GRĀMATVEDĪBA

Ministru kabinets (MK) 22. jūlijā apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) virzītos grozījumus divos normatīvajos aktos, lai vienkāršotu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu atlases, izvērtēšanas un uzraudzības procesus. Grozījumi izstrādāti FM īstenotā rīcības plāna administratīvā sloga mazināšanai ES fondu projektos ietvaros un vērsti uz efektīvāku projektu ieviešanu, samazinot administratīvo slogu gan finansējuma saņēmējiem, gan iesaistītajām institūcijām. Valdība apstiprināja grozījumus noteikumos par kārtību, kādā institūcijas nodrošina ES fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Paredzēts samazināt vērtēšanas kritēriju apjomu ES fondu projektu ierobežotajās atlasēs – turpmāk atbildīgā ministrija varēs noteikt, ka projektus vērtē tikai pēc vienotajiem atbilstības un izvēles kritērijiem, neparedzot papildu specifiskos un kvalitātes kritērijus. Tas nozīmē, ka ministrijai vairs nebūs jāvirza šie kritēriji apstiprināšanai Uzraudzības komitejas apakškomitejā un Uzraudzības komitejā. Savukārt Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varēs ātrāk uzsākt atlases dokumentācijas sagatavošanu, tādējādi paātrinot atlases izsludināšanu, projektu vērtēšanu, līgumu slēgšanu un investīciju uzsākšanu. Ar grozījumiem paredzēta elastīgāka pieeja projektu izmaksu...

Vidējai sabiedrībai, lielai sabiedrībai un koncerna mātes sabiedrībai, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, gada pārskats par 2024. gadu ir jāsniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām, t.i., līdz 2025. gada 31. jūlijam, ja 2024. pārskata periods ir kalendārais gads. Vidēja sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura nav maza sabiedrība un kura uz bilances datumu nepārsniedz vismaz divas no trim šādām pazīmēm: bilances kopsumma — 25 000 000 eiro; neto apgrozījums — 50 000 000 eiro; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250. Liela sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura uz bilances datumu pārsniedz vismaz divas no trim šādām pazīmēm: bilances kopsumma — 25 000 000 eiro; neto apgrozījums — 50 000 000 eiro; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250. Koncerna mātes sabiedrība ir Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti 17. jūlijā, skatot likumprojektu pirms pirmā lasījuma, atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", lai veicinātu nodokļu nomaksu, ieviešot starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem. Likumā veicamās izmaiņas ir arī saistāmas ar grozījumiem Globālajā standartā par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem (CRS), kuru mērķis ir paplašināt ziņojamās informācijas tvērumu un precizēt automātiskās informācijas apmaiņā saņemtās informācijas izmantošanas mērķi. FM norāda, ka pēdējos 10 gados kriptoaktīvu tirgus ir kļuvis nozīmīgāks un strauji palielinājis savu kapitalizāciju. Pēc ministrijā paustā, Eiropas Parlaments ir uzsvēris, cik politiski svarīga ir taisnīga nodokļu politika un cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas, cita starpā izmantojot ciešāku administratīvo sadarbību un paplašinot informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm. Dalībvalstīs ir ieviesti noteikumi un norādījumi par ienākumu, kas gūti no darījumiem ar kriptoaktīviem, aplikšanu ar nodokli, šie noteikumi un norādījumi dalībvalstīs ir atšķirīgi. Arī...

Ministru kabineta "Noteikumi par zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un minimālo atbildības limitu", kas 15. jūlijā izskatīti valdības sēdē, izstrādāti, lai pārizdotu un pilnveidotu esošos Ministru kabineta noteikumus, kas regulē zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Tā galvenais mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek apdrošināta šo profesionāļu civiltiesiskā atbildība par viņu profesionālo darbību, kas ietver ne tikai revīzijas pakalpojumu, bet arī jaunpienācēju – ilgtspējas ziņojumu apliecinājuma pakalpojumu – sniegšanu, kā arī precizēt apdrošināšanas minimālos atbildības limitus. Galvenā prasība, ko paredz noteikumu projekts, ir obligāta profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. Tas nozīmē, ka zvērinātam revidentam un revidentu komercsabiedrībai nav atļauts sniegt ne revīzijas pakalpojumus, ne ilgtspējas ziņojumu apliecinājuma pakalpojumus bez spēkā esoša civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma (polises). Apdrošināšanas līgumam jābūt spēkā visā profesionālo pakalpojumu sniegšanas laikā. Jaunais regulējums īpaši paredz, ka arī konsolidētu ilgtspējas ziņojumu apliecinājuma pakalpojumiem ir jābūt apdrošinātiem atbilstoši noteikumu projektā noteiktajam....

Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā jaunas skaidras naudas darījumu uzraudzības iespējas Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kaut arī samazinās, tomēr ir pietiekami augstā līmenī – 21,4% no iekšzemes kopprodukta. Aptuveni puse no ēnu ekonomikas Latvijā ir “aplokšņu” algas, kas cieši saistīts ar skaidras naudas neredzamo apriti. Nodrošinot skaidras naudas caurskatāmību līdztekus iespējai to salīdzināt ar personu legālajiem ieņēmumiem, iegūs visa sabiedrība – samazinoties ēnu ekonomikai, tiks veicināta godīga konkurence uzņēmēju starpā un darba ņēmējiem palielināsies sociālās aizsargātības līmenis. Savukārt, palielinoties nodokļu ieņēmumiem, valsts vairāk spēs nodrošināt sabiedrības vajadzības. Attiecīgi šobrīd tiek veidoti grozījumi normatīvajā regulējumā, precizējot veidu, kā informācija tiek nodota VID. Tie paredz kredītiestādēm un citām finanšu iestādēm pienākumu sniegt informāciju par klientu veiktajiem skaidras naudas darījumiem, kuru apjoms vienā darījumā pārsniedz noteiktu summu. Finanšu iestādēm būs jāiesniedz...

Nodarbinot gan Ukrainas civiliedzīvotājus – nerezidentus, gan Latvijas rezidentus, darba devējam jāiesniedz vairāki svarīgi pārskati un deklarācijas. Ir nianses, kas atšķiras, salīdzinot ar šo ziņojumu iesniegšanu standarta variantā. Pārskats par galvenajām prasībām izveidots, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta metodisko materiālu. Iesniedzamo pārskatu veidi Pirmais un obligātais dokuments ir “Ziņas par darba ņēmējiem”. Tās jāiesniedz ne vēlāk kā vienu stundu pirms darbinieks uzsāk darbu, ja ziņas sniedz elektroniski EDS, norādot ziņu kodu 11. Beidzoties darba tiesiskajām attiecībām vai mainoties darba ņēmēja statusam, ziņas jāiesniedz triju darbdienu laikā. Ja tiek reģistrēts darbinieks – Latvijas nerezidents, EDS formā jāaizpilda aile “Personas dzimšanas dati (ja nav personas koda)”. Pēc sākotnējās reģistrācijas darba devējam jāvēršas VID ar iesniegumu par unikāla reģistrācijas numura piešķiršanu nerezidentam, pievienojot pases kopiju un dzīvesvietas adresi rezidences valstī. VID piešķirto unikālo reģistrācijas numuru darba devējs turpmāk izmanto personas koda vietā. Ar to jāprecizē sākotnēji iesniegtās ziņas par darba ņēmējiem. Katru mēnesi līdz 17....

Līdz 2. jūlijam publiskai apspriešanai bija nodoti Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta noteikumos Nr. 550 "Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu". Tie paredz, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem (kredītiestādēm) būs jāiesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) sliekšņa deklarācijas gadījumos, kad fiziskā persona veiks skaidras naudas iemaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 750 eiro vai vairāk, vai skaidras naudas izmaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 1500 eiro vai vairāk. Vēršam uzmanību, ka šīs deklarācijas nebūs jāiesniedz fiziskām personām pašām, tas arī nenozīmē, ka uzreiz tiks lūgts skaidrot šādas rīcības iemeslus vai naudas izcelsmi. Grozījumi paredz, ka NILLTPFN subjektiem ziņojums būs jāsniedz arī tad, kad fiziskās personas nosūtīs vai saņems bezkonta skaidras naudas pārvedumu, kura apmērs ir 1000 eiro vai vairāk. Tāpat plānots, ka sliekšņa deklarācijas FID būs jāiesniedz gadījumos, kad NILLTPFN likuma subjekta...

Saskaņošanai līdz 18 jūlijam nodoti Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 86 "Muitas maksājumu parāda galvojumu un avansa iemaksu administrēšanas noteikumi". Kā norādīts šo grozījumu projekta anotācijā, lai nepārprotami nodrošinātu vienotu izpratni par galvojuma tvērumu gadījumos, kad muitas maksājumu parāda galvojumu ļauts sniegt personai, kas nav un nevar kļūt par parādnieku, bija nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 86 4.4. apakšpunktu, nosakot, ka galvojumu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) var iesniegt arī persona, ja galvinieks personai, kura sniedz galvojumu, ir atļāvis galvojumu izmantot trešās personas muitas parāda nodrošināšanai. Savukārt līdz šim MK noteikumu Nr. 86 25. punkts paredzēja, ka konstatējot muitas maksājumu parādu, VID normatīvajos aktos noteiktajā termiņā izdod nodokļu kontroles rēķinu un paziņo parādniekam prasību samaksāt muitas maksājumu parādu. Bet saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 16. punktu viens no pārbaudes veidiem ir arī nodokļu audits, kura ietvaros nodokļu administrācijai ir tiesības prasīt samaksāt...

