GRĀMATVEDĪBA

Žurnāla “Bilance” konferencē "Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?", kas aizvadīta 27. novembrī, kā ierasts tika sumināti izcilākie grāmatvedības speciālisti Latvijā - balvas saņēma konkursa "Gada grāmatvedis 2025" nomināciju laureāti. https://vimeo.com/1141164311?fl=pl&fe=sh Šogad nominācijai “Gada grāmatvedis” ticis saņemts vēsturiski lielākais pieteikumu skaits, norādot uz milzīgu konkurenci, apliecināja Vita Zariņa, žurnāla “Bilance” galvenā redaktore. Viņa atzīmēja arī kādu amizantu faktu – konkursā neesot pastāvējusi “nekāda dzimumu līdztiesība,” jo pilnīgi visas pieteiktās pretendentes bijušas sievietes. Labu grāmatvežu profesionālais raksturojums atkārtojies daudzās pieteikumu anketās – uzsvērts, ka viņi perfekti ievēro normatīvos aktus, visu izpilda noteiktajos termiņos. Taču papildu precizitātei izcelta arī cilvēcīgā puse - grāmatveži uzklausa kolēģus, skaidro sarežģītas lietas un ir izpalīdzīgi. Par “Gada Grāmatvedi 2025” tika atzīta Nataļja Paramonova, Rīgas Valsts tehnikuma vecākā grāmatvede un grāmatvedības profesionālo priekšmetu pedagoģe. Nataļjas kolēģe Laila Umbraško atzīmēja, ka "pildīt savu darbu atbildīgi, izdarīgi un precīzi ir visu grāmatvežu pamatuzdevums," taču spēja iemācīt profesiju jauniešiem ir "nenovērtējams talants." Pati...

Valsts kontroles likumā ietvertais zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet būtu jāpilnveido, uzskata Valsts kontrole (VK). VK izvērtējusi, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija - lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu. Šāds "ex post" novērtējums jeb ietekmes pēcpārbaude sagatavots, lai noskaidrotu, vai tiesiskais regulējums darbojas, kā bija iecerēts, un kā to varētu uzlabot. Kopš 2019. gada 1. augusta, kad stājās spēkā Valsts kontroles likuma grozījumi, kas piešķīra Valsts kontrolei tiesības pieņemt lēmumus par zaudējumu piedziņu, ir uzsākti 26 zaudējumu piedziņas procesi par 11 revīzijās konstatētas nelikumīgas rīcības rezultātā radītiem zaudējumiem kopumā par 501 599 eiro apmērā. Lielākā daļa gadījumu saistīta ar nepamatotām prēmijām, piemaksām, atlaišanas pabalstiem un neatbilstoši piešķirtiem maksājumiem. No minētajiem zaudējumu piedziņas procesiem pilnībā pabeigti ir 20 un viens zaudējumu piedziņas process pabeigts daļā. No tiem deviņos procesos pilnībā un vienā procesā daļā atgūti zaudējumi kopumā 109 703 eiro apmērā. Savukārt astoņos procesos pilnībā un vienā...

Valdībā izskatīšanai tiek virzīts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11.februāra noteikumos Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība"". Tā mērķis ir samazināt administratīvo slogu kases sistēmas lietotājiem, kuriem piešķirts augsts nodokļu maksātāja reitings. Grozījumi paredz arī viest izmaiņas taksometru skaitītāju lietotājiem, noteikt speciālo kārtību atbilstības pārbaudes veikšanai, precizēt kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) izslēdz no VID vienotās datubāzes (reģistra) elektroniskās ierīces un iekārtas, to lietotājus, apkalpojošos dienestus, atbilstības pārbaudes institūcijas, kā arī papildināt noteikumus saistībā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas funkciju un uzdevumu pārņemšanu VID kompetencē. Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 96 tiek papildināti, nosakot kārtību, kādā kases sistēmas lietotājs, kuram VID noteiktajā nodokļu maksātāju reitinga kopējā novērtējumā ir noteikts augstākais reitinga līmenis iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikā, drīkst izmantot speciālo kārtību tam lietošanā reģistrētajai kases sistēmai - tās programmas versijas izmaiņu gadījumā (kuras nav būtiskas) programmas mainīto versiju varēs...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis informatīvo materiālu “Nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrācija Valsts ieņēmumu dienestā", kurā skaidro par kārtību, kādā nodokļu maksātāji un nodokļu maksātāju struktūrvienības, kuras nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, ir reģistrējamas VID nodokļu maksātāju reģistrā un informē par VID iesniedzamajiem dokumentiem. Struktūrvienība ir juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā vai ārpus Latvijas Republikas teritorijas teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība. Struktūrvienībai nav juridiskās personas statusa. Normatīvais akts, kas jāievēro, ir Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumi Nr.537 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā”. Par struktūrvienību uzskata arī tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, kurā ir izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmas, pasūtījumu sistēma vai norēķinu sistēma, vai kurā veic cita veida saimniecisko darbību,...

