grozījumiem tiek veikti arī grozījumi Fizisko personu reģistra likumā.

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka uz personām, kam ir partnerība, attiecināmas normas par aizdevuma, kas izsniegts, lai segtu ārstniecības vai izglītības izdevumus, kā arī tuvinieka izsniegta aizdevuma nepielīdzināšanu ienākumam. Arī attiecībā uz aizdevumiem noteiktas līdzīgas atkāpes par informācijas sniegšanu kā tuviniekiem, ja aizdevumu nodokļa maksātājam izsniegusi persona, ar kuru ir partnerība.

Likumprojektā paredzēti gada apliekamajā ienākumā neietveramie un ar nodokli neapliekamie ienākumu veidi, kas attiecināmi arī uz personu, ar kuru nodokļu maksātājam ir partnerība.

Piemēram, papildpensijas kapitāls, kas veidojies no personas, ar kuru ir partnerība, veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un izmaksāts pensiju plānu dalībniekiem, arī fiziskas personas dāvanas, ja tās dāvinājusi persona, ar kuru ir partnerība, u.c.

Likumprojektā ietvertas normas, kas paredz arī citus atvieglojumus nodokļu jomā no dažādiem īpašumu atsavināšanas darījumiem, tostarp, dāvinājumiem, ja darījumi notikuši starp personām, kas ir partnerībā. Tāpat likumprojektā noteikts, ka atvieglojumi nodokļa maksātājam attiecināmi arī par personas, ar kuru ir partnerība, uzturēšanu.

Ar plānotajiem Grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ietverts, ka personām, par kurām kopā ar sociāli apdrošināmo personu un obligāti sociāli apdrošināmo personu atbilstoši to nodarbinātībai, vecumam, veselības stāvoklim un sociālās apdrošināšanas veidiem fizisko personu reģistrā ir iekļautas ziņas par partnerību, ir pakļautas sociālajai apdrošināšanai laikā, kad persona uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas partneris; persona, kuras partneris pilda militārā dienesta pienākumus ārpus valsts, izņemot gadījumus, kad šis karavīrs piedalās starptautiskajā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā, uzturas ārvalstī kopā ar partneri; persona uzturas attiecīgajā ārvalstī kā Eiropas Savienības Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) pārstāvja vai sakaru virsnieka partneris.

Likumprojekts arī paredz, ka attiecīgu atbalstu atsevišķās dzīves situācijās, piemēram, personas nāves gadījumā, ir tiesīga saņemt persona, kurai ir partnerība kopā ar personu, kurai piešķirts sociālās apdrošināšanas pakalpojums, valsts sociālais pabalsts vai izdienas pensija.

Grozījumi Maksātnespējas likumā  noteiks, ka par ieinteresēto personu attiecībā pret parādnieku atzīstama arī persona, ar kuru parādniekam, parādnieka dibinātājam, dalībniekam (akcionāram) vai personālsabiedrības biedram, pārvaldes institūciju locekļiem ir partnerība.

Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”  savukārt paredz, ka valsts amatpersonas deklarācijā valsts amatpersonai jānorāda personas, ar kuru ir partnerība, vārdu un uzvārdu.

Saistītie grozījumi Pacientu tiesību likumā paredz: ja pacients nav norādījis personu, kura ir tiesīga viņa vietā piekrist ārstniecībai vai atteikties no tās, un pacientam nav laulātā, partnera, tuvāko radinieku, likumiskā pārstāvja vai pacients rakstveidā aizliedzis laulātajam, partnerim vai tuvākajiem radiniekiem viņa vietā pieņemt lēmumu, tad lēmumu par  ārstniecību, kas vislabvēlīgāk ietekmētu pacienta veselības stāvokli, pieņem ārstu konsilijs.

• Nomas un īres līgumi. Kādas ir to slēgšanas nianses?

• Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšana