Nepazaudēt tiesiskumu — Ilustrācija: Arvis Villa

Dīvainā laikā patlaban dzīvojam – konfliktu risināšanā nereti aizmirstam par tiesiskumu, tā vietā izmantojam spēka paņēmienus, rīkojam linča tiesas sociālajos medijos u.tml. Kas īsti ir tiesiskums? Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atradīsim norādes, ka ar tiesiskumu jāsaprot tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpciju un tiesības uz aizstāvību, noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principus, tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par to pašu noziedzīgo nodarījumu.

Tiesiskumu grūti saskatīt militāro konfliktu, karadarbības laikā, lai gan arī šādos notikumos tiek ievēroti zināmi tiesiskuma principi, kaut attiecībā uz karagūstekņiem u.tml. Taču arī miera laikos nereti pazaudējam tiesiskuma izpratni. Par to liecina kaut vai sabiedrībā skaļi izskanējušais strīds starp valsts kapitālsabiedrību un būvniecības uzņēmumu, kur konfliktā iesaistītās puses labu laiku nespēja atrisināt ar līguma laušanu un objekta pārņemšanu saistītos problēmjautājumus. Civiltiesiskā strīdā bija jāiesaista policija, lai pasūtītājs varētu iekļūt objektā, savukārt pasūtījuma izpildītājs atteicās nodot ar būvniecības procesu saistītos dokumentus, jo neuzticējās pasūtītājam. Šāda „grūstīšanās” pie objekta vārtiem, apsardzes un policijas pretstāvēšana šķiet pat kurioza, jo abām iesaistītajām pusēm ir savi nolīgtie augsti kvalificēti juristi, kuriem vajadzētu vienoties par konflikta atrisināšanu tiesiskā ceļā.

Iepriekš aprakstītā situācija vēlreiz apliecina, cik svarīgi ir pārzināt tiesību normās balstītus risinājumus, bet, ja tas nav iespējams, lūgt strīdu izšķirt tiesai. Arī šajā žurnāla numurā turpinām apskatīt situācijas, kurā galavārds pieder Latvijas Republikas Senātam vai Eiropas Savienības Tiesai. Savukārt numura intervijā runājam par korupcijas uztveri, kas savā ziņā atspoguļo, cik dziļi tiesiskuma apziņa ir iedzīvināta sabiedrībā, vai saskatām un pieļaujam rīcību, kura ir pretstatā tiesiskumam.