GRĀMATVEDĪBA

Latvijas uzņēmējdarbības vidē novērojama tendence – ievērojamā skaitā uzņēmumu valdes locekļi paši kārto grāmatvedību un arī sagatavo gada pārskatus. Lai gan šķietami uzņēmēji, nealgojot grāmatvedi vai neizmantojot grāmatvedības firmu ārpakalpojumu, ietaupa, rodas jautājums, vai šāda prakse tomēr nerada nopietnus riskus ne tikai pašiem uzņēmējiem, bet arī valsts budžetam un ekonomikai. Kāpēc tā varētu būt problēma, vai to plānots risināt un kādi būtu iespējamie risinājumu veidi? Problēmas apjoms un dinamika Pirms dažiem gadiem tika lēsts, ka aptuveni trešdaļā uzņēmumu valdes locekļi paši sagatavo un paraksta gada pārskatus. Toreiz, ceļot trauksmi par šādu statistiku, medijos ziņoja Raivo Pede, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) priekšsēdētāja vietnieks. Pēdējo gadu gaitā šādas prakses īpatsvars ir mazinājies tikai nedaudz, tas joprojām ir ievērojams. Kā portālam BilancePLZ skaidro R. Pede, saskaņā ar 2023. gada rudens datiem, kas attiecas uz 2022. gadu, 42 853 uzņēmumi norādījuši, ka tajos grāmatvedību kārto valdes loceklis. Par 2023. gadu šis skaits ir...

Katru gadu uzņēmumi saskaras ar gada pārskatu sagatavošanas un apstiprināšanas procesu, kas ir vitāli svarīgs ne tikai atbilstībai normatīvajiem aktiem, bet arī sabiedrības informēšanai par finanšu stāvokli. Kā pareizi noformēt, parakstīt un apstiprināt šos būtiskos dokumentus? Gada pārskata noformēšana Gada pārskats var tikt noformēts vairākos veidos: kā viens dokuments, kā divu dokumentu kopums, kas sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma, vai kā vairāku dokumentu kopums, ietverot atsevišķas finanšu pārskata sastāvdaļas un vadības ziņojumu. Lai dokumentam būtu juridisks spēks, katra dokumenta sākumā jānorāda vispārīgā informācija par sabiedrību kā dokumenta autoru, bet beigās – datums un paraksts. Sabiedrības vispārīgajā informācijā jāiekļauj tās nosaukums (komersanta firma), veids, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs. Papildus tam, jāsniedz ziņas par valdes locekļu un, ja izveidota, padomes locekļu vārdiem, uzvārdiem un amatiem. Šīs ziņas attiecas arī uz personām, kuras pārskata gadā un līdz gada pārskata apstiprināšanas datumam ir atbrīvotas no šiem amatiem. Gada pārskatam jāpiemēro Dokumentu juridiskā spēka...

