0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIGada ienākumu deklarācija saimnieciskās darbības veicējiem kļuvusi vienkāršāka

Gada ienākumu deklarācija saimnieciskās darbības veicējiem kļuvusi vienkāršāka

Inguna Leibus, Dr. oec., Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore

2024. gada 9. janvārī tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta (MK) 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 «Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību», kas būtiski vienkāršo deklarācijas pielikumu D3 «Ienākumi no saimnieciskās darbības» un D31 «Ienākumi no saimnieciskās darbības, ja nodokļa maksātājs kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā» aizpildīšanas kārtību. Grozījumi tika gaidīti jau vairāk nekā gadu, jo abi šie pielikumi bija «apauguši» ar nevajadzīgām rindām un grūti izprotamu loģiku to aizpildīšanā. Grozījumi attiecas arī uz 2023. gada deklarācijas aizpildīšanu, kuras var sagatavot un iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), sākot ar 1. martu,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Gada ienākumu deklarācija saimnieciskās darbības veicējiem kļuvusi vienkāršāka
Ilustrācija: © Lustre – stock.adobe.com

2024. gada 9. janvārī tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta (MK) 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 «Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību», kas būtiski vienkāršo deklarācijas pielikumu D3 «Ienākumi no saimnieciskās darbības» un D31 «Ienākumi no saimnieciskās darbības, ja nodokļa maksātājs kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā» aizpildīšanas kārtību. Grozījumi tika gaidīti jau vairāk nekā gadu, jo abi šie pielikumi bija «apauguši» ar nevajadzīgām rindām un grūti izprotamu loģiku to aizpildīšanā. Grozījumi attiecas arī uz 2023. gada deklarācijas aizpildīšanu, kuras var sagatavot un iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), sākot ar 1. martu, tāpēc īsi par būtiskāko. 

Inguna Leibus, Dr. oec., Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Ekonomikas un finanšu institūta profesore
Inguna Leibus, Dr. oec.,
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Ekonomikas un finanšu institūta profesore
Foto: Aivars Siliņš

Datus D3 pielikuma rindās norāda no atbilstošajām saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāla ailēm, pirms tam veicot izdevumu precizēšanu saskaņā ar MK 2022. gada 31. maija noteikumu Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā» VII nodaļu (skat. piemēru 1. tabulā). Izdevumu precizēšanu var veikt reizi gadā pirms deklarācijas aizpildīšanas, bet var to izvēlēties veikt arī katru mēnesi. Tas ieteicams tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem jāmaksā pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un izdevumu precizēšana ļauj būtiski samazināt iemaksu lielumu, piemēram, pievienojot izdevumiem pamatlīdzekļu nolietojumu. 

1. tabula Saimnieciskās darbības izdevumi precizēšanas piemērs

Izdevumu precizēšana (datu avots vai kur rāda rezultātu) EUR
Taksācijas gada izdevumi (no žurnāla) 10 000
Izdevumi, kas izdarīti taksācijas gadā, bet attiecas uz nākamajiem gadiem, piemēram, apdrošināšana, periodikas abonēšana u.tml. (no žurnāla) –100
Izdevumi, kas izdarīti iepriekšējos gados, bet attiecas uz taksācijas gada ieņēmumiem (no iepriekšējā gada izdevumu precizēšanas tabulas) +80
Krājumu atlikums taksācijas gada sākumā (no iepriekšējā gada izdevumu precizēšanas tabulas) +150
Krājumu atlikums taksācijas gada beigās (no inventarizācijas saraksta) –200
Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums (no pamatlīdzekļu uzskaites kartēm) + 350
Precizētie taksācijas gada izdevumi (rezultātu rāda gada ienākumu deklarācijā) 10 280
 

Ja ienākumi gūti ne tikai no lauksaimniecības, bet arī no citas darbības, tad izdevumu precizēšanu veic atsevišķi izdevumiem, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu (19. aile žurnālā) un izdevumiem, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem (20. aile). Dažkārt arī proporcionāli sadalāmajiem izdevumiem (21. aile) ieteicams vispirms veikt izdevumu precizēšanu, piemēram, ja tiek rēķināts nolietojums automašīnai vai kādam citam pamatlīdzeklim, kas tiek izmantots visai saimnieciskajai darbībai kopumā, un pēc tam šos izdevumus sadalīt starp lauksaimniecību un citiem darbības veidiem proporcionāli gūtajiem ieņēmumiem.

Piemērs

Ja proporcionāli sadalāmie izdevumi ir 335 eiro, ieņēmumi no lauksaimniecības 7200 eiro, bet no citiem saimnieciskās darbības veidiem — 1800 eiro, tad kopā saimnieciskās darbības ieņēmumi ir 9000 eiro. Tātad ieņēmumu no lauksaimniecības īpatsvars ir 80% (7200 : 9000 × 100). Pie lauksaimniecības izdevumiem pieskaita 268 eiro (335 × 80%), bet izdevumiem, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem, atlikušos 67 eiro (335 – 268).