No Latvijā strādājošiem uzņēmumiem 42% nesaņem vai tiem ir nepietiekams informatīvais un tehniskais atbalsts strukturēto elektronisko rēķinu ieviešanai, kas kopš gada sākuma obligāti jālieto norēķinos ar publisko sektoru, noskaidrots portāla www.epakalpojumi.lv izstrādātāja un uzturētāja SIA ZZ Dats kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veiktajā aptaujā. Aptuja tika veikta 2025. gada aprīlī visā Latvijā, aptaujājot 1093 dažādu nozaru uzņēmumus. Uz jautājumu "Vai jūs saņemat pietiekamu atbalstu (informatīvo un tehnisko no valsts iestādēm un grāmatvedības sistēmas izstrādātājiem) strukturēto elektronisko rēķinu ieviešanai jūsu uzņēmumā?" 31% uzņēmumu atzinuši, ka to nesaņem. Šādu atbildi visvairāk snieguši Latgalē bāzētie uzņēmumi (37%), kā arī mikro uzņēmumi ar ne vairāk kā deviņiem darbiniekiem - 33%. Savukārt 11% atzīst, ka saņem nepietiekamu atbalstu, visvairāk šo uzņēmumu vidū ir tādi, kuru nodarbošanās ir veselība un sociālā aprūpe. Tieši lielo uzņēmumu vidū ar vairāk nekā 250 darbiniekiem ir visvairāk tādu, kuriem ir pietiekams atbalsts, turklāt aptaujā tikai 27% aptaujāto uzņēmumu atzīst, ka saņem pietiekamu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis informatīvo materiālu, kas palīdzēs aprēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) darba devējiem, kas apmaksā darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas, ārstniecības un mobilitātes veicināšanas izdevumus. No IIN atbrīvo darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka: ēdināšanas izdevumus, ārstniecības izdevumus, izdevumus, kas saistīti ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu, izmitināšanas izdevumus un transporta izdevumus, ja: visu darbinieku izdevumu apmērs (to kopsumma) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu ar 700 eiro; darba devējs izpilda konkrētus nosacījumus. IIN atvieglojuma maksimālais – visu darbinieku izdevumu kopējais – apmērs gadā (nevis konkrēts apmērs uz vienu darbinieku) noteikts, lai darba devējs varētu rīkoties elastīgi un veicināt darbinieku mobilitāti plašāk pēc saviem ieskatiem un konkrētu darbinieku vajadzībām. Kā skaidro VID, nodokļa atvieglojuma apmērs gadā – vidējais darbinieku skaits, kas reizināts ar 700 eiro, – nozīmē, ka atvieglojuma apmērs vidēji uz vienu darbinieku...

Ministru kabinets 1. jūlijā apstiprinājis jaunus noteikumus "Gada pārskata sagatavošanas kārtība", kas viesīs būtiskas izmaiņas valsts un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanā, veicinot augstāku kvalitāti un atbilstību starptautiskajiem standartiem. Kāpēc jauni noteikumi? Jauno noteikumu izstrādes nepieciešamība ir vairāku faktoru rezultāts: Likumdošanas izmaiņas: Saeimā 2024. gada 4. decembrī pieņemtie grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (LBFV) 30. panta 1.² daļā prasīja jaunas redakcijas noteikumu izstrādi. Ministru kabinetam līdz 2025. gada 30. jūnijam bija jāizdod LBFV 30. panta 1.² daļā minētie noteikumi. Starptautisko standartu ievērošana: Noteikumu projekts nodrošina, ka konsolidētajā saimnieciskā gada pārskatā sniegtā informācija atbilst starptautiski atzītai labākai praksei. Saskaņā ar EUROSTAT novērtējumu, 2024. gadā Latvijas publiskā sektora grāmatvedības uzskaite un gada pārskatā sniegtā informācija IPSAS (Starptautisko publiskā sektora grāmatvedības standartu) prasībām atbilda 91% apmērā, un jaunie noteikumi nodrošinās augsta līmeņa atbilstības uzturēšanu. Administratīvā sloga mazināšana un efektivitāte: Mērķis ir uzlabot normatīvo regulējumu, samazināt administratīvo slogu budžeta iestādēm un vienkāršot gada slēguma inventarizācijas...