Latvijas valsts pārvaldes darbības efektivitāte un uzticamība ir cieši saistīta ar spēcīgu iekšējās kontroles sistēmu (IKS) un tās neatkarīgu uzraudzītāju – iekšējo auditu. 2024. gada informatīvais ziņojums par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs sniedz ieskatu tā darbībā, īpaši izgaismojot tā nozīmi finanšu uzskaites ticamības, nodokļu līdzekļu aizsardzības un publisko resursu lietderīgas izmantošanas nodrošināšanā. Finanšu kontroles sirds – iekšējais audits Iekšējā audita struktūrvienību pamatuzdevums ir sniegt iestāžu vadītājiem pārliecību par iekšējās kontroles sistēmas darbības pamatprasību izpildi. Viens no centrālajiem audita darbības aspektiem ir finanšu disciplīnas un resursu pārvaldības vērtēšana. Auditoru darba apjomā ietilpst "finanšu uzskaites un citas informācijas ticamība un pietiekamība", kā arī "resursu sargāšana no zaudējumiem". Tas nozīmē, ka iekšējie auditori ir tie, kas pārbauda, vai grāmatvedības dati ir precīzi, uzticami un atbilst normatīvajiem aktiem, kā arī vai valsts aktīvi tiek pienācīgi aizsargāti. Pārskata gadā veiktie 151 audits atklāja, ka tikai 21% institūciju iekšējās kontroles sistēma ir efektīva, kas sniedz pietiekamu...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija steidzamības kārtā virza Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma grozījumus, kas paredz noteiktiem uzņēmumiem par diviem gadiem atlikt pienākumu sagatavot ilgtspējas ziņojumu. Grozījumi izstrādāti, lai pārņemtu 2025.gada 17.aprīlī spēkā stājušos Eiropas Parlamenta un Padomes 2025.gada 14.aprīļa direktīvu par datumiem, sākot no kuriem dalībvalstīm jāpiemēro noteiktas korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas un pienācīgas rūpības prasības. Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma grozījumi paredz, ka lielas sabiedrības un liela koncerna mātes sabiedrības sagatavos ilgtspējas ziņojumu par pārskatu gadiem, kas sākas 2027.gada 1.janvārī vai vēlāk, nevis 2025.gada 1.janvārī. Savukārt biržā kotētās mazas un vidējas sabiedrības, mazas un nesarežģītas iestādes, kaptīvas apdrošināšanas sabiedrības un kaptīvas pārapdrošināšanas sabiedrības sagatavos ilgtspējas ziņojumu par pārskatu gadiem, kas sākas 2028.gada 1.janvārī vai vēlāk, nevis 2026.gada 1.janvārī. Komisijas deputāti atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā, kā arī tā virzīšanu steidzamības kārtā. Jau ziņots, ka valdība augustā atbalstīja ilgtspējas ziņošanas prasību atlikšanu uz diviem gadiem tiem Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjektiem, kuriem ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējas pamatdarbība Latvijā ir precīzijas plastmasas produktu ražošana, montāža un tirdzniecība. Iesniedzēja ir saņēmusi tās ilggadēja klienta – Nīderlandē reģistrēta veselības tehnoloģiju uzņēmuma – pieprasījumu pārdot tam tukšas bērnu barošanas pudelītes un to piederumus. Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmā (HS) preces klasificējamas ar kodiem 39249000 – plastmasas zīdīšanas uzgaļi un 39241000 – plastmasas pudelītes. Saskaņā ar klienta norādēm preces nogādājamas ar to saistītai sabiedrībai Krievijas Federācijā. Puses ir vienojušās, ka preču pārdošanai ir piemērojami Incoterms FCA Riga noteikumi, kas nozīmē pārdevēja pienākumu nogādāt preces pircēja pārvadātājam uz saskaņotu atrašanās vietu un veikt muitošanas darbības eksportēšanai paredzētajām precēm. Iesniedzējas veiktā sākotnējā izpēte liecina, ka: 1) preču pārdošana nav pretēja šobrīd spēkā esošajām nacionālajām un starptautiskajām sankcijām un eksporta kontroles ierobežojumiem; 2) norādīto preču izvešana uz Krievijas Federāciju nav aizliegta ar šobrīd spēkā esošajām nacionālajām un starptautiskajām sankcijām un eksporta kontroles...