Savukārt D31 pielikumu aizpilda atbilstoši datiem Ieņēmumu un izdevumu pārskatā, kas tiek sagatavots saskaņā ar MK 2022. gada 1. marta noteikumiem Nr. 145 «Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz finanšu pārskatu». Aprēķinātos ienākumus vai zaudējumus no saimnieciskās darbības koriģē par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pamatlīdzekļu nolietojumu un citiem izdevumiem saskaņā ar MK noteikumu Nr. 622 «Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību» VII nodaļu.

Abu deklarācijas pielikumu par ienākumiem no saimnieciskās darbības aizpildīšana ir ļoti līdzīga tam, kāda tā bija pirms 2018. gada nodokļu reformas ieviestās izdevumu ierobežošanas. Tomēr ir vairākas būtiskas atšķirības. 

Pirmkārt, pašnodarbinātā VSAOI vairs netiek rādītas nevienā no pielikumiem. Tās redzamas tikai deklarācijas D veidlapas 5. rindā pie attaisnotajiem izdevumiem, turklāt tās tur «nonāk» automātiski atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai par pašnodarbinātā aprēķinātajām iemaksām no iesniegtajiem Pašnodarbinātā vai darba ņēmēja ziņojumiem. Cerams, ka nu jau visi ir pieraduši pie normas, ka pašnodarbinātā VSAOI nav atzīstamas par saimnieciskās darbības izdevumiem. Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā tās uzrādāmas 23. ailē «Izdevumi, kas nav attiecināmi uz nodokļu aprēķināšanu», tātad arī nav pieskaitāmas saimnieciskās darbības izdevumiem, kas norādīti D3 vai D31 pielikumos.

Otrkārt, vairs nav atsevišķas rindas, kurā var uzrādīt neapliekamo ienākumu no lauksaimniecības un lauku tūrisma 3000 eiro apmērā. Šādai deklarācijas īsināšanai pamatojumu grūti saprast, jo tas varētu radīt pārpratumus D3 pielikuma 4. rindas «Neapliekamie ienākumi» aizpildīšanā. Tajā neapliekamo ienākumu no lauksaimniecības un lauku tūrisma neiekļauj, bet raksta visus citus neapliekamos ienākumus, kas noteikti likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 9. pantā, piemēram, palīdzību stihiskas nelaimes gadījumā vai citos ārkārtējos gadījumos, ja tā sniegta uz valsts vai pašvaldību pārvaldes institūciju lēmuma pamata. 2023. gada deklarācijā tās būs arī saņemtās kompensācijas par vētras un krusas nodarīto postu. Savukārt neapliekamo ienākumu no lauksaimniecības un lauku tūrisma līdz 3000 eiro gadā iekļauj aprēķinos, aizpildot D3 pielikuma 8. rindu «Apliekamie ienākumi no saimnieciskās darbības» vai attiecīgi D31 pielikuma 10. rindā «Apliekamais ienākums», kā arī aprēķinot neapliekamo ienākumu kopsummu D veidlapas 4. rindā. Turklāt, ņemot vērā, ka deklarācijas pielikumos šī summa nekur atsevišķi nav uzrādīta, nav skaidrs, vai, aizpildot deklarāciju EDS, tā pieskaitīsies neapliekamajiem ienākumiem D veidlapas 4. rindā automātiski vai tā būs jāpieskaita pašiem nodokļu maksātājiem. Jāņem vērā, ka šī summa katram lauksaimniekam var būt atšķirīga, jo tad, ja ienākumi no lauksaimniecības vai lauku tūrisma ir mazāki par 3000 eiro gadā, tad neapliekamais ienākums ir šīs summas apmērā.

Treškārt, pielikumi papildināti ar rindu «Ārvalstīs samaksātais nodoklis», attiecīgi D3 pielikumā 9. rinda, bet D31 pielikumā 11. rinda. To aizpilda tad, ja saimnieciskā darbība ir reģistrēta Latvijā, bet atsevišķi saimnieciskās darbības ienākumi gūti ārvalstīs, kur no saimnieciskās darbības ienākumiem jau ir ieturēts nodoklis. Norāda ārvalstīs samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) vai tam atbilstoša nodokļa summu, bet ne vairāk par summu, kas būtu vienāda ar Latvijā aprēķināto nodokli par ārvalstīs gūto ienākumu. Saskaņā ar MK noteikumiem šiem aprēķiniem piemēro IIN likmi, kuru nosaka atbilstoši noteikumu 6.3. apakšpunktam, t.i., no taksācijas gada bruto ienākumiem (deklarācijas D 3. rinda) aprēķina nodokli atbilstoši IIN likumā noteiktajām progresīvajām nodokļa likmēm, pēc tam aprēķināto nodokli dala ar deklarācijas D 3. rindā norādīto ienākumu kopsummu un reizina ar 100. Nodokļa likmi noapaļo līdz vienam ciparam aiz komata. Aprēķins šķiet sarežģīts!