Valsts kontroles padome apstiprinājusi revīziju tēmas 2026. gadam, iezīmējot aktuālās jomas, kurās tiks vērtēts valsts pārvaldes darbs un publisko līdzekļu izmantošana sabiedrības interesēs. Nākamajā gadā Valsts kontrole plāno uzsākt 21 jaunu revīziju par dažādām tēmām, vienlaikus turpinot 12 jau iesāktās revīzijas. “Jaunās revīziju tēmas izvēlētas, balstoties uz aktuālo risku izvērtējumu un sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem. Nākamajā gadā Valsts kontrole īpašu uzmanību veltīs valsts drošībai un aizsardzībai, veselības jomai, cilvēkresursu attīstībai, publiskās pārvaldības kvalitātei valsts un pašvaldību līmenī, kā arī tautsaimniecības un digitālās transformācijas procesiem. Būtiskus resursus ieguldīsim lietderības revīziju veikšanā. Šīs revīzijas sniedz vislielāko ieguvumu, ļaujot pārliecināties, vai institūciju darbība, programmas un rīcība atbilst ekonomiskuma, produktivitātes un efektivitātes principiem. Tās veicina labu pārvaldību, atbildīgu resursu izmantošanu un caurskatāmību, sniedzot jaunu informāciju, analīzi vai ieskatu un ieteikumus uzlabojumu veikšanai,” uzsver Valsts kontrolieris Edgars Korčagins. Jaunās lietderības, atbilstības revīzijas un situācijas izpēte 2026. gada laikā plānots uzsākt 19 lietderības, atbilstības revīzijas un situācijas izpēti...

Saeima 20. novembra plenārsēdē otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektronisko dokumentu likumā, kas paredz Latvijai atzīt juridisko spēku e-dokumentiem, kas parakstīti ar Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzēju e-parakstu. Likumprojektu izstrādājusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Kā skaidrots grozījumu anotācijā, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, ir būtiski nodrošināt, lai Ukrainas iedzīvotāji un uzņēmumu pārstāvji, kuri atrodas Latvijā un kuriem dažādu ārkārtas apstākļu dēļ var nebūt pieejams drošais elektroniskais paraksts, varētu izmantot digitālās vides priekšrocības Latvijā. Proti, noformēt elektroniskos dokumentus ar juridisku spēku, saņemt elektroniskos pakalpojumus, slēgt darījumus, pielietojot Eiropas Komisijas (EK) trešo valstu uzticamības sarakstā iekļauto Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzēju e-parakstus. Likuma grozījumi nosaka, ka Latvija atzīst juridisko spēku e-dokumentiem, kas parakstīti ar EK trešo valstu uzticamības sarakstā iekļauto Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzēju e-parakstu. Vienlaikus minētie paraksti netiks pielīdzināti kvalificētiem e-parakstiem un šādi parakstītiem dokumentiem netiks noteikts juridiskais spēks pārrobežu līmenī. Elektronisko dokumentu likuma 3. panta otrā daļa nosaka, ka drošs (kvalificēts) elektroniskais paraksts...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotais metodiskais materiāls "Paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām" pēdējo reizi ir aktualizēts 2025. gada 8. novembrī. Sniedzam pārskatu par būtiskāko, kas jāievēro darba devējam un grāmatvedim. Pārskatu sagatavo ienākumu izmaksātājs, iesniedz to VID, kā arī pēc pieprasījuma izsniedz ienākuma saņēmējam. Ienākumu izmaksātājs var būt plašs subjektu loks, ieskaitot komersantus, individuālos uzņēmumus, zemnieka/zvejnieka saimniecības, kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumus un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas. Paziņojums ir jāiesniedz tikai par Latvijas rezidenta gūtajiem ienākumiem, izņemot gadījumus, kas attiecas uz Ukrainas civiliedzīvotāja darba algu. Paziņojuma iesniegšanas termiņi Paziņojuma iesniegšanas termiņi ir atkarīgi no ienākuma veida un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieturēšanas brīža. Mēneša paziņojumi (IIN ietur izmaksas brīdī) Apliekamam ienākumam (ienākuma veida kodi “10”), kuram IIN ietur izmaksas brīdī, paziņojums iesniedzams VID vienreiz mēnesī līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam. Gada paziņojumi (IIN neietur izmaksas brīdī vai ir neapliekams ienākums)...