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem”. Jaunais regulējums paredz detalizētu kārtību, kādā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji apkopos un sniegs informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai nodrošinātu starptautisku datu apmaiņu ar citu valstu nodokļu administrācijām. Pēdējo desmit gadu laikā kriptoaktīvu tirgus ir ievērojami audzis un kļuvis par nozīmīgu finanšu instrumentu, kas prasa arī skaidru regulējumu. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 2022. gadā apstiprināja kriptoaktīvu ziņošanas standartu (Crypto-Asset Reporting Framework), kas ir starptautisks automātiskās informācijas apmaiņas risinājums. Eiropas Savienības līmenī šis jautājums regulēts ar 2023. gada 17. oktobra Padomes direktīvu, ar kuru grozīta direktīva par administratīvu sadarbību nodokļu jomā. Ar MK noteikumiem Latvijā tiks pārņemtas attiecīgo starptautisko dokumentu prasības. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem jau šobrīd ir pienākums “pazīt savu klientu”, ievērojot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības. Līdz ar to lielākā daļa...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3. septembrī, trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus Kontu reģistra likumā, ar kuriem paredzēts tiesībaizsardzības iestādēm nodrošināt informāciju par slēgtajiem kontiem. Likumprojekta mērķis ir paplašināt Kontu reģistra funkcionalitāti, nodrošinot tiesībaizsardzības iestādēm informāciju par konta turētāja slēgto kontu, kā arī paplašināt Finanšu izlūkošanas dienesta tiesības iegūt kontu reģistrā esošas ziņas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (Sankciju likums) noteikto funkciju izpildei. Patlaban Kontu reģistrā netiek atspoguļota informācija par personu kontiem, kurus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (NILLTPFNL) nosaka par pienākumu slēgt, taču nauda no tiem netiek izņemta. Tādējādi kredītiestādēm jāturpina uzglabāt bijušā klienta naudas līdzekļus, bet tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī citām iestādēm atbilstoši kompetencei, šāda informācija Kontu reģistrā nav pieejama, skaidro Finanšu ministrijā (FM). Cita starpā tiesībaizsardzības iestādēm šobrīd nav iespēja identificēt līdzekļu esamību slēgtos kontos - Kontu reģistrā nav atzīmes par to, vai slēgtā konta atlikums ir ticis pārskaitīts uzglabāšanai uz...

Ministru kabinets 2. septembrī izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Grozījumu projekta mērķis ir stiprināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu, uzlabot finanšu izlūkošanas un uzraudzības efektivitāti, kā arī mazināt kriptoaktīvu un valūtas tirdzniecības sabiedrību darījumu sektoros pastāvošos riskus. Lai mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus valūtu tirdzniecības darījumos, plānots paredzēt, ka valūtu tirdzniecības sabiedrībām būs iespēja noteikt zemāku klienta izpētes darījuma slieksni par pašreiz spēkā esošo 1500 eiro robežu. Šis slieksnis tiks noteikts, balstoties uz valūtas tirdzniecības sabiedrības darbības risku novērtējumu. Attiecīgā pieeja ļaus elastīgāk reaģēt uz riskiem, īstenojot uz risku balstītu pieeju klientu izpētē. Grozījumi paredz arī stingrākas prasības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem būs jāieceļ atbildīgie darbinieki gan augstākajā vadības līmenī, gan iekšējās kontroles struktūrvienībās. Tādējādi tiks mazināti un pārvaldīti kriptoaktīvu pakalpojumu sektoram piemītošie paaugstinātie riski. Vienlaikus tiks precizēts veids, kādā valsts un pašvaldību iestādes sniegs Finanšu izlūkošanas dienestam (FID)...

Saistībā ar pāreju uz elektronisko rēķinu apmaiņu biznesa - valdības (B2G) un biznesa - biznesa (B2B) sektoros, vairākiem grāmatvežiem un uzņēmējiem radušies jautājumi arī par iespējamo e-rēķinu izmantošanu darījumos ar privātpersonām. Atbildes sniedz Mg.oec. Inga Pumpure, grāmatvede, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedrs Jautājums: Vai ar 2026. gadu arī fiziskajām personām jāsūta xml e-rēķini par komunālajiem pakalpojumiem? Atbilde: Obligāta e-rēķinu aprite ir paredzēta tikai starp B2G un B2B segmentiem, neattiecinot uz fiziskajām personām ārpus to saimnieciskās darbības, tādēļ rēķinus privātpersonām varēs turpināt izrakstīt ierastajos formātos. Vienlaikus noteiktās prasības neaizliegs sagatavot e-rēķinu strukturētā formātā arī fiziskajām personām, ja vien fiziskajai personai rēķins būs pieejams cilvēklasāmā formātā (piemēram, PDF). Jautājums: Ja uzņēmums nosūta, izmantojot e-adresi, piemēram, uzteikumu darbiniekam – vai tas iespējams un vai tam būs juridisks pamatojums. Sapratu, ka starp fiziskajām personām nevarēs izmantot e-adresi, bet ja juridiskā persona nosūta fiziskajai personai uz parasto e-pastu?...

