Raksta sākums publicēts Bilances 2020. gada Nr. 7 (463.)

Kā neizkrist no aprites?

Attīstīt pamatprasmes

Lisabonas 2000. gada 23. un 24. marta Eiropadome secināja, ka Eiropai vajadzētu noteikt jaunas pamatprasmes, kas jānodrošina mūžizglītībā, kā galveno pasākumu, Eiropai reaģējot uz globalizāciju un veidojot uz zināšanām balstītu valstu ekonomiku, un uzsvēra to, ka cilvēki ir Eiropas galvenais kapitāls. Šīs pamatprasmes ir jāieaudzina un jāiemāca jau no bērnības un jāturpina pilnveidot un attīstīt. 

Pamatprasmes definētas kā zināšanu, prasmju un attieksmju kopums, kas atbilst kontekstam. Pamatprasmes ir tās, kas ir nepieciešamas personiskai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai aktivitātei, sociālajai iekļautībai un nodarbinātībai.

Šajā pamatprincipu kopumā ir noteiktas astoņas pamatprasmes:

1. saziņa dzimtajā valodā;
2. saziņa svešvalodā;
3. matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās;
4. digitālās prasmes;
5. mācīšanās prasmes;
6. sociālās un pilsoniskās prasmes;
7. pašiniciatīva un uzņēmējdarbība;
8. kultūras izpratne un izaugsme.

Pamatprasmes uzskatāmas par vienlīdz svarīgām, jo katra no tām var nodrošināt veiksmīgu dzīvi sabiedrībā. Daudzas prasmes pārklājas un savienojas: vienai sfērai būtiskie aspekti attīsta prasmes citā. Valodas pamatiemaņu prasme, lasīt un rakstīt prasme, rēķināšanas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) prasme ir būtisks mācību pamats, un mācīšanās mācīties ir atbalsts visām mācību aktivitātēm. Visā pamatprincipu kopumā atkārtojas vairāki temati: kritiskā domāšana, radošās spējas, iniciatīva, riska novērtējums, lēmumu pieņemšana un lietišķa emociju pārvaldīšana ir nozīmīga visās astoņās pamatprasmēs.

Ja skatāmies no grāmatvedības viedokļa, tad aizvien vairāk un jaudīgāk ir jāattīsta matemātiskās, digitālās un mācīšanās prasmes. Ko katra no tām nozīmē?

Matemātiskās prasmes

Matemātiskās prasmes ir spēja attīstīt un piemērot matemātisko domāšanu, lai risinātu problēmu loku ikdienas situācijās. Par pamatu ņemot labas rēķināšanas iemaņas, tiek uzsvērts process un aktivitāte, kā arī zināšanas. Matemātiskās prasmes līdz noteiktiem līmeņiem ietver spējas un vēlmi izmantot matemātiskās domāšanas veidus (loģisko un telpisko) un tās izpausmes (formulas, modeļus, konstrukcijas, grafikus/diagrammas).

Matemātikā nepieciešamās zināšanas ietver labas zināšanas par skaitļiem, matemātiskām vērtībām un struktūrām, pamatdarbībām un pamatpaņēmieniem, matemātisko terminu un jēdzienu izpratni un tādu jautājumu izpratni, uz kuriem matemātika piedāvā atbildes.

Indivīdam vajadzētu būt prasmēm izmantot vienkāršos matemātiskos principus un procesus ikdienā mājās un darbā, kā arī sekot un novērtēt neatkarīgo mainīgo virknes. Indivīdam būtu jāspēj matemātiski pamatot, saprast matemātiskos pierādījumus, sazināties matemātikas valodā un izmantot atbilstīgus palīglīdzekļus.

Pozitīva attieksme matemātikā balstās uz patiesības ievērošanu un vēlmi meklēt cēloņus un novērtēt to ticamību.

Digitālās prasmes

Digitālās prasmes ietver pārliecinošu un kritisku informācijas sabiedrības tehnoloģiju (IST) izmantojumu darbā, brīvajā laikā un saziņā. Pamatiemaņas IKT veicina datoru izmantošanu, lai iegūtu, novērtētu, uzglabātu, radītu, sniegtu informāciju un apmainītos ar to un komunicētu un piedalītos sadarbības tīklos ar interneta palīdzību.

Digitālā prasme prasa skaidru dabas, IST lomas un iespēju izpratni un zināšanas ikdienā: personiskajā un sabiedriskajā dzīvē un darbā.

Tā ietver tādas galvenās datoru izmantojuma jomas kā:

• tekstapstrāde, 
• elektroniskās tabulas, 
• datubāzes, 
• informācijas uzglabāšana un vadība un 
• izpratne par interneta un saziņas iespējām un potenciālo risku, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus (e–pastu, tīkla rīkus) darbam, atpūtai, informācijas pārraidei un sadarbībai tīklā, mācībām un pētījumiem. 

Indivīdiem būtu jāizprot, kā IST var veicināt radošu pieeju un inovāciju, un vajadzētu zināt arī ar pieejamo informāciju saistītos spēkā esamības un ticamības aspektus un ar IST interaktīvo lietojumu saistītos juridiskos un ētikas principus.

Nepieciešamās prasmes ietver: spēju meklēt, savākt un apstrādāt informāciju un izmantot to kritiski un sistēmiski, novērtējot tās nozīmi un atšķirot reālo no virtuālā, tajā pašā laikā apzinoties to saikni. Indivīdiem vajadzētu būt prasmēm izmantot rīkus, lai radītu, prezentētu un saprastu sarežģītu informāciju, un spējai piekļūt, meklēt un izmantot interneta pakalpojumus. Indivīdiem arī būtu jāspēj lietot IST, lai veicinātu kritisku domāšanu, radošu pieeju un inovāciju.