Skaidro Maija Grebenko, Mg.sci.oec., praktiskās grāmatvedības speciāliste, žurnāla “Bilance” rakstu ilggadējā autore. Darba likuma (DL) 149. pantā noteikts: Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas... Darba devējs darba kārtības noteikumos vai darba līgumā ir tiesīgs noteikt, ka ikgadējais apmaksātais atvaļinājums uzņēmumā tiks piešķirts uz laiku, kas mērojams kalendāra nedēļās. Tomēr bieži vien rodas jautājums, vai darbinieks drīkst prasīt atvaļinājumu uz dažām dienām (domājot, ka tās būs tikai darba dienas). Protams, šādā gadījumā apmaksājamo dienu skaits (likumā noteikto 4 nedēļu laikā) būs krietni lielāks par 20 apmaksājamām dienām (vai 24 darba dienām, ja darbiniekam noteikta 6 darba dienu nedēļa). Pirmkārt, privātajā biznesā darba devējs ir tiesīgs nodrošināt darba ņēmējiem labvēlīgākas normas nekā noteikts likumā. Otrkārt, nevienā normatīvā aktā nav minēts apmaksājamo atvaļinājuma darba dienu skaits (DL teikts, ka jāapmaksā darba dienas). Apmaksājamo dienu skaits arī četru nedēļu garā atvaļinājumā (normālā...

Ikgadējās biznesa plānošanas pamatmērķis ir skaidri noteikt jūsu uzņēmuma stratēģiju un rīcības plānu. Tam jānodrošina skaidrs finansiāls priekšstats par jūsu esošo situāciju un prognozēto stāvokli nākamajā gadā. Lai gan daži jauno mazo uzņēmumu īpašnieki var vadīt savu biznesu atvieglinātā veidā un neredzēt vajadzību veidot budžetu, jebkurai nākotnes plānošanai ir nepieciešams finansējums. Nepārtraukta plānošana un galvenie elementi Biznesa plānošana ir visefektīvākā, ja tā tiek uzturēta kā nepārtraukts process. Šāds process nodrošina iespēju ātri rīkoties, kad tas ir nepieciešams, nevis vienkārši reaģēt uz notikumiem pēc tam, kad tie jau ir notikuši. Jūsu gada biznesa plānā obligāti jāiekļauj šādi elementi: Pārskats par izmaiņām, kuras vēlaties veikt savā uzņēmumā. Iespējamās izmaiņas tirgū, klientu lokā un konkurencē. Jūsu galvenie darbības rādītāji (KPI) un šī gada mērķi. Jebkādas problēmas vai darbības izmaiņas. Finanšu rādītāji un prognozes. Informācija par uzņēmuma vadību, cilvēkresursiem un plānotajiem ieguldījumiem biznesā. Tipisks astoņu soļu plānošanas cikls Lai nodrošinātu efektīvu plānošanu, jāievēro strukturēts cikls: Pārskatīšana:...