Sākot no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties tikai ar kādu no drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, piemēram, Smart-ID (kvalificētā versija), elektroniskā identifikācijas karte (eID), drošs elektroniskais paraksts (eParaksts vai eParaksts mobile) vai noteiktu internetbanku autentifikācija. Savukārt VID izsniegto lietotājvārdu un paroli arī turpmāk būs tiesības izmantot tikai ārvalstniekiem, kam neveidojas tiesiska saite ar Latviju un nav iespēju saņemt ārvalstnieka eID karti, un Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) lietotājiem muitas deklarāciju iesniegšanai. Tādēļ visus pārējos EDS lietotājus, kas līdz šim izmantoja VID izsniegto lietotājvārdu un paroli, VID aicina laikus sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām, lai no nākamā gada varētu izmantot kādu no minētajiem identifikācijas līdzekļiem: Smart-ID, elektroniskā identifikācijas karte (eID) vai drošs elektroniskais paraksts (eParaksts un eParaksts mobile). Kā rīkoties ārpakalpojuma grāmatvežiem un citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem Ārpakalpojuma grāmatvežus un citus finanšu pakalpojumu sniedzējus VID aicina pārliecināties par iespēju pieslēgties EDS ar kādu no kvalificētajiem elektroniskās...

Tiešsaistes tirdzniecība platformās kā Etsy kļūst arvien populārāka, taču bieži vien rodas jautājumi par ar to saistītajām nodokļu un grāmatvedības prasībām. Eksperti sniedz ieskatu šajos būtiskajos aspektos. Jautājums Esmu Latvijas iedzīvotājs un tirgojos Etsy platformā. Kādas ir galvenās grāmatvedības un nodokļu prasības, kas man jāņem vērā, it īpaši attiecībā uz PVN un informācijas apmaiņu? Atbilde Atbildi sniedz Inga Pumpure, grāmatvede, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedrs: Tirgojoties Etsy un līdzīgās digitālajās platformās, jāņem vērā vairākas svarīgas prasības, kas attiecas uz grāmatvedību un nodokļiem, it īpaši saistībā ar PVN un automātisko informācijas apmaiņu. Grāmatvedība un VID prasības Rēķinu reģistrēšana: Jūs varat saņemt rēķinus no Etsy, kuri ir jāreģistrē jūsu grāmatvedībā. PVN maksātāja statuss (iepriekš): Ja tirgojāties Etsy, jums obligāti bija jābūt PVN maksātājam. Pat ja jūsu darījumu summa 12 mēnešu periodā nesasniedz ierasto 50 000 eiro slieksni, jāreģistrējas PVN reģistrā, ja esat pašnodarbinātais no Latvijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis metodisko materiālu par darba devēju ziņojumu un ziņu par darba ņēmējiem aizpildīšanu un iesniegšanu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), stājoties spēkā jaunām prasībām. Pēdējā aktualizācija, kas veikta 2025. gada 13. augustā, ievieš būtisku papildinājumu, kas ietekmēs uzņēmumus, kuri saviem darbiniekiem izmaksā darba ienākumus skaidrā naudā. Galvenā izmaiņa - skaidras naudas izmaksu deklarēšana Būtiskākā un jaunākā izmaiņa VID darba devēju ziņojuma veidlapā ir 16. ailes pievienošana. Šī jaunā aile nosaka, ka darba devējam obligāti jāatzīmē, ja darba ņēmējam darba ienākumi tikuši izmaksāti skaidrā naudā. Šī prasība attiecas uz jebkuru gadījumu, kad pārskata mēnesī ir notikusi skaidras naudas izmaksa, kas veido darba ienākumus, pat ja skaidrā naudā izmaksāta tikai daļa no algas. Atzīme ir jāveic neatkarīgi no skaidrās naudas izmaksas apmēra un secības attiecībā pret bezskaidras naudas pārskaitījumiem. Piemēram, ja alga par mēnesi izmaksāta tajā pašā mēnesī skaidrā naudā, 16. aile jāatzīmē tajā pašā mēnesī. Ja alga izmaksāta nākamajā...

