LDDK rosināja Ekonomikas ministriju sasaukt KITSA sēdi, jo līdz šim ilgstošās diskusijas par darbnespējas un virsstundu apmaksas regulējumu nav nesušas rezultātus, un konkurētspējas rādītājos Latvija turpina atpalikt no Lietuvas un Igaunijas. Valstij jāuzņemas lielāka atbildība par veselības aprūpes sistēmas pilnveidi, un darbnespējas lapu regulējumam būtu jākalpo kā motivācijai ieilgušu veselības aprūpes problēmu risināšanā, uzskata LDDK.

“Latvija turpina atpalikt no kaimiņvalstīm IKP rādītājos uz vienu iedzīvotāju, un darbnespējas lapu un ar tām saistīto virsstundu apmaksas apmēri Latvijā ir piecas reizes lielāki, nekā Lietuvā.  Pēdējo 10 gadu laikā LDDK ir vairākkārt rosinājusi veikt grozījumus regulējumā, samazinot darba devēja apmaksāto darbnespējas dienu skaitu, atbilstoši situācijai Baltijas valstu vidū. Kopā ar Ekonomikas ministriju un sociālajiem partneriem esam identificējuši būtiskas nianses esošajā regulējumā, ko tuvākajā laikā ceram mainīt,” pauž LDDK prezidents Andris Bite.

Analizējot darbnespējas lapu (DNL) apmaksas regulējumu Baltijas valstīs, ir secināts, ka Lietuvā un Igaunijā valsts ir uzņēmusies lielāku lomu DNL apmaksā (skat.1.attēlu). Tas veicina kaimiņvalstu aktīvu rīcību veselības sistēmas uzlabošanā, taču Latvijā valsts apmaksātais DNL apjoms ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.  

Lietuvā DNL apmaksa pirmās divas dienas ir uz darba devēja pleciem 62,06% apmērā, nākamās dienas ir valsts atbildība 62,06% apmērā. Likumdevējs ir veidojis sistēmu, kur valsts uzņemas lielāku atbildību par DNL apmaksu, līdz ar to valstij ir motivācija uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, lai samazinātu DNL skaitu, tajā pašā laikā iestrādājot mehānismu slimības lapu regulējumā, lai mazinātu vēlmi slimības gadījumā uzreiz ņemt slimības lapu uz maksimālo termiņu.

Igaunija ir izvēlējusies citu ceļu, proti, pirmās trīs dienas ir uz darba ņēmēja pleciem, tam seko piecas dienas uz darba devēja pleciem un no devītās dienas atbildību uzņemas valsts. Procentuālā apmaksa nemainās un saglabājas 70% procenti. Jāpiemin, ka Igaunijā šis regulējums veicina koplīgumu slēgšanu starp darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem, koplīgumā nosakot darbiniekiem labvēlīgākus apstākļus.

Latvijas DNL regulējums paredz vienu neapmaksātu dienu, astoņas dienas uz darba devēja pleciem un tālāk pārliekot DNL apmaksu valsts atbildībā, procentuālo atvietojumu palielinot līdz 80% no slimošanas ceturtās dienas. Analizējot statistiku, redzams, ka kopā pirmajās 10 slimošanas dienās izsniegto DNL skaits Latvijā 2023. gadā bija 581 146. No tām 312 458 “A” DNL tika noformētas uz deviņām dienām, desmitajā dienā šim skaitam nokrītot uz 1505. Veicot aprēķinus, aptuvenie izdevumi uz “A” DNL apmaksu darba devējam Latvijā 2023. gadā bija 284 miljoni eiro, kas sevī neietver aizvietošanas un virsstundu izmaksas.

Lai samazinātu darba devēja izmaksas par darbaspēku, sākot ar 2022. gada 1. aprīli darba devējam ir jāmaksā par pirmajām deviņām dienām nevis desmit, kā tas bija iepriekš. Veselības ministrijas apkopotā statistika parāda, ka DNL “A” lapu skaits, kas noformētas uz 9 dienām, 2021. gadā no 22 154 DNL “A” lapām ir palielinājies līdz 273 796 DNL “A” lapām, izgaismojot tendenci, ka līdz ar izmaiņām normatīvajā regulējumā ir mainījies arī DNL “A” lapu apmērs. Salīdzinājumam, Igaunijā DNL apmaksa uz brīdi tika noteikta līdzīgi kā Latvijā, kompensējot DNL no otrās slimošanas dienas. 2023. gada jūlijā regulējums tika atgriezts iepriekšējā apjomā, nosakot apmaksu no ceturtās dienas, un izsniegto DNL skaits saruka par 40%. Nenoliedzami DNL regulējumam ir ietekme uz to, kā slimības lapas tiek pieprasītas un izsniegtas, tāpēc LDDK piedāvā Latvijā ieviest regulējumu (skat.2.attēlu), kas līdzinās Igaunijā pastāvošajam:

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis pēc tikšanās izplatīja paziņojumu, ka DNL jautājumā iespējams panākt "datos balstītu un visām pusēm pieņemamu risinājumu." Svarīgs elements turpmākajās diskusijās būšot arī izpratnes panākšana par to, kāda ir reālā situācija darba nespējas lapu izņemšanā, cik pamatoti tās tiek izsniegtas, un vai esošie kontroles mehānismi ir pietiekami. Tādēļ turpmākajās sarunās svarīga būšot arī Veselības ministrijas iesaiste.