Latvijā, sniedzot atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem, kas ieceļojuši valstī, ir izstrādāta specifiska kārtība to nodarbināšanai, kas gan līdzinās vispārējiem noteikumiem, gan ietver īpašas nianses, kas ir svarīgas darba devējiem. Būtībā, pieņemot darbā no Ukrainas ieceļojušos iedzīvotājus, darba devējam ir jāievēro tāda pati pārskatu un deklarāciju iesniegšanas kārtība un termiņi, kā nodarbinot jebkuru citu Latvijā strādājošu personu – gan nerezidentu, gan rezidentu, informē Valsts ieņēmumu dienests. Galvenie darba devēja pienākumi ir reģistrēt darbinieku Valsts ieņēmumu dienestā (VID), norādot ziņu kodu 11, aprēķināt un ieturēt nodokļus – iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) – un iemaksāt tos vienotajā nodokļu kontā. Tāpat darba devējam ir jāmaksā uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (URVN) un jāiesniedz visi nepieciešamie pārskati un deklarācijas. Nodokļu rezidences noteikšana ir atslēga Ukrainas pilsoņu nodarbināšanā. Šīs personas var būt gan Latvijas rezidenti, gan nerezidenti. Persona tiek uzskatīta par Latvijas rezidentu, ja tās deklarētā (pastāvīgā) dzīvesvieta atrodas Latvijas Republikā, vai ja...

Ārpakalpojumu grāmatveži un nodokļu konsultanti ir pērn biežāk sodītie par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN) un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma prasību pārkāpumiem, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes statistika. Par abu likumu pārkāpumiem soda sankcijas 80 320 eiro apmērā piemērotas 110 nodokļu konsultantiem un ārpakalpojumu grāmatvežiem. Gadu iepriekš soda sankcijas 71 150 eiro apmērā tika piemērotas 114 nodokļu konsultantiem un ārpakalpojumu grāmatvežiem. Tāpat soda sankcijas 7300 eiro apmērā pērn piemērotas 11 juridisko pakalpojumu sniedzējiem. Gadu iepriekš soda sankcijas 19 050 eiro apmērā tika piemērotas 23 juridisko pakalpojumu sniedzējiem. Savukārt nekustamā īpašuma darījumu aģentiem un starpniekiem pērn deviņiem nodokļu maksātājiem piemērotas soda sankcijas 7150 eiro apmērā, bet gadu iepriekš soda sankcijas astoņiem nodokļu maksātājiem tika piemērotas 5750 eiro apmērā. Transportlīdzekļu tirgotājiem pērn trīs tirgotājiem piemērotas soda sankcijas 3750 eiro apmērā, bet gadu iepriekš vienam tirgotājam tika piemērotas sankcijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) jūnijā papildinājis strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķinu) pakalpojuma sniedzēju sarakstu. Ja vēl aizvadītā gada novembra nogalē šāda pakalpojuma sniedzēju, kas Latvijā nodrošināja pakalpojumus saistībā ar strukturētu e-rēķinu izveidi, nosūtīšanu un saņemšanu, skaits bija mazāks par desmit, tad jau patlaban tie ir vairāk nekā 20 uzņēmumi. E-rēķinu pakalpojumu sniedzēji palīdz automatizēt rēķinu procesu un nodrošina drošu un efektīvu datu apmaiņu starp uzņēmumiem un to klientiem vai piegādātājiem. Uzņēmuma nosaukums NMR kods Kontakti Tīmekļvietne SIA Telema 40203162078 +371 67930031 [email protected] https://telema.lv/ SIA Visma Enterprise 40003734170 +371 67116211 [email protected] https://www.visma.lv/horizon/ SIA dots.365 40103857700 +371 67509912 [email protected] https://www.dots365.lv SIA Jumis Pro 42103112933 +371 67605757 [email protected] https://www.mansjumis.lv AS Unifiedpost 40003380477 [email protected] www.unifiedpostgroup.com www.rekini.lv SIA EDISOFT LATVIA 50003787201 +371 26800088

Latvijā tiek izstrādāti jauni Ministru kabineta "Noteikumi par zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un minimālo atbildības limitu", lai modernizētu un precizētu zvērinātu revidentu un revidentu komercsabiedrību profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un minimālos atbildības limitus, izpildot Ministru kabinetam doto deleģējumu. Svarīgākās izmaiņas paredz, ka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir obligāta gan revīzijas pakalpojumiem, gan arī jauniem ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka revidenti un komercsabiedrības nedrīkst sniegt nevienu no šiem pakalpojumiem bez spēkā esoša apdrošināšanas līguma (polises). Ja revidents plāno sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus papildus revīzijas pakalpojumiem, attiecīgā civiltiesiskā atbildība jāapdrošina pirms šo pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas. Jaunie noteikumi arī paplašina trešo personu loku, kuru interesēs apdrošināšana ir paredzēta, iekļaujot arī ilgtspējas ziņojuma lietotājus, ne tikai gada pārskatu lietotājus, kā līdz šim. Ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma definīcija ietver ne tikai subjekta (klienta) ilgtspējas ziņojumu, bet arī konsolidēto ilgtspējas ziņojumu (ja tāds ir sagatavots...