Krājumu atzīšanas brīdis uzņēmuma bilancē un peļņas vai zaudējumu aprēķinā iestājas tajā mirklī, kad uzņēmumam ir tiesības uz šiem krājumiem un tas ir pārņēmis visus ar tiem saistītos riskus. Tādējādi, galvenais jautājums ir, kad risks tiek nodots no pārdevēja pircējam, norāda Baiba Apine, zvērināta revidente, SIA “Sandra Dzerele un Partneris” partnere. Lai noteiktu šo pārejas brīdi, ir svarīgi atcerēties un ievērot preču iegādes nosacījumus jeb Incoterm. Incoterms ir starptautiskie tirdzniecības noteikumi, kas precīzi nosaka, kurš būs atbildīgais – pircējs vai pārdevējs – dažādos starptautiskos darījumos. Tie izstrādāti, lai novērstu atšķirības starp dažādu valstu nacionālajām tiesībām, komerciālajām paražām un terminu izpratni, nosakot precīzu pircēja un pārdevēja pienākumu sadalījumu attiecībā uz preču piegādi. Vērtējot risku un īpašumtiesību pāreju, galvenie faktori, kas jāņem vērā, ir maksāšanas pienākums un īpašumtiesību riski un ieguvumi. Tas ietver noteikšanu, kurš cieš zaudējumus, ja prece tiek bojāta, vai kuram ir tiesības uz saimniecisko resursu ieplūdi no krājumu turēšanas. Atbilstoši šiem...

Ministru kabineta (MK) sēdē 11. novembrī apstiprināti būtiski grozījumi MK 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 86 "Muitas maksājumu parāda galvojumu un avansa iemaksu administrēšanas noteikumi". Grozījumu mērķis ir pilnveidot muitas jomas tiesisko regulējumu, vienkāršot muitas procesu un samazināt administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), gan komersantiem. Iniciatīva, kuru ierosinājis VID, ir vērsta uz nepārprotamas, vienotas izpratnes nodrošināšanu galvojumu jomā un muitas maksājumu atgūšanas procesa optimizēšanu. Galvojuma tvēruma pielāgošana Senāta lēmumam Viens no būtiskākajiem grozījumiem skar galvojuma tvēruma precizēšanu gadījumos, kad galvojumu sniedz persona, kas nav un nevar kļūt par parādnieku. Līdz šim praksē trūka skaidras izpratnes, kā muitas iestādei rīkoties ar tādiem galvojumiem, ko sniegušas trešās personas. Saskaņā ar Latvijas tiesu praksi, tostarp Latvijas Republikas Senāta lēmumu (lieta Nr. SKA-345/2024), un Eiropas Komisijas vadlīnijām, muitas iestāde drīkst pieņemt šādu galvojumu tikai tad, ja konstatēts, ka tas attiecas uz parādnieku un viņa saistībām. Kā risinājums tiek precizēts MK noteikumu Nr. 86...

Jautājums: Kā jāiegrāmato kreditora parāda samazinājums, ja kreditors atsakās no prasījuma tiesībām, bet šī summa netiek kapitalizēta sabiedrības pamatkapitālā? Atbilde: Ja kreditors pilnībā atsakās no sava prasījuma vai atsakās no prasījuma noteiktas daļas (kreditora parāda samazināšana), un šī summa nav saistīta ar kreditora mērķi to ieguldīt sabiedrības pamatkapitālā, pretī nesaņemot jaunas daļas, tad šis samazinājums uzskatāms kā dāvinājums. Šajā gadījumā dāvinājums jāatzīst kā ieņēmumi peļņas vai zaudējumu aprēķinā attiecīgajā pārskata gadā. Jautājums: Kā notiek grāmatvedības uzskaite, ja kreditors atsakās no prasījuma tiesībām, lai veiktu ieguldījumu sabiedrības pamatkapitālā (kreditora parāda kapitalizēšana)? Atbilde: Ja kreditora parāda samazināšana ir saistīta ar ieguldījumu sabiedrības pamatkapitālā, kurā pretī tiek saņemts attiecīgs jauns akciju vai daļu skaits (kas tiek saukts par kreditora parāda kapitalizēšanu), tad summa, kādā šī kapitalizēšana notiek, iekļaujama bilances postenī "Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls)" Vairāk par finanšu grāmatvedības niansēm uzziniet Mg.Oec. Lailas Kelmeres kursu “Finanšu grāmatvedība” videoierakstā. Lasiet arī: Ko ietver peļņas vai zaudējumu...