Piemērs

Ārvalstīs gūtais ienākums ir 1000 eiro, un tur ieturētais nodoklis — 250 eiro, bet D veidlapas 3. rindā apliekamo ienākumu kopsumma ir 30 000 eiro. Ja atbilstoši IIN progresīvajām likmēm aprēķinātais IIN ir 6299,88 eiro (20 004 × 20% + 9996 × 23%), tad IIN likme aprēķiniem ir 21,0% (6299,88 / 30 000 × 100). Tātad kā ārvalstīs samaksāto nodokli rāda 210 eiro (1000 × 21,0%) nevis faktiski samaksātos 250 eiro. Par šo summu 210 eiro apmērā tiek samazināts deklarācijā aprēķinātais IIN, norādot to D veidlapas 19. rindā «Avansā samaksātais (ieturētais) nodoklis».

Ceturtkārt, šķiet, ka arī šoreiz MK noteikumos pieļautas atsevišķas neprecizitātes, piemēram, noteikumu 25.1. punktā, skaidrojot darbību secību, kā D3 pielikumā tiek aprēķināts rezultāts 8. rindā «Apliekamie ienākumi no saimnieciskās darbības». Pēc būtības šajā rindā rāda apliekamo ienākumu no lauksaimniecības un citas darbības summu. Noteikumos norādīts: «Ja aprēķinātā starpība ir negatīvs skaitlis, minētajā rindā norāda «0»», savukārt, MK noteikumu 1. pielikumā dotajā gada ienākumu deklarācijas pielikumā D3 norādīts: «Ja rezultāts ir negatīvs, tad raksta 0». Šķiet, ka korektāk būtu rakstīt, ja viens no saskaitāmajiem ir negatīvs, tad to uztver par 0.

Piemērs

Ja aprēķinu rezultātā apliekamais ienākums no lauksaimniecības ir negatīvs —1200 eiro, bet ienākums no citas saimnieciskās darbības ir 1000 eiro, tad apliekamais ienākums no lauksaimniecības ir 0, bet no citas darbības 1000 eiro un kopā apliekamais ienākums ir 1000 eiro.

Saskaņā ar IIN likuma 11. panta 3. daļas normu šajā piemērā negatīvo lauksaimniecības ienākumu var rādīt nākamo 3 gadu deklarācijās, atbilstoši samazinot apliekamos ienākumus no lauksaimniecības. Tomēr šādā gadījumā ieteicamāk ir izmantot IIN likuma 19. panta 8. daļas normu un aprēķināt kopējos ienākumus (sedzot lauksaimniecības zaudējumus ar citiem ienākumiem). Tādā gadījumā nedrīkst piemērot neapliekamos ienākumus no lauksaimniecības un lauku tūrisma 3000 eiro apmērā.

No noteikumiem dzēsts arī iepriekšējās redakcijas 2. pielikums «Iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu aprēķins no saimnieciskās darbības ienākuma». Faktiski šis pielikums nav aktuāls jau vairākus gadus, jo IIN avansa maksājumi nav jāaprēķina un nav jāveic. 

Nobeigumā jāatzīst, ka beidzot gada ienākumu deklarāciju aizpildīšana ir būtiski vienkāršota. Jācer, ka arī deklarāciju aizpildīšana EDS būs vienkārša un bez aizķeršanās!

Vēl gan ir daudz darāmā, lai sasniegtu bieži izskanējušo apņemšanos — vienkāršot nodokļu nomaksu! Aicinu VID ierēdņus izvērtēt, cik saprotami un viegli ir vienkāršam iedzīvotājam, kurš vēlas uzsākt saimniecisko darbību, EDS aizpildīt iesniegumu par saimnieciskās darbības reģistrēšanu. Apmulsumu rada gan neviennozīmīgi lietotie termini, piemēram, saimnieciskās darbības veicējs vai paziņotās saimnieciskās darbības veicējs, gan daudzās izvēles, kurās jāmāk orientēties, gan visvairāk tie daudzie jautājumi (šķiet 10), uz kuriem jāatbild, lai apliecinātu, ka nenotiek darba attiecību aizvietošana ar «viltus pašnodarbinātību». Domāju, ka daudz vienkāršāk un efektīvāk ir aizvietot šos daudzos jautājumus ar vienu — nepieciešamību apliecināt, ka tā ir patiesa vēlme uzsākt patstāvīgu saimniecisko darbību un nenotiek darba attiecību aizvietošana ar pašnodarbinātību, norādot saiti uz IIN likuma 8. panta 2.2 daļu. Varbūt tas liktu potenciālajam saimnieciskās darbības veicējam pēc būtības domāt, vai netiek pārkāpts likums, nevis minēt, kā vajadzētu atbildēt uz katru no šiem jautājumiem! Turklāt tie darba devēji, kas tiešām pašnodarbinātību izmanto nodokļu samazināšanai, noteikti arī zina vajadzīgās atbildes un viņiem nesagādā nekādas problēmas pamācīt potenciālo pašnodarbināto, kas faktiski atbilst darba ņēmēja statusam, kādas ir «pareizās» atbildes.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2024. gada marta (507.) numurā.

Lasiet arī: