Ārvalstu investīcijas bieži tiek piesauktas kā viens no ekonomikas izaugsmes priekšnoteikumiem. Tomēr retāk runāts par to, ka ārvalstu investīcijas mēdz būt ļoti dažādas. Ne visas ekonomikai ir vienlīdz noderīgas, un ir gadījumi, kad noteikta veida investīcijas pat drīzāk kaitē, nevis palīdz valsts attīstībai. Cikla “Latvija Baltijas ekonomikā – kā panākt un apsteigt Igauniju un Lietuvu?” sestajā rakstā pievēršamies ārvalstu tiešo investīciju kvantitātei un kvalitātei, kā arī piesaistes stratēģijai.

Par visvērtīgākajām un vēlamākajām investīcijām parasti tiek uzskatītas tās, kas veicina pēc iespējas augstākas pievienotās vērtības radošu attīstības instrumentu ieplūšanu valsts ekonomikā – modernas tehnoloģijas, augsti kvalificēts darbaspēks, jaunas zināšanas (tā saucamais know-how), augstāka biznesa ētika u.tml. Biežāk tās ir investīcijas ražošanas, kā arī pakalpojumu sektoros (tomēr svarīgi arī – tieši kādā ražošanā un kādos pakalpojumos). Savukārt par vismazāk vēlamām un pat kaitīgām uzskatāmas tādas investīcijas, kuru mērķis ir tikai pārņemt valsts resursus, izejmateriālus vai konkurēt uz lēta darbaspēka pamata.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste Agnese Puķe žurnālam Bilance atzīst, ka ir nozares, kurās ir augstāks potenciāls sasniegt labu ekonomisko produktivitāti un pievienoto vērtību, un kurās līdz ar to investīcijas būtu visvairāk piesaistāmas. “Saskaņā ar makroekonomiskiem novērtējumiem lielāks potenciāls radīt augstāku pievienoto vērtību ir informācijas un komunikācijas pakalpojumos, profesionālajos pakalpojumos, kā arī apstrādes rūpniecībā,” pauž Agnese Puķe.

Kāda ir Latvijas investīciju piesaistes stratēģija, un kā tā saskan ar šīm prioritātēm? Ekonomikas ministrija Bilancei apgalvo, ka investīciju piesaiste ir orientēta uz to, lai pārstrukturētu Latvijas ekonomiku uz vidēji augstu un augstu tehnoloģiju nozarēm, kuras turklāt spētu eksportēt. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra pat nosauc pavisam konkrētas nozaru prioritātes: “LIAA mērķis ir panākt, lai 85% no ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijā tiek veiktas viedo specializāciju nozarēs. Tādās kā zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija, fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, viedā enerģētika un mobilitāte, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

Tas viss izklausās pareizi un skaisti, tomēr – kāda ir bijusi līdzšinējā investīciju piesaistes realitāte? Kā Latvija izskatās šajā rādītājā, ja salīdzinām ar kaimiņiem Lietuvu un Igauniju?

Eurostat publicētā statistika atklāj, ka ārvalstu tiešo investīciju apjoma ziņā neapstrīdama Baltijas līdere ir Igaunija. Kopš 2000. gada ārvalstu investīciju apjoms mūsu ziemeļu kaimiņvalstī sasniedzis gandrīz 35 miljardus eiro. Lietuvā tas bijis 26,6 miljardu eiro apmērā, bet Latvijā investīcijas ienesušas 18,6 miljardus eiro.

Vai šī statistika varētu būt ilgtermiņa inerces rezultāts un pēdējos gados situācija būtu izlīdzinājusies? Atbilde uz šo jautājumu diemžēl ir negatīva. Aprēķinot atsevišķi pēdējos četros gados (no divtūkstoš deviņpadsmitā līdz divdesmit otrajam gadam) Baltijā ienākušās investīcijas, aina ir līdzīga iepriekšējai – pirmā ir Igaunija ar gandrīz 14 miljardiem eiro, otrā – Lietuva ar apmēram 10 miljardiem eiro un trešā – Latvija ar 6 miljardiem eiro.

Latvijai tīkamāks skats paveras, aprēķinot, cik lielas ārvalstu investīcijas katrā no Baltijas valstīm piesaistītas uz vienu iedzīvotāju. Par pamatu ņemot 2022. gada iedzīvotāju skaitu, izrādās, ka Lietuvas handikaps pret Latviju investīciju piesaistes ziņā izkūp, ja izlīdzsvarojam valstu lieluma atšķirības (loģiski, ka iedzīvotājiem bagātākā valstī ir gan lielāka kopējā ekonomika, gan vairāk uzņēmumu, gan lielāks potenciāls piesaistīt investīcijas). Skatoties uz vienu iedzīvotāju, Latvija un Lietuva faktiski līdzīgi spēkojušās par ārvalstu investīcijām pēdējos 23 gadus, un pēc globālās finanšu krīzes Latvija pat lielākoties turējusies mazliet priekšā. Summārais šajā laika periodā piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju apmērs uz vienu iedzīvotāju Latvijā bijis gandrīz 9 900 eiro, Lietuvā – 9 300 eiro. Igaunija gan planē pavisam citā dimensijā, savu atrāvienu no Baltijas māsām (kā iedzīvotāju skaita ziņā mazākā valsts) vēl krietni palielinot – tur pēdējos 23 gados piesaistīto investīciju kopējais apjoms ir 25 610 eiro uz katru iedzīvotāju.

Kā jau minēts, investīciju apjomi vien neliecina par to, cik lielā mērā tās nākušas par labu valsts ekonomikai. Tieša veida, kā šo efektu izmērīt, gan nav. Statistiski precīzu priekšstatu iespējams gūt vienīgi par investīciju sektorālo dalījumu.

Vienīgā no potenciāli vērtīgākajām nozarēm, kur Latvija izskatās cienīgi uz Baltijas fona (ar 5 miljardiem eiro investīcijās divkārt apsteidzot Lietuvu un esot vienā līmenī ar Igauniju) ir jau “profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi”, taču… šī fenomena pamatā ir faktiski tikai Swedbank grupas iekšējās reorganizācijas darījums 2021. gada nogalē – vienkārša aktīvu reģistrācijas pārcelšana.

Pārējās potenciāli svarīgajās augstas pievienotās vērtības un eksportspējas nozarēs no Baltijas kaimiņiem ienākušo investīciju ziņā atpaliekam. Apstrādes rūpniecībā šī atpalicība vēl nav tik graujoša (3 miljardi eiro Latvijā pret 3,7 miljardiem Igaunijā un 4,65 miljardiem Lietuvā), bet informācijas un komunikācijas pakalpojumos gan – 755 miljoni pret 1,74 miljardiem Igaunijā un gandrīz 2 miljardiem eiro Lietuvā. Interesanti, ka Lietuva un Igaunija ir tālu atrāvušās arī finanšu un apdrošināšanas darbību nozarēs – tur abās valstīs ārzemju investīcijas sasniegušas attiecīgi 11 un 10 miljardus eiro, kamēr Latvijā – tikai 3,6 miljardus.

Kā iemeslus šai situācijai Bilances aptaujātie eksperti nosauc vairākus Latvijas ekonomikas hroniskos problēmu faktorus, sākot no darbaspēka trūkuma un ēnu ekonomikas līdz ārējā finansējuma piesaistei kopumā. Taču viens no visbiežāk minētajiem kavēkļiem ir birokrātiskie šķēršļi. Ekonomikas ministrija gan sola, ka šī problēma ir ne tikai apzināta, bet arī sākta risināt. Kopā ar uzņēmējiem esot noteiktas vairāk nekā simts uzņēmējdarbības jomas jeb aktivitātes, kuru automatizēšana vai paātrināšana būtu kritiski svarīga. Tiesa gan – laiku, kad šīs aktivitātes nesīs cerētos augļus investīciju un ekonomikas attīstībā, patlaban vēl grūti paredzēt.

Projektu «Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Cik un kādas investīcijas piesaista Latvija? – uzziniet video sižetā!» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2023

“Bilances” abonēšanai – dažādas iespējas. Izvēlies sev izdevīgāko!

Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI – to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē, gan izvēlēties Grāmatveža komplektu vai Bilances Zelta komplektu, kam arī iespējams gan papīra, gan elektroniskais formāts. Uzziniet vairāk, kādas iespējas piedāvā katrs no variantiem!