Digitālajās darba platformās Eiropas Savienībā (ES) strādā vairāk nekā 28 miljoni cilvēku. Aplēses liecina, ka 2025. gadā platformās nodarbināto skaits būs gandrīz dubultojies, sasniedzot 43 miljonus. ES Padome ir paziņojusi, ka gatavojas sākt sarunas par šo platformu darbinieku darba nosacījumu un darba apstākļu uzlabošanu (EK Direktīvas 2021/0414 par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā priekšlikums). Eksperti prognozē, ka tas varētu sadārdzināt Wolt un citu līdzīgo platformu sniegtos pakalpojumus, un daudzas platformas varētu mainīt uzņēmējdarbības modeļus.

Dažādi internetā bāzēti uzņēmumi tiek klasificēti kā digitālās darba platformas. Šie uzņēmumi pārstāv dažādas nozares un sniedz servisu, kas tiek nodrošināts fiziski – transporta, kurjeru, preču piegādes, tīrīšanas vai aprūpes pakalpojumus. Savukārt, citi sniedz pakalpojumus tikai tiešsaistē – veic tulkojumus, piedāvā IT un dizaina pakalpojumus.

Vairumam šo darbinieku ir nepareizs nodarbinātības statuss – daudzas platformas tos klasificē kā pašnodarbinātos.

Ieviešot direktīvu, tiks labota Eiropas Parlamenta un ES Padomes regula 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos, novēršot trūkumus attiecībā uz šajos pakalpojumos nodarbināto personu statusu, neatkarīgi no vietas, kur ES šāda platforma reģistrēta. Tas ļaus miljoniem gadījuma darba darītāju piekļūt tiesībām uz nodarbinātību.

“Ar pareizu nodarbinātības statusu saprot likumīgu statusu, kas atbilst darba veicēja faktiskajam darba režīmam, nevis no juridiskā līguma veida vai attiecībām starp platformu un darba ņēmēju. Direktīvas priekšlikumā paredzēts, ka dalībvalstīm būs jāievieš atbilstošas procedūras, lai pārbaudītu un nodrošinātu, ka personām, kas veic platformu darbu, tiktu noteikts pareizs nodarbinātības statuss, pastāvētu darba attiecības un tiktu nodrošinātas tiesības, kas pienākas darba ņēmējiem,” stāsta Zane Bormane, zvērinātu advokātu biroja WALLESS asociētā partnere.

Direktīvas priekšlikums nodrošinās arī vienādus konkurences apstākļus platformu uzņēmumiem un tradicionālajiem uzņēmumiem, prezumējot, ka platformu ekonomika un tās ieņēmumi ir auguši gan uz tajās nodarbināto darba un sociālo tiesību nenodrošināšanas rēķina, gan attiecīgajām valsts nodokļu iemaksām. Saskaņā ar Direktīvas priekšlikumā ietverto juridisko prezumpciju līgumattiecības starp digitālo darba platformu, kas turpmāk norādītajos veidos kontrolēs darba izpildi, un personu, kas veiks platformu darbu ar minētās platformas starpniecību, juridiski tiks uzskatītas par darba attiecībām.

Platforma uzskatāma par “darba devēju”, ja tiek izpildīti divi kritēriji

Par darba izpildes kontroli Direktīvas priekšlikumā 4. panta izpratnē tiks uzskatīta vismaz divu norādīto kritēriju izpilde, kas nozīmēs, ka platforma ir uzskatāma par “darba devēju”. Kritēriji, kas tiks ņemti vērā:

• (a) atalgojuma līmeņa efektīva noteikšana vai atalgojuma līmeņa griestu noteikšana;
• (b) prasības izvirzīšana personai, kas veic platformu darbu, ievērot īpašus, saistošus noteikumus attiecībā uz izskatu, uzvedību pret pakalpojuma saņēmēju vai darba veikšanu;
• (c) darba izpildes uzraudzība vai darba rezultātu kvalitātes pārbaude, tostarp izmantojot elektroniskus līdzekļus;
• (d) iedarbīga brīvības ierobežošana, tostarp ar sankcijām, organizēt savu darbu, jo īpaši attiecībā uz iespēju izvēlēties savu darba laiku vai prombūtnes laikposmus, pieņemt vai noraidīt uzdevumus vai izmantot apakšuzņēmējus vai aizstājējus;
• (e) iedarbīga iespēju ierobežošana veidot klientu bāzi vai veikt darbu jebkuras trešās personas labā.

“Taču daļa platformās nodarbināto var kļūt arī par reāliem pašnodarbinātajiem, jo platformas var pielāgot savus uzņēmējdarbības modeļus un nekvalificēties kā darba devējs saskaņā ar Direktīvas priekšlikumā ietverto juridisko prezumpciju,” saka Zane Bormane.

Platformu darbiniekam – tādi paši labumi, kā esot pilnvērtīgās darba attiecībās

Ja platformu darbā nodarbinātais tiks atzīts par darba ņēmēju, viņš būs tiesīgs saņemt visus līdzvērtīgos labumus, kas pienākas, atrodoties darba attiecībās. Personai kā darbiniekam būtu jānodrošina darba tiesības un sociālā aizsardzība, kas darba ņēmējiem piešķirta saskaņā ar ES un attiecīgās valsts tiesību aktiem, tostarp:

• valsts vai (attiecīgā gadījumā) nozares minimālā alga;
• garantētais atpūtas laiks un apmaksāts ikgadējais atvaļinājums;
• darba drošības un veselības aizsardzības prasību ievērošana;
• garantijas bezdarba un slimības gadījumā;
• pabalsti maternitātes, paternitātes un bērna kopšanas atvaļinājuma gadījumā;

• tiesības uz pensiju;

• pabalsti saistībā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimību;
• darba līguma uzteikšanas kārtība un tiesības uz atlaišanas pabalstu.

Izmaiņas likumdošanā arī Latvijā

Ja Direktīvas priekšlikums tiks pieņemts un pēc tam, kad tas tiks transponēts Latvijas tiesību aktos, visdrīzāk tiks pārskatītas vai precizētas arī likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" likuma 8. panta 2.² punktā noteiktās pazīmes un to piemērojamība, saskaņā ar kuru līdz šim tika uzskatīts, ka uzņēmumam ir jāmaksā algas nodokļi, ja fiziskā persona atbilst vismaz vienai no šajā punktā noteiktajām pazīmēm.

“Komersantiem, kas izmanto platformas savu pakalpojumu sniegšanai, Direktīvas priekšlikums būtu pienācīgi jāizvērtē. Tas palīdzēs laikus ieviest pārmaiņas – veikt korekcijas uzņēmējdarbības modeļos un sagatavoties citām iespējamām sekām, piemēram, darba attiecību uzsākšanai, darba atļauju iegūšanai,” uzsver Zane Bormane.