IST izmantošanai nepieciešama kritiska un pārdomāta attieksme pret pieejamo informāciju un atbildīga interaktīvo plašsaziņas līdzekļu izmantošana. Interese līdzdarboties apvienībās un tīklos kultūras, sabiedriskā un/vai profesionālā nolūkā arī veicina šo prasmi.

Mācīšanās mācīties

Mācīšanās mācīties ir spēja uzņemties un turpināt mācības, organizēt savas mācības, tostarp efektīvi plānojot laiku un informāciju, gan individuāli, gan grupās. Šī prasme ietver izpratni par savu mācību procesu un vajadzībām, nosakot pieejamās iespējas un spēju pārvarēt šķēršļus, lai mācītos veiksmīgi. Šī prasme nozīmē jaunu zināšanu un prasmju ieguvi, apstrādi un uzņemšanu un vadošu norādījumu meklēšanu un izmantošanu. Mācīšanās mācīties iesaista izglītojamo iepriekšējo zināšanu un dzīves pieredzes papildināšanā, lai izmantotu zināšanas un prasmes dažādos kontekstos — mājās, darbā, izglītībā un apmācībā. Indivīda prasmei galvenais ir motivācija un ticība sev.

Ja mācības ir vērstas uz konkrētu darbu vai karjeras mērķiem, indivīdam vajadzētu būt zināšanām par tiem nepieciešamajām prasmēm, zināšanām, iemaņām un kvalifikācijām. Visos gadījumos mācīšanās mācīties prasa, lai indivīds zinātu un izprastu tā izvēlētās mācīšanās stratēģijas, viņa prasmju un kvalifikāciju stiprās un vājās puses un būtu spējīgs meklēt izglītības un apmācības iespējas un tam pieejamos vadošos norādījumus un/vai atbalstu.

Mācīšanās mācīties prasmes, pirmkārt, prasa tādas fundamentālās pamatiemaņas kā lasīt un rakstīt prasme, rēķināšanas prasme un IKT prasme, kas nepieciešamas turpmākām mācībām. Pamatojoties uz šīm prasmēm, indivīdam vajadzētu būt spējīgam piekļūt, iegūt, apstrādāt un uzņemt jaunas zināšanas un prasmes. Tam nepieciešama efektīva paša izglītojamā mācību, karjeras un darba organizācijas shēmu vadība, un, jo īpaši spēja būt neatlaidīgam mācībās, ilgstoši koncentrēties un kritiski pārdomāt mācību nolūkus un mērķus. Indivīdiem vajadzētu būt spējīgiem ne tikai patstāvīgi un pašdisciplinējoši veltīt laiku mācībām, bet arī strādāt kolaboratīvi, kas ir mācību procesa daļa, iegūt no darba neviendabīgā grupā un dalīties ar to, ko ir iemācījušies. Indivīdiem vajadzētu būt spējīgiem organizēt savas mācības, novērtēt savu darbu un, ja nepieciešams, meklēt padomu, informāciju un atbalstu.

Pozitīva attieksme ietver motivāciju un ticību sev, lai ar panākumiem mācītos visas dzīves laikā. Uz problēmu risināšanu vērsta attieksme veicina gan pašu mācīšanās procesu, gan indivīda spēju pārvarēt šķēršļus un pielāgoties izmaiņām. Vēlme likt lietā iepriekš apgūto un dzīves pieredzi un zinātkāre meklēt iespējas mācīties un likt lietā apgūto dažādās dzīves situācijās ir būtisks pozitīvas attieksmes elements.

Nobeigumā 

Viss iepriekšminētais nozīmē, ka mums ļoti jāmainās. Daudz kas jāprot, jāpārzina un ātri un daudz jāmācās.

Mainoties grāmatvedības pasaulei, arī speciālistiem jābūt gataviem šādām pārmaiņām. Gan tiem, kas pievienojas nozarei, gan tiem, kas jau strādā šajā nozarē, papildus profesionālajai kvalifikācijai ir nepieciešamas arī daudzas citas prasmes. 

Tagad notiek pamatprasmju maiņa. Tāda jau ir bijusi industriālo revolūciju sākumā, kad cilvēku roku darbu nomainīja mašīnas un mehānismi. Līdz tam vajadzīgās prasmes un iemaņas roku darbā, tādā kā aušana, vērpšana, vairs nebija vajadzīgas. Tāpat arī tagad, kad daļu no līdzšinējiem darbiem, ko cilvēks veica pats, pārņems mašīnas. Toties parādīsies jaunas prasmes un iemaņas. Viena no tām — kā saintegrēt ierīces, izdomāt risinājumus jaunas vērtības radīšanai. 

Mēs nevaram cerēt, ka visu laiku saglabāsies klasiskās iemaņas un prasmes.

Arhitekte Zaiga Gaile teica: "Mums jāatgriežas pie renesanses cilvēkiem. Tas ir kā simbols, ka cilvēks domā plašāk. Mums tagad visi ir tik ļoti specializējušies…"

Raksta sagatavošanā izmantots Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikums par pamatprasmēm mūžizglītībā, kā arī dažādi citi interneta resursos pieejamie pētījumi.

Publicēts žurnāla BILANCE 2020. gada augusta (464.) numurā. Drukātās versijas abonenti rakstus var lasīt portālā un saglabāt savā "personīgajā kabinetā", kur tie būs vienmēr pieejami.