Šī gada jūlijā Eiropas Komisija (EK) ir izsludinājusi iniciatīvas “Eiropas uzticēšanās un sadarbības pieeja” (European Trust and Cooperation Approach - ETACA) otro pilotprojekta posmu. Tā ir iniciatīva, kuras mērķis ir palīdzēt Eiropas Savienības (ES) starptautisko uzņēmumu grupu uzņēmumiem mazināt transfertcenu riskus un nodokļu neskaidrības. Otro pilotprojekta posmu plānots uzsākt šī gada septembra beigās, tādēļ līdz tam ikvienas ES dalībvalsts uzņēmums, kas ietilpst kādā starptautisko uzņēmumu grupā un kura kopējie konsolidētie ieņēmumi pārsniedz 750 miljonus eiro, var pieteikties dalībai šajā pilotprojektā, lai mazinātu riskus un neskaidrības transfertcenu jomā. Plašāka informācija, kā pieteikties dalībai projektā, pieejama EK tīmekļvietnē publicētajās vadlīnijās. Pirmais pilotprojekta posms tika uzsākts jau 2021. gada novembrī ar 14 ES dalībvalstu nodokļu administrāciju un trīs starptautisku uzņēmumu iesaisti. 2024. gada 15. un 16. aprīlī EK rīkoja semināru par pilotprojekta rezultātiem un nākamajiem soļiem, kurā piedalījās 18 dalībvalstu nodokļu administrācijas, tai skaitā arī Latvijas Valsts ieņēmumu dienests. Ņemot vērā dalībvalstu izteikto vēlmi arī...

Finanšu grāmatvedībā viens no svarīgākajiem dokumentiem, kas sniedz visaptverošu ieskatu uzņēmuma darbības efektivitātē un gūtajā peļņā vai zaudējumos noteiktā periodā, ir peļņas vai zaudējumu aprēķins (PZA). Šo finanšu pārskatu sagatavo saskaņā ar divām galvenajām shēmām: klasificētu pēc izdevumu veidiem vai klasificētu pēc izdevumu funkcijas. Abas shēmas ir noteiktas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPKGPL) pielikumos. Lai saprastu uzņēmuma finanšu rezultātus, ir svarīgi izprast PZA veidojošos posteņus un to pamatprincipus, uzsver Mg. oec. Laila Kelmere, LLU Finanšu un grāmatvedības institūta vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente, praktizējoša grāmatvede. Ieņēmumu posteņi: Neto apgrozījums – ietver ieņēmumus no produkcijas vai preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitītas tirdzniecības atlaides, citas piešķirtās atlaides, kā arī pievienotās vērtības nodoklis un citi tieši ar apgrozījumu saistīti nodokļi. Šajā postenī norāda ieņēmumus no uzņēmuma pamatdarbības, atsevišķi izceļot ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības, ja tāda ir. Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi – šeit tiek norādīti dažādi citi ieņēmumi, kas...

Ministru kabinets 12. augustā izskatīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā. Grozījumi paredz noteiktiem uzņēmumiem uz diviem gadiem atlikt ilgtspējas ziņošanas prasību ieviešanu, attiecīgi uzņēmumiem būs vairāk laika pielāgoties jaunajām prasībām un nodrošināt ilgtspējas ziņojumu sagatavošanu atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Šī gada 26. februārī Eiropas Komisija publicēja pirmo no tā dēvētajām “Omnibus” pakotnēm, kurā iekļauti priekšlikumi grozījumiem Ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvā 2022/2464/ES (CSRD). Atbilstoši šiem priekšlikumiem FM ir sagatavojusi likumprojektu, kas paredz ilgtspējas ziņošanas prasību atlikšanu uz diviem gadiem tiem Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjektiem, kuriem ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu no 2025. vai 2026. pārskatu gada atkarībā no to lieluma. Paredzēts, ka lielie uzņēmumi un lielo grupu mātesuzņēmumi ilgtspējas ziņojumu gatavos, sākot ar pārskata gadiem, kas sākas 2027. gada 1. janvārī vai vēlāk, nevis 2025. gada 1. janvārī, kā tas bija noteikts iepriekš. Savukārt biržā kotētie mazie un vidējie uzņēmumi ilgtspējas ziņojumu gatavos, sākot ar pārskata gadiem, kas sākas...