Saskaņā ar finanšu uzskaites principiem, komercsabiedrības naudas līdzekļu izmaksa dalībniekiem ir stingri regulēta, lai aizsargātu sabiedrības kapitāla integritāti. Ir noteikti konkrēti gadījumi, kuros izmaksas ir atļautas, kā arī skaidra procedūra, ja maksājumi veikti nepamatoti. Kādos gadījumos sabiedrība drīkst izdarīt izmaksas dalībniekiem? Sabiedrība ir tiesīga izdarīt izmaksas dalībniekiem tikai trīs noteiktos gadījumos: Dividendēs: Ja tiek izmaksātas dividendes. Pamatkapitāla samazināšana: Ja tiek samazināts sabiedrības pamatkapitāls. Likvidācija: Ja sabiedrība tiek likvidēta un tās manta tiek sadalīta starp dalībniekiem. Citas izmaksas, kas izdarītas dalībniekiem ārpus šiem gadījumiem, tiek uzskatītas par nepamatotām. Pie nepamatotām izmaksām tiek pieskaitītas situācijas, piemēram, kad dalībnieks bez maksas izmanto sabiedrības mantu, kad dalībniekam par sabiedrībai sniegtajiem pakalpojumiem tiek izmaksāta augstāka atlīdzība, nekā noteikts līgumā, vai kad sabiedrība pērk mantu no dalībnieka par paaugstinātu cenu. Izmaksu ierobežojumi Pat atļautajos gadījumos (izņemot likvidāciju), dalībniekiem nedrīkst izdarīt izmaksas, ja sabiedrības pašu kapitāls: Pārskata gada noslēgšanas brīdī (vai ārkārtas dividenžu gadījumā – attiecīgā pārskata perioda beigās)...

Uzņēmumiem jābūt īpaši vērīgiem, veicot norēķinus ar avansa norēķinu personām, jo stingri termiņi nosaka, kad nesegts avanss tiek pielīdzināts apliekamam ienākumam. Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, skaidrās vai bezskaidrās naudas avanss ir maksājums, kas paredzēts uzņēmuma saimniecisko darījumu nodrošināšanai un tiek izsniegts fiziskajām personām, piemēram, uzņēmuma darbiniekiem, valdes vai padomes locekļiem, īpašniekiem, dalībniekiem vai biedriem. Šis avanss var tikt izsniegts no uzņēmuma kases (skaidrā nauda) vai pārskaitīts uz personas bankas kontu no uzņēmuma bankas konta (bezskaidrā nauda). Tas parasti paredzēts, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar komandējumiem, preču iegādi vai pakalpojumu izmantošanu. Lai gan uzņēmumiem nepieciešams nodrošināt līdzekļus saimniecisku uzdevumu veikšanai, ir svarīgi atcerēties, ka skaidras naudas avansa izsniegšanai nepieciešams uzņēmuma vadītāja rakstisks rīkojums vai atļauja. Tāpat jānodrošina rīkojums par avansa norēķinu personai vai vadītāja apstiprināta atskaite. Jāņem vērā, ka par avansu netiek uzskatīti tādi maksājumi kā darba algas avanss, naudas aizdevums vai līdzekļu izņemšana no zemnieku, zvejnieku saimniecībām vai individuālajiem komersantiem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro izmaiņas, ko ievieš Ministru kabineta 2025. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 615 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”, kas piemērojami no 2026. gada 1. janvāra, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2025. gadu vai pārskata perioda deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma par 2026. gada 1. ceturksni. Būtiskākās izmaiņas gada ienākumu deklarācijā: mainīti piemaksas un pārmaksas nosaukumi; precizēti pielikumu nosaukumi; samazināts D2 pielikumā par ārvalstīs gūto ienākumu aizpildāmo aiļu skaits; paskaidrota ārvalstīs gūtā ar nodokli neapliekamā ienākuma deklarēšanas kārtība; iekļautas rindas par 3% papildu nodokļa aprēķinu. Gada ienākumu deklarācijā arī turpmāk tiks aizpildīta automātiski un ir iesniedzama, sākot ar nākamā gada 1. martu. Gada ienākumu deklarācija Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – nodoklis) piemaksa nosaukta par maksājamo nodokli, kas jāsamaksā budžetā. Nodokļa pārmaksa nosaukta par pārmaksāto nodokli jeb nodokļa atmaksu. D1 pielikuma...